Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Liepas pagasta saimniecībai konfliktu rezultātā kaimiņi atslēguši ūdens padevi

Leta
17:42
10.01.2017
3

Liepas pagasta “Jaunauduļos”, kur no ūdens trūkuma mirušas desmit govis un vēl sešas nācies eitanizēt, pirms nelaimes kaimiņi atslēguši ūdens padevi kūtī, kas atradusies uz kaimiņu īpašuma, aģentūrai LETA pastāstīja saimniecības “Jaunauduļi” saimniece Natālija Bārbale.

Saimniecība “Jaunauduļi” atrodas Liepas pagastā, netālu no Skangaļu muižas. Iebraucot saimniecības teritorijā aģentūra LETA sastop strādnieku, kas tobrīd baro pie kūts aplokā esošās govis. Uz aģentūras LETA jautājumiem vīrietis gan nevēlas atbildēt un atbild, ka jārunā ar saimniecības īpašnieci Natāliju Bārbali.

Gandrīz 80 gadus veco Natāliju atrodam blakus esošajā dzīvojamajā mājā. Taujāta par nelaimes iemesliem, Natālija stāsta, ka nedienas saimniecībā sākušās, kad kaimiņš atslēdzis ūdens padevi kūtī. Kā izrādās jau desmit gadus liellopu dzirdīšanai saimniecībā izmantots ūdens no netālu esošās ūdens ņemšanas vietas, kas atrodas vecā katlu mājā un zemi ap to īrējot kāds no kaimiņiem. Natālija apgalvo, ka kādā dienā, bez iepriekšēja brīdinājuma, ūdens ticis atslēgts. Domādama, ka sabojājies sūknis, kopā ar strādniekiem sirmgalve devusies uz katlu māju, taču secinājusi, ka sūknis mētājas pie katlu mājas un durvis ir aizslēgtas.

Saimniece stāsta, ka ir neizpratnē par šo situāciju, jo uz katlu māju esot aizvilkusi arī pati savu elektrību un ūdens šajā vietā nākot no avota. Arī centieni noskaidrot situāciju pie kaimiņa esot bijuši bez rezultātiem un ūdens padevi kaimiņš atteicies atjaunot.

Natālija stāsta, ka ar konkrēto kaimiņu konfliktsituācijas esot bieži – vasarā viņš arī izsaucis policiju sakarā ar to, ka saimniecības liellopi tiek pārdzīti no vienām ganībām uz otrām, šķērsojot servitūta ceļu. Policija toreiz pārkāpumu neesot konstatējusi.

Taču ar ūdens atslēgšanu nedienas saimniecībā tikai sākušās. Pēc tam ūdens ticis vests no netālu esošās upītes, taču, kad salūzis traktors, dzirdīšanai izmantots saimniecībā ierīkotais dziļurbums un aka. Taču, neskatoties uz to, saslimušas divas govis – tām konstatēta pazemināta temperatūra. Natālija izsaukusi veterinārārstu, kas secinājis, ka dzīvnieki nav glābjami un esot jānokauj. Vēlāk strauji saslimuši un miruši vēl vairāki liellopi.

Saimniece pieļauj, ka, iespējams, ūdens tiešām nav bijis pietiekamā daudzumā, jo kādā brīdī aizsalis arī dziļurbuma krāns, bet akā sūknim esot zems spiediens. Šobrīd Natālija gaida ekspertīžu rezultātus, kas atklās kādi ir liellopu nāves iemesli.

Jāpiezīmē, ka “Jaunauduļu” saimniece Natālija sasniegusi cienījamo 78 gadu vecumu un nav spējīga patstāvīgi pārvietoties. Saimniekošanu sirmgalve uzticējusi vairākiem strādniekiem un saimniecības pārvaldniekam, kas aģentūras LETA viesošanās brīdī ir manāmā alkohola reibumā.

Aģentūra LETA sazinājās arī ar “Jaunauduļi” kaimiņu, Didzi Amoliņu, kurš aģentūrai LETA atzina, ka ūdens padeve saimniecībai tikusi atslēgta. Amoliņš gan norāda, ka nav bijis vienīgais šīs darbības iniciators, to darījis kopā ar vēl vairākiem kaimiņiem, kā arī divus mēnešus iepriekš esot brīdinājis Natāliju, ka turpmāk izmantot ūdeni no šī īpašuma viņa nevarēšot.

Amoliņš stāsta, ka šī nav pirmā reize, kad saimniecībā ir krituši lopi – šāda situācija tur esot jau gadiem, arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā viesojoties regulāri. “Jaunauduļos” mītošie liellopi arī regulāri izbēgot no aplokiem un izbradājot kaimiņu sējumus.

Kā ziņots, Liepas pagastā kādā dzīvnieku novietnē atrasti vairāki novārdzināti un 16 miruši liellopi, aģentūru LETA informēja Valsts policijas pārstāve Sintija Gulbe.

PVD piektdien, 6.janvārī, informējis Cēsu policiju par iespējamu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Priekuļu novadā Liepas pagastā. Šajā novietnē pārbaudes laikā atrasti seši novārdzināti un desmit miruši liellopi.

Pārbaudes laikā atklājies, ka saimniecības 93 liellopi ilgstoši nav dzirdināti, kas, visticamāk, ir galvenais dzīvnieku novārgšanas un bojāejas iemesls, jo barība tiem, lai arī ne pietiekamā daudzumā, taču ir bijusi pieejama, aģentūru LETA informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Viņa norādīja, ka saimniecībā nav bijis pieejams dzeramais ūdens un ir salūzusi tehnika, ar kuru tas esot piegādāts.

Pārbaudes laikā PVD konstatēja, ka ilgākā laika periodā desmit no 93 saimniecībā esošajiem liellopiem ir nobeigušies, bet vēl seši ir tādā stāvoklī, ka, izsaucot veterinārārstu, tika pieņemts lēmums par dzīvnieku eitanāziju.

Patlaban Priekuļu novada pašvaldība palīdz novietni apgādāt ar dzeramo ūdeni un barību, lai parūpētos par novietnē palikušajiem 87 liellopiem.

Saimniecībā konstatēti dažādi pārkāpumi, tostarp nav aizvākti nobeigušos dzīvnieku līķi, nav norobežoti slimie dzīvnieki no veselajiem.

PVD, izvērtējot situāciju novietnē, nekavējoties iesaistīja Valsts policiju, kura lems par krimināllietas ierosināšanu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.

Valsts policijas pārstāve Sintija Gulbe aģentūrai LETA pastāstīja, ka kriminālprocess sākts balstoties uz Krimināllikuma 230.panta I daļu “Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
54

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi