Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Lielā talka aizvadīta

Jānis Gabrāns
23:00
25.05.2020
8
Talka3 1

Pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana, ļaujot pulcēties līdz 25 cilvēkiem, veicināja lielāku aktivitāti Lielajā talkā, kas notika 16. maijā. Rīkotāju informācija vēsta, ka Vislatvijas talkā, kas notika jau 13.gadu, bija pieteiktas gandrīz tūkstoš talkošnas vietu, bet droši var teikt, ka darbs notika krietni vien vairākās vietās un objektos.

Lielās talkas valdītāja Vita Jaunzeme atzīst, ka kārtējo reizi pārliecinājusies, cik mūsu tauta ir apbrīnas vērta: “Mēs spējam iedvesmot viens otru uz labiem darbiem. Laikam jau vēlme pēc dzīvošanas sakoptā, skaistā un zaļā valstī ierakstīta mūsu ģenētiskajā kodā. Vēlos vēlreiz pateikties visiem tiem, kuri saprot, ka, sakopjot savu apkārtni, lai varam dzīvot zaļā un ekoloģiski tīrā vidē, mēs labvēlīgi ietekmējam arī savu veselību. Nebiju cerējusi, ka tiks pieteikts tik liels talkas vietu skaits, bet tas liecina, ka spējam izvērtēt, kas ir svarīgi mums visiem kopā.”

Pēdējos gados cilvēki arvien vairāk dodas talkot, īpaši nesludinot, un to apliecināja arī mūsu puses novadu Lielās talkas koordinatori. Jau rakstījām, ka Cēsu novadā darbs notika vairāk nekā desmit vietās, lai gan oficiāli pieteiktas tikai divas talkas. Līdzīgi arī Priekuļu novadā, kur talkas kartē nav neviena ieraksta, bet, kā pastāstīja koordinators Jānis Sirlaks, darbi notika gan sestdien, gan iepriekšējā nedēļā, gan turpināsies vēl šonedēļ: “Cilvēki strādāja dažādos formātos, gan šogad rosinātajās solo vai ģimeņu talkās, bet tagad, kad var pulcēties lielākā skaitā, tiek pieteiktas jau plašākas talkas. Simts maisu izsniedzu pētniecības centra kolektīvam, kuri grib šonedēļ pastrādāt, savas talkas rīkojuši bērnudārzi, citi entuziasti Priekuļos, Liepā, Jāņmuižā. Tie, kuri talko vienmēr, atrada iespēju arī šogad pastrādāt.”

Viņš īpaši uzteic kādu kundzi, kuras īpašumā ir zeme pie stāvvietas ceļa Cēsis – Valmiera malā, kur nogriežas uz Garkalni. Tur viņa katru gadu vāc maisiem atkritumu, ko izmet autovadītāji, tostarp savos apmēram 80 gados veļ laukā no gravas iemestās automašīnu riepas. Šogad ar atkritumiem pielasījusi desmit maisus, izvēlusi 11 riepas.

“Viņa šo vietu kopj katru gadu, diemžēl autovadītāji uzskata, ka tur atkal un atkal var ierīkot izgāztuvi,” stāsta J. Sirlaks. “Ir cilvēki, kuriem būtu vienalga, kas notiek viņu īpašumā, it īpaši, ja veidojas šāda izgāztuve, bet viņai savs īpašums svarīgs, tādēļ katru gadu tur vāc maisu maisus ar atkritumiem.”

Itin kupla talka notika pie Spāres skolas Amatas novadā. Kā pastāstīja iniciatore Rita Bu­kovska, pirms talkas aptaujājusi skolas kolektīvu, pieteicies 21 talcinieks. Arī “Druva” paviesojās Spārē, un darba apjoms tiešām plašs. Pie skolas veidojas sakopta vide ar Rakstnieku parku, skaistu ūdenskrātuvi. Gar ūdenskrātuves malu daļa talcinieku stādīja pīlādžus un priedes, ko izraka turpat mežā. Taču liels darba apjoms bija atkritumu vākšana graviņā. R. Bukovska pastāstīja, ka paņēmuši simt maisus, pāris stundās tie visi bija piepildīti, bet savākta vien neliela daļa no savulaik tur sagāztiem atkritumiem.

“Vēl kaut ko varbūt paspēsim šajā nedēļā, bet tad saaugs zāle, koki salapos, būs grūti redzēt, turpināsim nākamajā pavasarī. Taču vismaz kādi kvadrātmetri būs kļuvuši tīrāki,” teica R. Bukovska.

Atbalstot Latvijā notiekošo Lielo talku, Amatas novada Spāres muižas kompleksā un Rakstnieku parkā talkoja arī Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi, sakopjot piemiņas vietu 1.pasaules karā kritušajiem karavīriem.

Trīs talkas bija pieteiktas Ieriķos, vienā strādāja Valdis Linde ar ģimeni un draugiem, kopīgiem spēkiem sakopjot Mel­der­upītes gravu gar Miglām.
“Tur gravā kopš 50.gadiem bija mesti atkritumi, ko talkā izdevās savākt,” stāsta V. Linde. “Šo īpašumu nopirkām pirms gada, daudz jau esam vākuši, bet šis bija lielākais savāktais apjoms. No pašvaldības saņemti 50 maisi, visi pilni, un vēl divtik savācām citos maisos. Vēl atjaunojām arī krāsu marķējumus uz kokiem pastaigu takā gar Melderupīti, arī tur savācām vairākus maisus ar atkritumiem. Bet vēl jau tur darāmā daudz, varēsim talkot arī citus gadus.”

Amatas novadā vēl vairākas talkas, tostarp Zaubē, kur pagasta senioru biedrība “Sidrabozols” devās sakopt muižas aleju, kas ved uz baronu kapiem. Kā pastāstīja Gunta Rudmieze, strādājuši 16 talcinieki: “Bija patīkami, ka varam šādi kopā pastrādāt, protams, ievērojot noteiktās drošības prasības. Bet šajā laikā, kad pārsvarā dzīvots pa māju, šī bija ļoti laba pārmaiņa, un laiks pavadīts ar ideju. Tagad ciemiņi, kuri atbrauc uz Zaubi, var priecāties par šo aleju, par visu muižas parku.”

Lai arī Lielās talkas noteiktais datums aizvadīts, sakopšanas un labiekārtošanas darbi daudzviet turpināsies arī šonedēļ.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi