“Tik lielu interesi negaidījām,” seminārā, ieraugot ap 60 interesentu, atzina biedrības “Cēsu rajona lauku partnerība” padomes priekšsēdētājs Māris Niklass.
Biedrība izsludinājusi projektu konkursu “Leader” programmā. Tā ir iespēja uzņēmējiem, vietējo kopienu biedrībām, fiziskām personām, arī pašvaldībām piesaistīt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) publisko finansējumu attīstībai, vides uzlabošanai un ikdienas dažādošanai.
Šajā Eiropas Savienības (ES) plānošanas periodā, visticamāk, izsludināts pēdējais projektu konkurss. “Vien, ja kādi, kuri konkursā ieguvuši finansējumu, no projekta īstenošanas atteiksies, vēl būs nauda, ko piedāvāt citiem. Parasti pa kādam atsakās, jo saprot, ka nespēj izpildīt nosacījumus vai arī rodas problēmas ar priekšfinansējumu. Gatavojot projektu, rūpīgi jāpārdomā, cik ideja ir dzīvotspējīga, vai tiešām gribat to īstenot, ko vēlaties sasniegt. Domājot par ražošanu, ir jāizpēta tirgus, vai to pašu jau nedara vēl kādi, kāds ir pieprasījums,” skaidroja Cēsu rajona lauku partnerības valdes priekšsēdētāja Ieva Kalniņa.
Patlaban “Cēsu rajona lauku partnerībā” ieviešanas stadijā un uzraudzībā ir 58 projekti, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, 74 projekti – vietējās teritorijas un objektu sakārtošanu pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei, sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai. Katrā rīcībā no 2014.līdz šim laikam piešķirts vairāk nekā miljons eiro. Iepriekšējā konkursa kārta bija izsludināta pērn pavasarī, lielākā daļa ideju guvušas apstiprinājumu, nauda piešķirta, bet nav sākta ideju īstenošana.
M.Niklass atgādināja, ka “Leader” ir viena no veiksmīgākajām programmām, kur attīstībai var saņemt finansējumu. “Konkurss būs liels, tāpēc katram svarīgi ideju izdomāt līdz galam, vispirms pašam izvērtēt, kā sasniegs rezultātu, ko iegūs, vai ieguldītā nauda dos labumu ilgtermiņā,” sacīja M.Niklass. Semināra gaitā vairākkārt tika atgādināts, ka, lai saņemtu naudu, jābūt pārliecībai, ka tā tiks ieguldīta ilgtspējīgā projektā.
“Cēsu rajona lauku partnerības” administratīvā vadītāja Daiga Rubene pastāstīja, ka arī pirms semināra par programmu bijusi liela interese. Zvanījuši uzņēmēji,kuri vēlas paplašināt ražošanu un būvēt ēkas vai iegādāties iekārtas, privātpersonas, kuras iecerējušas sākt biznesu, dibināt uzņēmumu, biedrības un pašvaldības lielākoties interesējas par vides sakārtošanu, pasākumu rīkošanu. “Ja vēlas iegūt finansējumu idejai, jāizlasa, kā to izdarīt. Sarunās vairākkārt dzirdēju, ka noteikumus lasīt negrib, lai pasaka būtību. Bet tajos viss ir pateikts gan par attiecināmajām izmaksām, gan priekšapmaksu, gan nepieciešamajiem dokumentiem, sasniedzamajiem mērķiem. Svarīgi arī, lai iecere sakristu ar “Cēsu rajona lauku partnerības” stratēģijas mērķiem,” uzsvēra D.Rubene.
Seminārā vairākkārt izskanēja, ka naudu tāpat vien saņemt nevar, jābūt pamatojumam, kas tiks izdarīts un kādi būs ieguvumi ilgtermiņā. Un jārēķinās, ka piecus gadus biedrība uzraudzīs projekta gaitu un to, vai sasniegti iecerētie mērķi.
Vismaz divas trešdaļas to, kuri interesējās par iespēju piesaistīt ES finansējumu, līdz šim projektos nav iesaistījušies. Iespējams, interese tik liela, jo nākamā iespēja varētu būt vien pēc diviem gadiem, taču nav zināms, kādi būs noteikumi.
Jānis Ozoliņš no Vaives pagasta pastāstīja, ka iecerējis paplašināt galdniecību. Tajā ražo masīvkoka dizaina mēbeles. “Ir par šauru, vajag vēl telpas, tāpēc interesējos par “Leader”, par jaunu iekārtu iegādi ir iecere sadarboties ar “Altum”. Tā kā līdz šim projektus neesam rakstījuši, svarīgi uzzināt, kādi dokumenti vajadzīgi,” pastāstīja J.Ozoliņš.
Amatas pagasta bioloģiski sertificētajās platībās vāktās “Sīļu tējas” saimnieks Arnis Tenters iecerējis izglītot jaunus cilvēkus par vērtībām, ko dod daba. Jāiekārto telpas, lai varētu rīkot mācības. “Līdz šim, pamazām attīstoties, esam ieguldījuši pašu naudu. Nākotnē domājam arī par tūrismu, ne tikai izglītošanu,” atklāj A.Tenters.
Anita Rubane nesen atgriezusies no ārzemēm, dzīvesvietai izvēlējusies Līgatni. Viņa nodibinājusi biedrību, kas darbojas vides un sociālajā jomā. Anitai ir iegūta izglītība abās. “Esmu iepazinusies ar līgatniešiem, kurus interesē vides un sociālie jautājumi. Ir idejas, ko varētu darīt, zinām, kas nepieciešams,” sacīja A.Rubane un piebilda, lai kaut ko darītu, jāzina, kā un kāpēc. Un tas attiecas arī uz projektu īstenošanu.
29.janvārī notika otrs seminārs, kurā bija pieteikušies vairāk nekā desmit interesentu, lielākoties pašvaldību pārstāvji, kuri ar “Leader” palīdzību vēlas dažādot sabiedriskās aktivitātes.
Komentāri