Tagad ir populāri domāt un spriest – kāda Latvija būs pēc 20 gadiem. Zīmēt iespēju un vīziju karti. Viens gan ir skaidrs, ka valstij šodien un arī 2030. gadā vajadzēs jaunus un darbīgus cilvēkus. Un likumsakarīgi, ka tie būs bērni, kas dzimuši šajā laikā.
Cēsu rajona pagastu dzimtsarakstu nodaļās gan prognozes nav visai optimistiskas, jo ir pagasti, kuros dzimuši vien daži bērniņi, ir tādi, kuros meiteņu un puiku skaits mērāms divos desmitos, bet arī pagastu iedzīvotāju skaits ir lielāks un teritorija plašāka. “Druvas” aptaujāto pagastu dzimtsarakstu nodaļās sacīja – bērnu Latvijai trūka un trūks, un pašreizējā valsts ekonomiskā situācija dzimstību diemžēl neveicinās.
Amatas novadā stāsta, ka nupat aizvadītajā, 2008. gadā, piedzimušas 15 meitenes un 12 puikas. Kopā 27 mazuļi, par 10 bērniņiem mazāk nekā gadu iepriekš.
“Atbildīgas ģimenes noteikti vērtē, kā bērnus izaudzinās, kādas būs iespējas bērniem dot to labāko. Visvairāk bērniņu piedzimis drabešnieku ģimenēs. Prieks, ka ir stabilas ģimenes, kurās piedzima trešie mazuļi,” sacīja Amatas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Maija Žīgure un priecājās, ka pērnajā gadā slēgtas arī daudzas laulības.
“Daudzi pāri laulājās Āraišu baznīcā, sakot, ka ģimenei vajadzīga Dieva svētība,” tā Maija Žīgure, bet paskaidroja, ka kopš laika, kad spēkā stājies likums – laulību var slēgt ne tikai teritorijā, kurā dzīvo un esi pierakstīts, Āraišu baznīcā laulājušies arī citu rajonu un Rīgas iedzīvotāji.
Stabili, bet reizē zemi dzimstības rādītāji ir arī Vecpiebalgas pagastā. Ģimenes kuplinājuši 13 bērniņi – sešas meitenītes un septiņi puikas. Tikpat pērnajā gadā reģistrētas arī laulības.
“Skaitlim 13 nav nekādas vainas, ja tas līdzi nes tik daudz prieka. Protams, Latvija un arī pagasts var tikai vēlēties, lai stipru ģimeņu un bērnu būtu vairāk, bet nedomāju, ka tas piepildīsies tuvākajos gados. Ja atbildīgs cilvēks uzdod sev jautājumu, vai var bērniņu atļauties, tad atbilde biežāk būs – jā, ļoti vēlos, bet tik nestabilā situācijā nevaru atļauties,” tā Vecpiebalgas pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Sniedze.
Skujenes pagastā katru dzimušo mazuli atceras pat pēc vārda, jo pērn nācies reģistrēt vien četrus jaundzimušos. Visās ģimenēs piedzimuši dēli – Filips, Marts Matīss, Miks Mārcis un Ņesčers – tas nav īpaši izdomāts vārds, bet dēliņš iepriecinājis mammu, kura ir moldāviete, vīnogu laukos skraidot daudzi šāda vārda īpašnieki.
Vēl par vārdiem runājot, joprojām daudzviet saglabājas tendence bērniem likt divus vārdus, izvēlas gan latviskos, gan no citām tautām pārņemtos. Daži piemēri – Keita, Aleksa, Rojs, arī Jūlijs, Marta un Tija, Rūdis, Mārīte, Anželika , Armands un Ruslans Jānis.
Par dzīves bēdīgāko pusi runājot, mirstības rādītāji “Druvas” aptaujātajos pagastos pārsniedz dzimstību. Amatā – 37 pret 27, Skujenē – seši pret četri, Vecpiebalgā – 18 pret 13.
Komentāri