Aprīļa pirmā dekāde vēl būs vēsa, bet atkusnis un līdz ar to arī ledus sakustēšanās Latvijas upēs varētu būt sagaidāma mēneša otrajā dekādē, aģentūrai LETA pēc sanāksmes par operatīvo dienestu gatavību pavasara plūdiem pastāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vadošā hidroloģe Līga Kurpniece.
Pašreizējās meteorologu prognozes liecina, ka pavasaris iestāsies ļoti pakāpeniski, diennakts vidējai temperatūrai turoties zem normas, toties arī nokrišņu būs mazāk, kas varētu ļaut izvairīties no plūdiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku Oskaru Āboliņu gan uzmanīgu dara biezā ledus kārta, kas izveidojusies uz upēm Krievijā un Baltkrievijā. Pēc Aizkrauklē notikušās operatīvo dienestu sanāksmes viņš aģentūrai LETA sacīja, ka gadījumā, ja šis ledus kaimiņzemēs kusīs strauji, palielināsies ūdens līmenis arī upju akvatorijās Latvijā.
Lielākais plūdu risks, kā ierasts, ir Daugavas, Lielupes un Gaujas baseinos. “Bet viss atkarīgs no tā, kā attīstīsies situācija,” aģentūrai LETA sacīja Āboliņš, piebilstot, ka arī AS “Latvenergo” ir izteikusi gatavību likt lietā hidroelektrostaciju (HES) slūžas, lai palīdzētu noregulēt ūdenslīmeni Daugavā.
Kā ziņots, šodien Aizkrauklē, Pļaviņu HES telpās, notika atbildīgo dienestu un institūciju operatīvā sanāksme par gatavību un rīcību plūdu apdraudējuma gadījumā. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no VUGD, “Latvenergo”, LVĢMC, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām. Līdzīgas sanāksmes tikušas organizētas arī citus gadus.
Lielākie plūdu draudi šopavasar gaidāmi Daugavā, un apdraudētākās vietas tradicionāli būs lejpus Daugavpils un Jēkabpils – Pļaviņu posmā, šorīt Latvijas Radio pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
LETA
