Jāteic, ka arī ēdiena nosaukums jau diezgan daudz pasaka par to. Es te nerunāju par tādiem dažkārt grūti izprotamiem savirknējumiem, ko piedāvā elites klases restorāni, bet par vispārzināmām lietām. Lūk, nosaukums – lazanja, ir tajā kaut kas vilinošs, pat varētu teikt, aristokrātisks.
Lazanja (lasagna) ir viens no populārākajiem itāļu virtuves ēdieniem. Pēc būtības tas ir kārtains pīrāgs ar pikantu siera pildījumu, kuram parasti pievieno gaļu, zivis, sēnes, dārzeņus, tā teikt, katrs pēc saviem ieskatiem, uzskatiem un apetītes.
Protams, kāds var teikt – tā pati maltā gaļa ar makaroniem vien ir. Ja runājam filozofiskos jēdzienos – jā, var tā teikt, bet būtībā tas ir daudz bagātīgāk, un garšas buķete ir pavisam cita. No pildījuma atkarīgs, vai lazanja ir sātīga, trekna vai ne tik trekna un sātīga.
Latvijā mājās pastu jeb makaronus taisa retais, tāpēc parasti iztiekam ar veikalā pirktajām lazanjas plāksnēm. Tās ir dažādas, dažas pirms kārtošanas traukā jāvāra, citas ir jau gatavas lietošanai, bet es arī šīs gatavās plāksnes uz pavisam neilgu brīdi tomēr iemērcu vārošā ūdeni, tad tās vieglāk sakārtot traukā, jo ir elastīgākas.
Kā jau teikts, katrs var pildīt starp lazanjas plāksnēm, ko vēlas, es šoreiz par maltās gaļas pildījumu. Ņemam malto gaļu, olīveļļā apbrūninām, pievienojot klāt sagrieztus sīpolus, smalcinātus tomātus savā sulā, sāli, garšvielas, var nedaudz sausā sarkanvīna, visu pasutinām, lai izgaro alkohols un garšas sajaucas.
Tikmēr pagatavojam vēl vienu svarīgu lazanjas sastāvdaļu – bešamel mērci. Ņemam 30 gramus sviesta, divas ēdamkarotes kviešu miltu, puslitru piena, šķipsniņu sāls. Sviestu izkausējam pannā, apcepam tajā miltus, pievienojam sāli, pielejam vārošu pienu un maisām, kamēr izveidojas pabieza mērce.
Tad seko svarīgākais darbs – lazanjas veidošana. Kantainu karstumizturīgu formu iesmērējam ar eļļu. Apakšā ielejam plānu kārtu bešamel mērces. Virsū liekam kārtu ar lazanjas plāksnēm. Uz tām liekam kārtu maltās gaļas, tai virsū plānu kārtu bešamel mērces, pārkaisām ar rīvētu sieru, vislabāk derētu parmezānas, bet var arī kādu citu cieto sieru. Virsū liekam lazanjas plāksnes, un tā kādas četras, piecas kārtas, katru nākamo kārtu nedaudz piespiežot, lai starpā nebūtu daudz gaisa. Virsējai kārtai uzliekam bešamel mērci un liekam cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā. Cepam 20 – 30 minūtes, pārbaudot gatavību ar dakšiņu vai zobu bakstāmo, lai saprastu, ka lazanjas plāksnes pietiekami mīkstas. Tad vēl pārkaisām ar sarīvētu sieru, ļaujam tam nedaudz pakust, ņemam ārā, griežam gabalos un ceļam galdā!
Lai labi garšo!
Komentāri