No Cēsu puses iebraucot Priekuļos, labajā pusē redzama ziedoša pļava. Turpat arī uzraksts “Sveicināti Priekuļos!” Ierastā zāliena vietā arī pie pagastmājas Saules parkā aug un zied visdažākās pļavas puķes.
Cēsu novada Priekuļu apvienības pārvaldes Saimnieciskās nodaļas labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks atklāj, ka pirms četriem gadiem kā eksperiments aiz pagastmājas kalna galā, nostāk no acīm, vairāki kvadrātmetri tika atstāti nepļauti, lai vispirms jau redzētu, kā izskatīsies, un arī uzzinātu, ko priekulieši domā, ka paliek tāds nepļauts laukums. Neviens neiebildis, neteicis, ka parka stūrītis nekopts.
“Pierasts, ka visur ir zālieni, kas regulāri tiek appļauti. Lai pļautu, vajadzīga degviela, tā pusgada laikā kļuvusi divreiz dārgāka. Naudas ir tikpat, cik pērn. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dabisko pļavu atjaunošanu, kāpēc gan tādu nevarētu atjaunot arī pie pagastmājas,” stāsta J.Sirlaks un uzsver, ka apvienības pārvaldē ideja guvusi atbalstu.
Vasarā Priekuļu, Liepas, Mārsnēnu, Veselavas pagastā tiek nopļauti gandrīz 500 hektāri zālienu. Ir teritorijas, kuras appļauj divreiz, ir tādas, kuras vairāk nekā 20 reižu, jo, lai uzturētu zālienu, to appļauj vismaz reizi nedēļā. Priekuļos zāli tikai vienreiz šovasar pļaus Saules parkā, Skulptūru dārzā, teritorijās pie birzītes un aiz autobusa pieturas. Tie ir ap četri hektāri. “Ja vasarā jānopļauj 20 reižu, tie jau ir 80 hektāri. Tā ekonomēsim degvielu,” ar aprēķiniem iepazīstina J.Sirlaks un uzsver, ka ir divi ieguvumi – dabas daudzveidības saglabāšana un naudas taupīšana.
Pastaigājot pa ziedošo pļavu Saules parkā, priecē pēterpogas, pīpenes, baltais un sarkanais āboliņš, airenes, skarenes, tītenis, laimiņš, mārsils, pelašķi, asinszāle, timotiņš, kamolzāle, skābenes, madaras, kosa un vēl citi augi. “Kad ziedēja pīpenes, pļava bija balta, tagad zili violeta – pēterpogas, skarenes, mārsils un balti madaru akcenti. Katra smilga ar savu krāsu un laimiņa paklājs. Esam ļāvuši pļavai vaļu, un tā zied. Tauriņi arī to novērtē. Vēl vasara priekšā, kas tik neuzziedēs!” gandarīts un arī pārsteigts par augu daudzveidību, stāsta J.Sirlaks
Augsne vietās, kur veido dabiskos zālājus, ir nabadzīga, gadu desmitiem nav arts un kaut kas audzēts. “Domāju, kāda pļava varētu izskatīties pēc gadiem, bet jau šovasar tā ir pārsteigums visiem,” saka J.Sirlaks.
Pļavās izpļautas taciņas, lai tiem, kuri vēlas pastaigāties, tas būtu ērti. Ne viens vien te labprāt fotografējas, ieraudzījis kādu interesantu augu, turpat telefonā meklē tā nosaukumu. “Priekulieši šajās pļavās puķes nelasa un arī nebradā,” uzsver labiekārtošanas dienesta darbiniece Velta Serdjuka, bet J.Sirlaks paskaidro, ka zāle ir appļauta arī ap taciņām, tas liek saprast, ka pļava ir atstāta nepļauta, nevis kāds to nav paguvis izdarīt.
Šovasar paredzēts nepļaut arī Veselavas pagasta Bērzkrogā pie daudzdzīvokļu mājām, Mārsnēnos nepļauta atstāta pļava aiz pagastmājas, Liepā zāliens pie stāvlaukuma un tā saucamā Kazu pļavu. Nākotnē dabiskā pļava varētu būt pie Veselavas bērnudārza, tā reizē bērniem noderētu dabas iepazīšanai.
J.Sirlaks atzīst, ka pļavu atjaunošana ir eksperiments, jo pašvaldības saistošajos noteikumi paredzēts, ka zāle nedrīkst būt garāka par 30 centimetriem. “Tas jau ir solis, jo bija 15 centimetri. Taču pļavā daža graudzāle, arī pēterpoga, ir garāka. Saistošajos noteikumos ir minēts zāliens un zālājs, bet nav paredzētas, lai kā mēs sauktu – dabiskās, ekoloģiskās vai ziedu pļavas. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē pašvaldības policija,” uz pārdomām mudina J.Sirlaks un atklāj, ka tik daudz iedzīvotāju pozitīvu atsauksmju, kā par pļavām Priekuļos, sen nav dzirdēts. “Kad visu pļāva, vienmēr kāds bija neapmierināts. Tagad par to, ka nepļauj, cilvēki priecājas,” saka Priekuļu apvienības saimnieciskās nodaļas labiekārtošanas dienesta vadītājs Jānis Sirlaks.
Ziedošās pļavas tiks pļautas rudenī, kad augi būs izsējuši sēklas.
Komentāri