Ar lauku dienu Taurenē tāspuses ļaudis sāka vasaras īsākās nakts gaidīšanu. Piektdienas pēcpusdienā centrā sabrauca tirgotāji, steidzīgāki kļuva taurenieši.
“Pērnvasar pirms Jāņiem bija iecerēta lauku diena, bet tad valstī sestdienu pasludināja par darba dienu. Tad nu šogad viss notiek,” saka Taurenes pagasta kultūras nama vadītāja Ginta Babre un pauž pārliecību, ka nākotnē šāds pirmsjāņu pasākums veidosies par tradīciju.
“Nopirku puķes, šo to meitai vajadzīgu. Viss dārgs kā jau visur,” satikta, nākot no tirgus, saka Lilita Bluķe. Viņa priecājas, ka Taurenē ir tirgus. Pērn “Brāļu tirgus” bijis bieži, bet to vairs nerīko. “Te šad tad kāds piebrauc gaļu tirgot, bet apģērbus netirgo.
Tirgu Taurenē vajag,” atzīst
Lilita. Santa pēc tirgus apmeklējuma nav diezcik apmierināta. Maz tirgotāju, arī piedāvājums varēja būt plašāks. “Švaki, bet laukiem labi, vismaz var iznākt laukā no mājas. Vienmēr jau gribas, lai tirgotāju vairāk, bet dažādība ir,” domās dalās
Santa.
Koka karotes, tamborētas rotaļlietas, izšuvumi, dažādas rūpniecības preces, puķu un dārzeņu stādi, rotas… Arī piparkūkas.
“Šodien esmu vienīgā, kas tirgo piparkūkas. Tirgū Vecpiebalgas bijām seši, Limbažos – astoņi. Tā ir sena tradīcija – tēvs vai māte brauca no tirgus mājās un bērniem veda cienastu – piparkūku. Tolaik noteikti tās nebija tik krāsainas un greznas. Šodien dzīve
krāsaināka un arī piparkūkas,” savu preci slavē cēsniece Laima Tērauda un piebilst, ka
pensionāram tā ir iespēja būt cilvēkos un
kaut ko darīt.
Sanita Krūmiņa no Vecpiebalgas piedāvā tamborētas, adītas rotaļlietas. Viņa piedalās tirdziņos arī citos pagastos. “Ir reizes, kad pircēju interese liela kā, piemēram, Muzeju naktī Vecpiebalgā. Man prieks, ka mani darbi patīk gan bērniem, gan pieaugušajiem,” pastāsta Sanita.
Uz Taurenes lauku dienu savam Jāņu alum provi noņemt bija atvedis Aivars Švēders tepat no Taurenes. Vīriem pirmais gājiens, izraugoties tirgotāju, protams, ved pie Aivara muciņas. Uzkodai tiek piedāvāts saimnieces Valdas sietais siers. “Krusttēvs talkām brūvēja alu un aicināja mani palīgā. Tā arī sāku. Vispirms pašu godiem, tad draugi palūdza, nu jau vedu uz tirdziņiem,” atklāj
“Vecmežriju” saimnieks un piebilst, ka, būdami mājražotāji, sieru regulāri piegādā saviem klientiem. Vispieprasītākais jebkurā gadalaikā ir siers ar ķimenēm. Dažkārt tirgus reizēm saimniece izcep arī speķa pīrāgus, tie alum piedien.
“Cilvēku tirgū pamaz, bet alum vienmēr ir piekrišana. Ja tirgū ir alus, tad vīri nāk sievām līdzi uz tirgu kaut puķes pirkt. Cilvēkiem garšo mans alus, man prieks,” saka Aivars Švēders un pastāsta, ka vai katrā tirgū kāds atzīstas, ka pats kādreiz brūvējis alu, bet tagad vairs ne, pārāk grūts darbs.
Šīsvasar pirmais tirgus Taurenē aizvadīts. Bija paredzēta arī plaša kultūras programma. Bet lietus valdnieks laikam bija lēmis, ka pirms Jāņiem jāsteidz darbi darīt nevis ballēt. Dziedātājiem, dejotājiem un viesiem atlika vien rādīt savu varēšanu un priecāties kultūras namā.
“Visur citur tirgi ir sestdienās, taurenieši pārliecināti, ka labākais laiks, ir piektdienas pēcpusdiena. Turpmāk vismaz reizi mēnesī rīkosim tirgu, nākamais 15.jūlijā, tad jau būs izauguši gurķi un tomāti. Gribētos jau, lai atbrauc arī kāds
gaļas un zivju tirgotājs. Bet gan jau ar laiku,” saka Ginta Babre un ir gandarīta, jo ne jau lietus var cilvēkiem izbojāt labu garastāvokli.
Sarmīte Feldmane
Komentāri