No dienesta auto nodokļa jāatbrīvo visi uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, kā arī veterinārārsti un pārraugi, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Valdībai izskatot un pieņemot lēmumus, LOSP aicināja no nodokļa atbrīvot visus lauksaimniekus, taču valdība atbalstīja priekšlikumu, ka no nodokļa tiek atbrīvotas tikai zemnieku un zvejnieku saimniecības, norādīja LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Nodokļa atbrīvojums attiecas uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām, tomēr tas neattiecas uz visiem lauksaimniekiem, piemēram, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vai kādu citu saimnieciskās darbības formu, kā arī veterinārārstiem, kuru darba apstākļi ir līdzīgi kā zemniekiem. Šāds lēmums radīs milzīgu papildu darbu un administratīvo slogu laikā, kad lielākā daļa domā par izdzīvošanu un eksistenci, akcentē organizācija.
LOSP uzskata, ka šāds nodoklis nedos pienesumu valsts budžetam, jo resursu nav ne kontrolējošām iestādēm, ne arī uzņēmējiem un citām institūcijām, lai nodokļa nomaksu spētu izkontrolēt vai papildināt valsts kasi ar paredzēto naudas summu. Kaut arī nodokļa ieviešana ir apstiprināta, ir pārāk daudz neskaidrību un jautājumu, kas rodas abām iesaistītajām pusēm – nodokļa maksātājiem un nodokļa iekasētājiem.
Pēc organizācijas domām, dienesta auto nodoklis “atkal veicinās to, ka uzņēmējiem būs jāapiet kārtējais uzliktais slogs no valsts puses”. “Visi tie, uz ko šis nodoklis attiecas, jau tagad mēģina to apiet, pārreģistrējot automašīnas uz fiziskām personām, vai citādā veidā izvairīties no noteikumos uzliktajām normām, kas jebkurā gadījumā neveido papildu ieņēmumus valsts budžetam,” norāda LOSP.
Organizācija akcentē – ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana par dienesta automašīnas izmantošanu personīgajām vajadzībām neveido ieņēmumus valsts budžetā, neveicina uzņēmēju konkurētspēju un eksistences iespējas valstī, tad pilnīgi loģiski izriet, ka lēmums par šāda nodokļa ieviešanu ir pieņemts nepamatoti.
“Atskaites, tāpat kā līdz šim, tiks pildītas formāli, tādējādi sistēmu padarot neefektīvu, un mahinācijas turpināsies. Taču arī tiem, kas līdz šim nav “shēmojuši”, shēmu veidošana neradīs problēmas, un kārtējo reizi zaudētāja būs valsts, jo ir ieguldīti naudas un laika resursi, izstrādājot normatīvo aktu,” uzskata LOSP.
LOSP atzinīgi vērtē valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas izteikto kritiku, ka lēmums par nodokļa ieviešanu ir pieņemts, taču tikai tagad sāk domāt par tā īstenošanu.
“Jāļauj uzņēmējiem pašiem izvēlēties, kādus “bonusus” dot saviem darbiniekiem. Ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās nozarēs ir darbi, kur nevar novilkt krasu līniju, nodalot, kur ir darbs un kur privātās lietas. Tāpēc likuma ieviešana jāsāk ar pašām amatpersonām, nevis kā tagad, likumu ieviešot, joprojām nav skaidri nosacījumi un skaidrība jau ierēdņu līmenī,” akcentē LOSP valdes locekle Aija Balode.
“Mēs jau pagājušajā gadā, kad šī “spožā” ideja tapa ierēdņu prātos, bijām pret šādu slogu un norādījām, ka lauksaimniekiem un veterinārārstiem nozaru specifikas dēļ šīs normas nav iespējams izpildīt, jo tad mašīnas jāaprīko ar GPS, lai maršruta lapā varētu ierakstīt, kurā laukā vai pļavā ir strādāts. Mēs joprojām uzskatām, ka visām uzņēmumu juridiskām formām lauksaimniecībā un veterinārārstiem jābūt atbrīvotiem no šī nodokļa,” uzsver LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri