Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Laukos dzīve dārga, tomēr pret pilsētas burzmu to nemainītu

Monika Sproģe
00:00
18.12.2016
8
Zeiles 3 1

Laila un Guntars Zeiles saimnieko Skujenes pagasta “Gaidās”. Abi saimnieki saka, ka laukos ir savas priekšrocības, pilsētā savas, taču saimniekošanu lauku sētā neparko nemainītu pret dzīvi pilsētas “džungļos”. Pašlaik “Gaidās” ir zirgs, aitas un vistas. Skujenē Līvānu māju pudurītī stāv septiņi tukši nami, saimniece saka, ka dzīvojamās ēkas viņai nevajagot, bet kūtiņas gan labprāt piepildītu ar dzīvu radību. Laila ir bitenieka palīgs, bet Guntars ir kravas auto šoferis, taču viņi pilnībā izmanto visu, ko lauki spēj dot.

“Mums ir dārzs, kurā ir ap 60 ražojošu ābeļu. Kad rudenī vācam ābolus, tie ir tik skaisti, ka žēl izbarot lopiem, tāpēc sāku meklēt alternatīvas. Pašlaik produktu klāstā ir žāvēti āboli, āboli ar šokolādi, kaltētas ābolu miziņas, kuras, pieliekot pie jebkuras ārstnieciskās tējas, uzlabo tās garšu un smaržu. Cilvēki tumšajos mēnešos labprāt dzer zāļu tējas, tāpēc gatavoju dažādu augu maisījumu. Tur ir gan mežrozītes, gan pļavā atrodamas spēka zālītes, gan ābolu gabaliņi. Tēja ir brīnišķīga dāvana ģimenes locekļiem. Līdztekus taisu cidoniju sukādes ar šokolādi. Tirdziņos lauku labumus novērtē.”

Līdztekus veselīgo našķu ražošanai Laila gatavo arī plīša lācīšus: “Kā es smejos-tie gatavoti pēc 1959. gada “receptes”. Pirmo šuvu ar norādītajiem materiāliem, tāpēc tas ir smagāks par citiem, taču pēc tam pārgāju uz mūsdienīgiem audumiem un pildīju ar sintaponu. Šie lāčuki ir unikāli ar to, ka tiem kustas ķepas un arī galva. Lai pagatavotu vienu plīša lācīti, paiet viss vakars. Līdz šim esmu šuvusi tikai sev un bērniem, bet, izmēģinot roku rotaļlietu gatavošanā, saprotu, ka nebūt nav kauns parādīt savu darbu arī citiem. Dažas idejas ir noskatītas internetā, dažas izdomātas savā prātā. Par tējām un saimniekošanu uzzinu no senām grāmatām. Turklāt, laukos dzīvojot, lietas apgūsti no bērna kājas, jo tā darījusi tava mamma un vecmāmiņa. Vēl pirmskara grāmatās var atrast vērtīgus padomus, kā galdi godiem jāklāj, kā drēbes pareizi jāloka. Informācija ir, tikai nedaudz jāpapūlas un jāpameklē.”

Arī nolietotas drēbes iegūst jaunu skatu un funkcijas. Tā no veciem džinsiem tapusi brīnumjauka pleca soma. Laiski uz galda gozējas pašdarināts kaķis. “Lupatu kaķis tiks likts pie durvīm, lai nenāk aukstums,” paskaidro Laila.
“Gaidas” šogad bija nominētas Amatas novada “Raženākās zemnieku saimniecības” titulam, lai arī paši atzīst, ka laukos dzīve nav viegla, viņiem te patīk. “Kādam arī laukos jādzīvo. Pilsētā visiem vietas nepietiek,” sirsnīgi smej Laila. Bet Guntars piebilst, ka lauciniekam tomēr mazāk iespēju nekā pilsētniekam.

“Laukos ir viens veikals visā pagastā. Tajā izvēles nav, kamēr pilsētniekiem ir varianti- “Maxima”, “Rimi” un kas tik vēl ne. Pilsētniekam ir laiks vaktēt atlaides, kamēr lauciniekam jāpērk produkti par tādu cenu, kādu noteicis veikalnieks. Līdz ar to pilsētnieks var ietaupīt, bet laucinieks ne.

Pilsētnieki mums pārmet sūkstīšanos, sakot – kas tad jums! Pašiem izaug kartupelis, biete un burkāns. Jā, piekrītu. Tomēr veikalā poļu kartupeļus var nopirkt par 20 centiem kilogramā, kamēr laukos par tādu cenu kartupeli pie labākās gribas neizaudzēsi. Parēķiniet, cik izmaksā zemes uzaršana, kultivēšana, vagu dzīšana, ecēšana, stādīšana – beigās viss ir krietni dārgāk. Vienīgais mierinājums, ka es pats zinu, ko ēdu, bet tas arī viss.”

Tāpat G. Zeile ievērojis, ka pilsētnieki dažbrīd tā pieraduši pie komforta, ka aizmirst, kādas izklaides iespējas viņus ieskauj, un nekur lāgā neiet: “Neapvainojieties, bet jūs, pilsētnieki, uz kultūras pasākumiem varat aiziet, kamēr mums jābrauc. Lai es aizbrauktu, vajag mašīnu. Mašīnai vajag degvielu. Tuvākā degvielas uzpildes stacija 20 kilometru attālumā. Nav mašīnas, dzīve apstājas. Par bērniem runājot, pilsētniekam bērns guļ līdz septiņiem, pusastoņiem rītā. Viņam turpat pie mājas pienāk sabiedriskais transports, vai arī viņš dzīvo tik tuvu skolai, ka var aiziet ar kājām. Laukos bērns ceļas pussešos. Mazais iet ar kājām līdz lielam ceļam, kur salst un gaida autobusu. No skolas atgriežas ap sešiem, kad ārā jau piķa melnums. Par elektrību maksājam tāpat kā visi. Pilsētnieki maksā par apkuri, mēs tāpat. Vienvārdsakot, laukos var dzīvot tikai bagātie, jo dzīve te ir dārgāka.”

Lai gan pats tikko uzskaitījis visus pilsētas labumus, Guntis saka: “Uz pilsētu? Uz to burzmu? Tikai pār manu līķi! Pirms desmit gadiem Cēsīs mudžēja no cilvēkiem, nebija, kur likties. Tagad jau krietni mierīgāk – iziesi cauri pilsētai un uz ielas saskaitīsi: cik pirkstu, tik cilvēku, gandrīz kā laukos. Tik un tā es esmu piederīgs šai vietai un nekur nekustēšos. Man vajag savu pagalmu, savu stūri, savu kaktu, kur paķimerēties. Mēs ar Lailu nevaram iedomāties, kā tas būtu – nekā nedarīt.”

Zeiles ieskicē vēl kādu problēmu, kura jau kļuvusi par nebeidzamo stāstu – pagasta ceļu sliktais stāvoklis. “Tas, ka ceļu dēļ tiek lauzta mūsu tehnika un mašīnas, nav nekas jauns, taču pavisam cita lieta nokļūšana darbā,” saka Guntars, bet Laila piebilst: “Tā tiešām ir bijis. No rīta pieej pie loga un saproti, ka sniegs līdz ceļiem, bet sazin kad kāds atbrauks un izšķūrēs pagasta ceļus. Zvanu priekšniekam un stāstu savu problēmu. Gadījās saprotošs vadītājs, bet ko darīt tiem, kuriem vadītājs nav pretimnākošs?”

Problēmu daudz, ko salīdzināt arī. Tik viens skaidrs, arvien vairāk lauku iedzīvotāju paļaujas uz saviem spēkiem un netic pasaku stāstītājiem, kas Latvijā sola piena upes ķīseļa krastos. Viens gan žēl, plaisa, kas rodas starp lauku iedzīvotājiem un pilsētniekiem, plešas arvien plašāka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
7

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
25

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
66

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi