Katrā valstī gadu mijas pavadīšanas vai sagaidīšanas tradīcijas ir atšķirīgas. Brazīlijā pilsētu ielās notiek karnevāli, bet tie, kuri negrib maskoties, pulcējas pludmalēs, tērpušies baltās drēbēs, pusnaktī ķer septīto vilni, met jūrā ziedus, cerot, ka tas nesīs veiksmi.
Gads ar 1.janvāri sākas arī Japānā, un šīs valsts iedzīvotāji pusnaktī, pulkstenim sitot divpadsmit, sāk skaļi smieties, ticībā, ka laime smējēju pavadīs visu nākamo gadu.
Meksikas iedzīvotāji pusnaktī apēd pa vīnogai, iedomājoties kādu vēlēšanos. Ja sievietes vēlas nākamajā gadā sastapt savu mīlestību, viņas gadu mijā velk sarkanu apakšveļu, savukārt, tie, kuri grib vairāk ceļot, gadu mijā staigā apkārt ar čemodāniem rokā. Izmantojot šo tradīciju, var atrast savas versijas, piemēram, ja gribi nākamgad tikt pie jaunas mājas, gadu mijā staigā ar ķieģeli rokā.
Vīnogas daudzās valstīs simbolizē veiksmi, dažviet pat uzskata, ka, gadu mijā apēdot 365 vīnogas, katra nākamā gada diena būs laimīga.
Latviešiem gan senču tradīcijas vairāk saistītas ar Ziemassvētkiem, bet tas jau netraucē arī gadu miju aizvadīt gana jautri. Un latvietis jau nebūtu latvietis, ja gadu miju nesagaidītu pie bagātīgi klāta galda. Tā bija arī tajos tumšajos padomju laikos, kad veikalos nebija nekā, bet jauno gadu katrā mājoklī sagaidīja pie bagātīga galda. Atmiņā nāk Ojāra Vācieša rindas: “Esi dzejnieks – taisi no nekā.” To arī latvietis ir iemācījies.
Šajā sakarā atcerējos virtuozā pavāra Mārtiņa Sirmā piedāvāto latvisko suši, ko katrs var pagatavot gadu mijai. Šajā laikā uzsvars jāliek uz ātri pagatavojamām uzkodām, jo pēc daudzām virtuvē pavadītām stundām gadu mija vairs nesniegs gaidīto prieku.
Tātad, lai pagatavotu latviešu suši, ņemam 100 gramus rīsu, divas ēdamkarotes olīveļļas, 100 gramus svaiga laša, vienu lielu citronu, sojas mērci, svaigus pētersīļus un ingveru. Gatavojot rīsus, svarīgs ūdens daudzums, tā nedrīkst būt par daudz. Pierasts, ka suši rīsus tvaicē, un to šķirnes ir daudz lipīgākas par mūsu iecienītajiem. Kamēr vārās rīsi, pagatavo vieglu marinādi laša pārslacīšanai. Mazā bļodiņā izspiež citronu, pieliek sagrieztu ingveru, sojas mērci, sāli un pētersīļa lapas. Labi samīca, lai ingvers un pētersīlis atdotu sulu, garšas sakostos un veidotu kopgaršu. Tad liek rīsus ēdamkarotēs, uzliek plāni sagrieztas laša šķēles un apslaka ar marinādi. Prieks pašam un draugiem.
Zinām taču, cik svarīga ir zivs ēšana gadu mijā, ja gribam, lai nākamais gads būtu finansiāli bagāts. Saprotu, ka kāds teiks – pērn pārticis tikai no zivs, bet naudas kā nav, tā nav. Iespējams, ka vaina jāmeklē ticībā saviem spēkiem, jo nevar tikai gaidīt, ka kāds nometīs lielo laimestu vai naudas maisu. Pie tam nav jau teikts, ka tas naudīgais būs nākamais gads, varbūt tā zivs sāks darboties pēc vairākiem gadiem.
Ja negribas ēst tīru zivi, var pagatavot avokado uzkodu. Ņemam divus avokado, skābo krējumu, 100 g auksti kūpinātu skumbriju. Avokado pārgriež uz pusēm, izņem kauliņus un nedaudz izgrebj mīkstumu. Skumbriju sagriež sīkos gabaliņos, pievieno krējumu, ēdamkaroti svaigi spiestas citrona sulas, sakapātus lociņus un pilda avokado pusītēs.
Galvenais, lai uzkodu nepietrūktu, jo tad viss gads būs tāds, kurā pa veikaliem vien jāstaigā, īsti nezinot, ko pirkt savu garšas kārpiņu apmierināšanai.
Lai patiesi garšīga gadu mija!
Komentāri