Meža apsaimniekošana Latvijas valsts mežos un valstī kopumā ir ilgtspējīga un ciršanas apjomi nevienu gadu nav pārsnieguši pieaugumu un nepārsniegs arī šogad, informēja VAS “Latvijas Valsts meži” pārstāvis Tomass Kotovičs.
“Pēdējo 50 gadu laikā mežu platība Latvijā ir dubultojusies un turpina pieaugt. Meža resursu monitoringa dati liecina, ka pieaugušu un pāraugušu audžu uzkrājums valsts mežos ir vairāk nekā 80 miljoni kubikmetru,” sacīja Kotovičs.
Jau ziņots, ka maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms valsts mežu galvenajā cirtē 2011.-2015.gadam ir 23,194 miljoni kubikmetru koksnes 92 063 hektāru platībā.
Pēc Kotoviča teiktā, valsts mežos katra nocirstā meža platība tiek atjaunota, kas nodrošina stabilu meža resursu pieauguma tendenci arī nākotnē.
“Ņemot vērā ievērojumos Latvijas meža zinātnieku sasniegumus koku selekcijā, koksnes ikgadējie pieaugumi ir ar pieaugošu tendenci, kas ļauj prognozēt, ka nākamajā meža audzēšanas ciklā mežaudzes sasniegs pieaugušu vecumu desmit līdz 20 gadus agrāk nekā iepriekš, turklāt koksnes kvalitāte būs vēl augstāka nekā pašlaik pieaugušajās mežaudzēs,” uzsver Kotovičs.
Kā norāda Kotovičs, pārmetumus par mežu apsaimniekošanu, tostarp rindu kailcirtēm, “visbiežāk izsaka cilvēki, kuri nav zinoši mežsaimniecības jautājumos, un kuru vienīgais arguments ir koks – labi, cirst – slikti”.
“Kaut arī ik gadu mežu platības pieaug un tiek iestādīts vismaz divreiz vairāk koku, nekā nocirsts, var pieņemt, ka cilvēkiem ir savs absolūti emocionāls, ne uz faktiem balstīts viedoklis. Diemžēl šādu, ļoti virspusēju jautājuma izpratni dažkārt pārstāv pat atbildīgo dienestu augstākās amatpersonas,” sacīja Kotovičs.
Kotovičs norādīja, ka meža apsaimniekošana, tostarp koksnes ieguve un tās produktu apstrāde, nodrošina vairāk nekā 80 000 darba vietu un līdz ar to regulārus ienākumus 80 000 ģimeņu, galvenokārt lauku iedzīvotājiem.
Kā ziņots, valdības rīkojums nosaka maksimālo koku apjomu, ko valsts mežos šo mežu apsaimniekotājiem atļauts nocirst piecos gados. Maksimālā ciršanas apjomā netika iekļautas tās valsts mežu platības, kurās aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta kopšanas un galvenā cirte. Tāpat ciršanas apjoms neattiecas uz mežu platībām, ko aizņem dabiskie meža biotopi un potenciālie dabiskie meža biotopi. Pavisam valsts mežos šādas teritorijas aizņem 203 135 hektārus jeb 14,1% no kopējās valstij piederošo mežu platības.
Maksimāli atļauto ciršanas apjomu pamatrādītājs ir meža platība hektāros, no kura atvasināts iespējamais ciršanas apjoms kubikmetros, platību reizinot ar vidējo attiecīgās koku sugas pieaugušu un pāraugušu mežaudžu krāju.
“Latvijas Valsts mežu” valdījumā esošajos mežos noteiktais maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms ir 84 962 hektāru platībā, zinātniskās izpētes mežos – 3893,9 hektāri, Vides ministrijas – 2589,3 hektāri, Aizsardzības ministrijas – 131,4 hektāri, Izglītības un zinātnes ministrijas – 486,8 hektāri.
2011.-2015.gadā noteiktais ciršanas apjoms ir par 4172 hektāriem jeb 1,3 miljoniem kubikmetru mazāks nekā 2006.-2010.gadā.
Rīkojums nosaka, ka Valsts meža dienests, uzraugot, vai tiek ievērots maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms valsts mežos, par pamatrādītāju izmanto maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu hektāros.
Rīkojuma mērķis ir veicināt valstij piederošo mežu ekonomisku, ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu.
“Latvijas Valsts mežu” valdījumā atrodas 1,37 miljoni hektāru valsts mežu.
Kā ziņots, “Latvijas Valsts meži” pērn strādāja ar 30 miljonu latu peļņu, kas ir par 43% mazāk nekā 2008.gadā, kad uzņēmumam bija 52,27 miljonu latu peļņa.
NOZARE.LV
Komentāri