Maijā jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā bija vērojams straujš reģistrētā bezdarba samazinājums, ko daļēji noteica sezonālie darbi, norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Maijā pret aprīli reģistrētā bezdarba līmenis saruka par 0,7% – līdz 13,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kā skaidro centrālās bankas eksperts, bezdarbs šogad mazinās straujāk nekā pērn, kā arī citos pēckrīzes periodos pēc valsts neatkarības atjaunošanas.
Salīdzinot maija datus ar reģistrētā bezdarba vēsturiski augstāko līmeni – 2010.gada martu -, tas krities par 4,1 procentu punktu, bezdarbnieku skaitam sarūkot gandrīz par ceturtdaļu (līdz 149 600) un pirmo reizi 20 mēnešu laikā samazinoties zem 150 000 atzīmes.
Cilvēku skaits, kam bezdarbnieka statuss piešķirts no jauna, 2011.gada aprīlī un maijā svārstījās ap 9000 mēnesī, kas, pēc Krasnopjorova teiktā, ir tuvs 2004.-2005.gada vidējam rādītājam. Viņaprāt, tas ļauj pieņemt, ka ir beidzies divarpus gadu ilgais periods, kad darba tirgu raksturoja darbinieku skaita mazināšana jeb darbinieku atlaišana, un patlaban personāla rotācija atbilst vēsturiski vidējam līmenim.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistros maija beigās bija 3700 brīvo darba vietu, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 30 mēnešu laikā, uzsver Krasnopjorovs, norādot, ka 2011.gada pavasarī pirmo reizi kopš perioda, kad izteikti trūka darbaspēka, darba devēju NVA sniegtajā informācijā plānotais darbinieku skaita pieaugums pārsniedza plānoto atlaižamo darbinieku skaitu. “Tas atspoguļo gan pieprasījuma pieaugumu pēc darba rokām, gan uzņēmēju bažas par to, ka bezdarba mazināšanās situācijā viņi nespēs iegūt darbības paplašināšanai nepieciešamos darbiniekus, – tādējādi uzņēmumi laicīgi vēršas NVA, lai atrastu gatavus speciālistus vai spētu tos laikus sagatavot,” skaidroja eksperts.
Viņš arī uzskata, ka reģistrētā bezdarba samazinājums notiek vienlaikus ar faktiskā bezdarba samazinājumu, ko apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati, kas rāda, ka samazinājies arī darba meklētāju skaits. “Tas izgaisina bažas par to, ka darba tirgus atkopšanās notiek vien uz papīra un ka bezdarbnieku skaits NVA reģistros sarūk vien tāpēc, ka, piemēram, darba meklētāji pārstājuši reģistrēties NVA,” pārliecināts ir Krasnopjorovs.
Kā ziņots, reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā maijā sarucis par 0,7 procentpunktiem un ir 13,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, aģentūru LETA informēja NVA.
Savukārt jūnija pirmajās nedēļās bezdarba līmenis ir samazinājies vēl par 0,2 procentpunktiem un ir 13%, liecina NVA operatīvie dati.
Kā ziņots, janvārī un februārī reģistrētā bezdarba līmenis bija 14,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, martā – 14,4%, bet aprīlī – 13,9%.
Nevarētu teikt, ka bezdarba līmenis samazinās tādēļ, ka bezdarbnieki vairs nenāk reģistrēties uz NVA, iepriekš sacīja NVA direktore Baiba Paševica. Viņa uzskata, ka bezdarba līmenis samazinās tāpēc, ka darbinieki netiek atbrīvoti no darba un netiek likvidētas darba vietas.
NOZARE.LV
Komentāri