Šodien, 21.decembris, diena, kas jau sen pasludināta par pasaules galu. Katrs uz to raugās
atšķirīgi, taču pasaulē zīmols “pasaules gals” ir ejoša prece.
Tiek tirgoti visdažādākie “izdzīvošanas komplekti”, kuros
ir ūdens, sērkociņi, konservi, kabatas lukturītis, ziepes, nazis. Citi komplektā iekļauj arī bloknotu pierakstiem vai nepieciešamības gadījumā ugunskura iekuršanai, vēl daži piedāvā sauso pārtiku, kas glabāšoties 25 gadus. Sibīrijā tirgotajā pasaules gala komplektā iekļauta arī Latvijas šprotu konservu kārbiņa.
No pasaules tendencēm neatpaliek arī Latvijas ražotāji, un uzņēmums “Valdo” kolektīvās iepirkšanās atlaižu portālos piedāvā iegādāties pārtikas preču komplektu “Pasaules gala pārdzīvošanas paka”. Tajā ir sērkociņu kastīšu komplekts un 10 pārtikas produkti. Paka maksā Ls 3,96, un ražotāji to gan akcentē kā reklāmas akciju, jo paši negaidot pasaules galu. Tiesa, pircējiem interese par šo komplektu nav, un, apskatot dažus portālus, pārliecinājos, ka neviens komplekts nopirkts nebija.
Tāpat kā nav intereses par glābšanos no pasaules gala Līgatnes pazemes bunkurā. Atgādinām, ka šis bunkurs, ko izbūvēja 80. gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā, atrodas deviņus metrus zem zemes.
Rehabilitācijas centrā “Līgatne” paskaidroja, ka neviens nav interesējies par iespēju pasaules galu pārlaist šajā drošajā bunkurā. 21.decembrī pat nav pieteikts neviens apmeklējums.
Toties pasaules gals tiek izmantots dažādu pasākumu un ballīšu rīkošanai. Arī Cēsīs “Fonoklubā” ieplānota balle “Pasaules gals 2012”. Kā skaidro rīkotāji, kluba vadība, apsverot situācijas nopietnību, būs gatavojusies un sagādājusi ārkārtas glābšanās plānu – koka laivu. Turklāt
Līvu laukumā paveras skaists skats uz debesīm, kurās vērot apokaliptiskās vēsmas, bet
Cēsis atrodas Vidzemes augstienē, kas plūdu gadījumā būs zināma priekšrocība pret zemāk esošajām pilsētām.
Aptaujātie cēsnieki pret solīto apokalipsi izturas skeptiski, norādot, ka pasaules gals jau tiek solīts gandrīz katru gadu, tāpēc šis ir tikai viens no kārtējiem.
“Ja pameklējam internetā, var atrast vēl vairāku pasaules galu pieteikumus nākotnē. Ja reiz tā, tad šis nav īstais, un jādzīvo tik tālāk. Bet pat ja atnāks, kāda bēda, nedēļas un gandrīz jau visa gada darbi apdarīti, bērni liecības par pirmo pusgadu būs saņēmuši, ziemas priekus šogad jau esam baudījuši. Ko cilvēkam vairāk vajag,” teica Inga Pakalna.
Kāds norādīja uz traģiskajiem notikumiem Amerikā, arī uz sadurtajiem Olainē, sakot, ka tas jau ir tas solītais pasaules gals.
Uldis Mārsons ieteica visu uztvert filozofiski, jo katram tas pasaules gals tomēr esot citāds: “Vienam pasaules gals ir brīdī, kad mīļotā izteikusi atraidījumu, citam tas iestājas pēc plkst. 10 vakarā līdz ar apjausmu, ka dzeramā krājumi tūlīt beigsies, bet vēl kādam pasaules gals saistās ar nespēju piekļūt internetam. Ir tūkstošiem versiju, un kā nāk jauna diena, jaunas iespējas un jauns pasaules gals.”
Psiholoģe Inese Rieksta secinājusi, ka visvairāk par šo vēsti satraucas veci cilvēki un mazi bērni: “Bērniem uztvere ir saasinātāka, un ja pieaugušie runā par pasaules galu, bērni tam tic. Vecāki cilvēki tic tam, kas izskan medijos, un par to daudz tiek runāts. Daudzi no viņiem piedzīvojuši karu, kas bija traģisks pārdzīvojums, un zemapziņā šīs atmiņas ir, tāpēc arī satraukums lielāks. Cilvēki, kam ir personīga pieredze ar traumatiskiem gadījumiem, jūtīgāk uztver šādus notikumus. Emocionālais prāts šādās situācijās ņem virsroku, un cilvēki pat necenšas loģiski izskaidrot, vai tā ir taisnība vai nav. Pasaules gals – tā ir tēma, par kuru visi runā, ar to var dalīties, pārrunāt. Tam nedaudz piemīt kas mistisks, baiss, tajā pašā laikā – interesants, un cilvēki aizraujas.”
Cēsu Sv. Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs norāda, ka mūsu sabiedrībā tradīcijas un konservatīvās vērtības iet mazumā, bet cilvēki grib kādus pieturas punktus: “Lūk, šis ir viens no tādiem. Lielā mērā tā ir arī katra iekšējā izjūta. Protams, var skatīties un pētīt, kas notiek dabā, pasaulē, kosmosā, bet tas nav tas pasaules gals, par ko runā kristīgajā pasaulē, kas saistās ar Kristus otrreizējo atnākšanu.”
Viņš atgādina Marka evaņģēlija 13.nodaļā teikto: “To dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs. Pielūkojiet, esiet modri, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.”
“Pasaules gals var atnākt jebkurā brīdī, tāpēc labāk dzīvot katru dienu kā pēdējo, katrā izdarot kaut ko labu. Ja cilvēki šajā laikā līdz 21.decembrim pirktu nevis sveces un ūdeni, bet mēģinātu nokārtot attiecības ar līdzcilvēkiem, tas būtu tikai apsveicami,” norāda D. Kreicbergs.
Kad šis pasaules gals būs pārdzīvots, varēs mierīgu sirdi sākt gaidīt nākamo, jo, kā vēsta informācija, astronomi par iespējamo draudu zemeslodei un cilvēcei uzskata asteroīdu, kas nodēvēts vārdā “Apopiss” un kas Zemei var nodarīt lielu postu. Astronomi jau aprēķinājuši pat iespējamās sadursmes datumu – 2036. gada 13. aprīli.
Jānis Gabrāns
Komentāri