Rudens lietavās lauki paguruši, zāle, kas nenopļauta, liecas tuvāk zemei. Tikai latvāņu brūnpelēkie kāti ziedkopām galā turas. Sēklas izsētas. Sezona galā.
Lai gan vietējās pašvaldības jau vairākus gadus ar dažām metodēm mudina zemju īpašniekus neļaut izplatīties latvāņiem, cīņa ar invazīvo augu nav viegla un daudzi tai galu neredz.
“Tie, kuri brauc cauri Vaivei, teikuši, ka nemaz nav pamanījuši, kad Vaive jau aiz muguras. Vēl nesen Vaive saistījās ar latvāņiem. Ir gana daudz izdarīts,” vērtē Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvara un atzīst, ka lielākā daļa zemju īpašnieku ir pietiekami atbildīgi un pļauj vai miglo šos augus. Šosezon Cēsu novadā administratīvā lietvedība uzsākta par 21 zemes vienības neierobežošanu pret latvāņiem. No tām 13 ir atkārtotās.
Pašvaldība šogad divos īpašumos organizēja ierobežošanas pasākumu, jo saimnieks to nedarīja. Izdevumi jāsedz īpašniekam. Visiem, kam bijušas administratīvās lietvedības, ik gadu martā tiek nosūtīti rakstiski aicinājumi sākt domāt par latvāņu ierobežošanu, tad būs iespēja pieteikties nodokļu atlaidei.
Valsts Augu aizsardzības dienesta speciālisti novērtē latvāņu izplatību īpašumos, tikai tad īpašnieks var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.
“Šī vasara bija grūta. Latvāņi bija jāpļauj vismaz trīs reizes. Arī tagad, siltajā rudenī, dažviet redzams, ka tie uzziedējuši. Daudzi zemju īpašnieki izmanto arī citas apkarošanas metodes, ne tikai regulāru pļaušanu. Daudzos laukos ir redzami rezultāti. Protams, tie ir ieguldījumi un neatlaidīgs darbs,” pastāsta E.Atvara. Viņa uzsver, ka vislielākās problēmas sagādā valsts iestāžu un juridisko personu īpašumi, kuros aug invazīvā suga.
28 hektārus liels valsts īpašums pie Ģūģeriem, ko apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde, gan tiek appļauts, bet bieži vien, kad jau augi izziedējuši. Pie Dāvida avotiem vasarā īpašnieks, kas ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, latvāņus nopļāva, tagad pašvaldība sūtīja atgādinājumu, ka atkal saauguši. “Blakus upe, un ūdens sēklas aiznes tālāk,” skaidro E.Atvara. Saziņa un atgādinājumi apkopt īpašumu notiek arī ar “Latvijas Dzelzceļu”. Valsts iestādes parasti aizbildinās, ka budžetā nav naudas, bet firmas bieži vien aizmirst par saviem īpašumiem.
“Cēsnieki ir ļoti redzīgi. Tikko ierauga kādu latvāni, tūlīt ziņo. Ja kāds aug kaimiņa teritorijā, arī dod ziņu,” teic E.Atvara.
Vecpiebalgas novada dome februārī apstiprināja Sosnovska latvāņu izplatības ierobežošanas plānu 2020.-2025. gadam. Pašvaldības un Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti apsekoja teritoriju.
“Saimnieki savu zemi kopj, sliktāk ar apsaimniekošanu veicas firmām. Bieži vien tīrumu nopļauj, bet nepievērš uzmanību, ka latvānis aug krūmos vai grāvmalā,” pastāsta pašvaldības nekustamā īpašuma speciāliste Benita Zvejniece un uzsver, ka novadā, salīdzinot ar citiem, nav daudz latvāņu. Pavasarī ar latvāņiem invadēti konstatēti 24,9 hektāri. “Būtiski, lai platības nepalielinās, tieši tāpēc arī no šī gada pašvaldība tik rūpīgi seko, kā tiek apkoptas zemes,” bilst B.Zvejniece. Šosezon noformēti seši administratīvo pārkāpumu protokoli, nodarījumu dabai vērtēs administratīvā komisija.
Raunas novadā latvāņu izplatība ir atšķirīga Drustu un Raunas pagastā. Raunas pagastā gadu trīs laikā daudzi zemes īpašnieki cīņā ar latvāņu ierobežošanu ir guvuši rezultātus. “ Problēmas ir firmām, kam īpašumā gan lauki, gan meža zemes. Pa reizei kaut ko izdara, ar traktoru nopļauj, bet pie elektrības stabiem, mežmalā, ap lieliem akmeņiem latvāņi paliek. Viņu skatījumā nopļauts ir viss, kur tiek klāt ar traktoru. Mežmalā, ap akmeni paliek, izplatās tālāk,” stāsta Raunas pašvaldības vadītāja Evija Zurģe.
Drustu pagastā situācija ir bēdīgāka, bēdīgākā Gatartā. “Cilvēki patiešām dara, cik spēj, bet, redzot tās latvāņu audzes, roka neceļas kādu sodīt. Tur nevar saprast, ko darīt. Gatarta ir piemērs, ka latvāņi aug arī mežā, neder padoms, ka vajag iestādīt mežu. Starp mežiem ir latvāņu pļavas. Kur citiem zālāji, šiem īpašniekiem latvāņi,” pārdomās dalās novada vadītāja un pauž pārliecību, ka bez valsts atbalsta programmas ar latvāņiem galā netiks. “Vai mežā vispār tehniski var kaut ko izdarīt? Latvāņu tālāku izplatīšanos ierobežo aitu ganīšana,” teic E.Zurģe un piebilst, ka pret firmām, kuras neapsaimnieko savus īpašumus, pašvaldība gan ir bargāka.
Pašvaldība savas teritorijas regulāri pļauj un arī miglo.” Ik pa laikam kāds latvānis parādās arī gandrīz Raunas centrā – Dzirnavu gravā, Staburaga teritorijā. Tas, tikko ieraudzīts, tiek iznīcināts. Bet ko darīsim ar audzēm un ar invazīvo augu piesārņotajiem mežiem, nezinu,” saka Raunas novada vadītāja.
Latvāņu ierobežošanai ir viens skaidrs likums – viens nav karotājs. Nav iespējams attīrīt kādu teritoriju, ja turpat kaimiņos to nedara.
Komentāri