Šis pavasaris ir labvēlīgs invazīvā auga – Sosnovska latvāņa – augšanai, bet ne atbilstošs tā apkarošanai. Tomēr arī Cēsu novadā to ierobežošana turpinās.
Taču šī pavasara lietainais laiks ietekmē latvāņu ierobežošanu. Cīņa ar latvāņiem notiek, gan tos pļaujot, gan ar integrēto augu aizsardzības metodi. Cēsu novada pašvaldības Īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ainavu arhitekte Signe Ķerpe teic: “Slapjais laiks ietekmē gan tos, kas ierobežo ar pļaušanu (tagad lauki ir pielijuši un ar tehniku to ir grūti izdarīt), gan tos, kas latvāņus ierobežo ar integrēto metodi, jo dienu, kad to varēja veikt, praktiski nav bijis. Ierobežošana ar integrēto augu aizsardzības metodi – apstrādi ar selektīvās iedarbības herbicīdiem – tiek veikta reizi veģetācijas periodā, kad latvāņu lapotnes lielums ir no 10 līdz 20 cm. To veic sausā laikā, kad gai-sa temperatūra nav augstāka par 250C.”
Cēsu novada iedzīvotāji, kuri veic invazīvā auga apkarošanu, atkarībā no invadētās platības apjoma var saņemt Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 50% vai 90% apmērā. Pieteikties atlaides saņemšanai iespējams vēl pāris dienu, līdz maija beigām. Pašvaldības Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvara teic: “Šis ir piektais gads, kad novada pašvaldība piešķir NĪN atvieglojumu. Ik gadu saņemti apmēram 30 iesniegumi, pieteiktās platības ir dažāda lieluma, no mazāk par hektāru pilsētā līdz vairākiem desmitiem hektāru lauku teritorijā. Kopumā 2020. gadā tika pieteikti nedaudz vairāk par 500 hektāriem. Patlaban pieteikšanās norit pilnā sparā, provizoriski redzams, ka iesniegumu un hektāru skaits būs lielāks.Atbalsts latvāņu apkarošanā ir arī pašvaldības rīkoti semināri, kad eksperti sniedz padomus invadētajā teritorijā.”
Pašvaldība latvāņus apkaro arī sev piederošajās platībās, pļaušanu izmanto teritorijās, kur ir ūdens objekti un ūdens teces, jo herbicīdi ir bīstami ūdenī dzīvojošajiem organismiem. Cēsīs kopumā latvāņu ierobežošanu veic 3,94 ha, bet Vaivē – 6 ha.
Signe Ķerpe skaidro: “Vislielākā platība ir Mellupes un Krūmiņu ielas apbūves gabali (starp Rīgas ielu 90 un gaļas kombinātu), kopumā divi ha; 0,70 ha ir karjera mala; Krūmiņu iela 8 (starp mazdārziņiem un gaļas kombinātu) 0,56 ha. Visur citur platības ir mazākas par 0,5 ha – Vārnu ielā, Pētera ielā, Rīgas 105, Ērgļu iela un citur. Šajās teritorijās veikta miglošana ar herbicīdiem, bet ir vietas, kur to nedrīkst, jo ir tuvu ūdens objekti, piemēram, Siļķupītes un Pirtsupītes krasti. Tur latvāņus pļaus.”
Vaives pagastā lielākās teritorijas ir Rīdzenē “Mākoņos” – 1,50 ha; “Mežmaļu ābeļu dārzos” – viens ha, citviet mazāk par hektāru – “Agro Pauči”; “Mežmaļi viens”; “Rīdzenes ābeļdārzs”; “Puriņi’”; “Pukšerkalns” un citas vietas. Latvāņiem piesārņotās teritorijas apseko un arī vajadzības gadījumā nomiglo gar Vaives ceļiem nepilnu 32 km garumā, kā arī pie elektrolīnijām.
Cēsu novada dome 2017. gadā apstiprināja latvāņu ierobežošanas plānu pieciem gadiem. E.Atvara atzīst: “Latvāņu iznīcināšanas pareizākās un efektīvākās metodes vēl aizvien tiek meklētas. Sadarbojamies ar Zemgales plānošanas reģionu programmas “Interreg Europe” projekta “Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvām svešzemju sugām” ietvaros. Turpinām meklēt alternatīvas projektu iespējas šīs Cēsu novada lielākās vides problēmas risināšanai. Ieceres ir. Ilgtermiņa mērķis, protams, ir Sosnovska latvāņa iznīcināšana, kas nav vienā gadā paveicams, bet, vizuāli vērtējot, kā arī sarunas ar ekspertiem apstiprina, ka šajā periodā izdevies izplatību ierobežot, svarīgi iesākto turpināt. Patīkami ir noraudzīties uz teritorijām, kur iepriekš bija četrmetrīgas latvāņu audzes, bet nu tās ir ainaviski pievilcīgas, nerada veselības apdraudējumus, ir potenciāls lauku tūrisma iespējām un bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Nenoliedzami, šo platību īpašnieki ir ieguldījuši lielas pūles un finansiālus resursus.”
Komentāri