Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Latgaļu dārgumi dodas pasaulē

Druva
12:59
05.08.2011
52
Daumants

Pavisam nesen iznācis unikāls izdevums – eksperimentālās arheoloģijas darbnīcas „Seno rotu kalve” vadītāja, rotkaļa Daumanta Kalniņa grāmata angļu valodā „The Latgalian Treasures” („Latgaļu dārgumi”).

Grāmata iznākusi vien 1000 eksemplāros, to varēs iegādāties Seno rotu kalvē, kā arī vairākos Latvijas muzejos. Kā atzīst grāmatas redaktors, Daumanta draugs Gunārs Vīķelis, grāmata ir īpaša, jo angļu valodā par senajām rotām, to nozīmi, tradīcijām līdz šim nav neviena izdevuma: „Tāpat kā Latvijas sportisti popularizē mūsu valsti, tā Daumants to dara ar savu darbu. Grāmata angļu valodā par senajām rotām ir lieliska Latvijas reklāma!”

Līdz mērķim – grāmatai angļu valodā – pagāja vairāki gadi. 2007. gada nogalē

latviešu valodā iznāca „Seno rotu kalve”, kuras tapšanu toreiz atbalstīja vairāki sponsori, arī Valsts Kultūrkapitāla fonds (KKF).

Daumants bieži saņēma pamudinājumus no ārzemju, galvenokārt amerikāņu draugiem, vēstures interesentiem un autora gatavoto rotu cienītājiem, lai izdevums par senajām rotām taptu arī angļu valodā. Tieši tādēļ Daumants darba sākumā ierakstījis: „Grāmata veltīta maniem amerikāņu draugiem, kuri rosināja pastāstīt par manas zemes teiksmaino pagātni.”

Lai īstenotu mērķi un izdotu vairāku gadu gaitā rakstīto grāmatu, KKF tika iesniegts projekts finansiālā atbalsta saņemšanai, bet fonds naudu nepiešķīra. Tas Daumantu neapstādināja. Viņš rada iespēju pats saviem spēkiem un ar draugu atbalstu šo grāmatu izdot.

Autors skaidro, ka jaunizdevums nav „Seno rotu kalves” tulkojums – jaunajā grāmatā ir vien neliela daļa no latviešu valodā iznākušās grāmatas. Jaunajā

ir cits

un unikāls saturs, savijot pagātni ar mūsdienām, atklājot mūsu tautas kultūrvēsturisko mantojumu. Grāmatu veido sešas sižetiski saistītas nodaļas. Pirmā iepazīstina ar eksperimentālās arheoloģijas darbu Cēsu pils Seno rotu kalvē, otrajā ir ieskats vēsturē, trešajā stāsts par senās pasaules mītisko uzbūvi. Pārējās nodaļas atspoguļo rotu izgatavošanu rotkaļa darbnīcā, sniedz ieskatu par rotu veidiem un valkāšanas tradīcijām, kā arī senās pasaules saikni ar mūsdienām un nākotni.

Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Arsenijs Šenroks atzīst, ka iznākusī grāmata būs interesanta gan vēstures zinātājiem, gan tiem, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par Latviju, tās tradīcijām, rotām un to nozīmi. A.Šenroks uzskata: „D.Kalniņa grāmata ir reklāma Latvijas vēsturei. Ir liels prieks par šī darba izdošanu.” Viņš uzsver, ka grāmatā ir gūstamas ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiski stāsti par rotu kalšanu.

Prieks par grāmatas izdošanu ir arī Cēsu Kultūras un Tūrisma centra projektu vadītājai Ilonai Asarei, kura rakstīja projektu finansējuma saņemšanai KKF. I. Asare atzīst, ka priecē tas, ka D. Kalniņš neapstājās grūtību priekšā, bet gan radis iespēju izdot vērtīgo grāmatu. I. Asare saka: „Grāmatā savijas stāsti gan par rotu izgatavošanu, gan senajām tradīcijām, paražām, maģiju, seno dzīvesveidu un domāšanu. Tas ir interesanti un piesaista ārzemju viesus.”

Jautāts par nākotnes iecerēm, grāmatas autors saka, ka nopietni pievērsīsies jaunatnes audzināšanai. „Daiļamatniecība kā kultūrvēsturiskā mantojuma sagla-bāšana šobrīd ir zem jautājuma zīmes,” saka Daumants un turpina: „Jādara viss iespējamais, lai jaunatne

pārņemtu veco meistaru iemaņas. Vajadzīgas nodarbību telpas, jāieinteresē amatu pratēji. Ceru, ka grāmata angļu valodā, tāpat kā līdz šim mani latviešu izdevumi, noderēs

par zinātkāri rosinošu mācību līdzekli.”

Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
24

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
39

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
45

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
181

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
446
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
20
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi