Cēsniecei Benitai Cinei atpūtas kompleksa „Rakši” apmeklējums pagājušās nedēļas sestdienā beidzās nepatīkami. Viņa tur bija ieradusies ar ciemiņiem, lai apskatītu lamas un citus Latvijā neparastus dzīvniekus,
kas mīt saimniecībā. Taču diena beidzās ar satraukumiem un zilumiem. Tagad satraukums jau mazinājies, arī “Rakšu” saimnieks sakās – palīdzēšot 70 gadus vecajai kundzei.
Stāsts savā ziņā amizants, jo sieviete sabijās no miermīlīgās lamas, kas bija iekārojusi dzīvnieku barību, kuru apmeklētāja turēja rokā. Tomēr nelāgi, ka dzīvnieka vēlme pamieloties apmeklētājai beidzās ar zilumiem un sāpēm. B. Cine stāsta: “Vīrs gāja pa priekšu, es no aizmugures. Man rokās bija palicis trauks ar dzīvniekiem domāto barību. Mierīgi pastaigājos, bet te pēkšņi no
mugurpuses piebikstīja lama. Paskatījos un sabijos, ka pretī vērās lamas spalvainā galva. Man tobrīd vajadzēja izbērt barību, bet es no izbīļa sāku skriet, bet lama sāka skriet man pakaļ. Dzīvnieks mani pagrūda, es pakritu. Nemaz nezinu, vai
lama man vēl arī uzmina, bet svārki bija saplēsti.”
Kad „Druva” viesojās pie B. Cines, viņa rādīja zilumus uz abām kājām, uz rokas, kuru viņa pat īsti nevar pacelt: „Man jau pirms tam sāpēja ceļgali, tagad tie vēl ir sasisti. Rokai sastiepta dzīsla. Sākumā mediķi domāja, ka problēma būs vēl lielāka, ka vajadzēs operāciju, bet, par laimi, tik traki nav. Tomēr patīkami nav. Naktīs grūti gulēt, bet dienās jānīkst mājās. Man ļoti patīk kustēties, pastaigāties, bet tagad nekā.” Sievietei tagad jādzer zāles, jāliek kompreses.
B. Cine piebilst: “Nepareizi, ka neizsaucām neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet tajā uztraukumā, šoka momentā to neizdomājām. Braucām prom, sākumā pat nedevāmies uz slimnīcu. Daudz esmu bijusi slimnīcās, tādēļ negribēju, ka mani turp ved. Domāju, sāpes varbūt pāries, bet nepārgāja. Tikai nākamajā dienā no rīta braucām uz slimnīcu.”
Pēc nokrišanas pie pakritušās sievietes pieskrējis puisis, kurš kā kompensāciju par kritienu iedevis spēļu lamiņu, sieviete smej – būs piemiņa visam mūžam.
“Tas man nešķiet pareizi, ka lamas staigā ārpus nožogojuma. Kas būtu noticis, ja manā vietā būtu bērns? Kā var ļaut tik lieliem dzīvniekiem staigāt savā vaļā. Dzīvnieks ir dzīvnieks, tas nav prognozējams. Taču par notikušo pašu dzīvnieku nevainoju itin nemaz!”
Atpūtas kompleksa „Rakši” saimnieks Kristaps Blaus pastāstīja, ka notikušo zinot: “Cik saprotu, sievietei rokās bija barība, viņa to nebija paspējusi nobērt
zemē, tādēļ lama mēģināja izsist trauciņu no rokas.” Viņš piebilst, ka lamas līdz šim līdzīgi nav rīkojušās.
Lai gan nekas šāds līdz šim nav noticis, saimniecība šādiem gadījumiem ir sagatavojusies ar civiltiesiskās apdrošināšanās starpniecību: „Ja kādam kaut kas notiek, piemēram, pat, ja uz kājas uzkāpj kamielis un par to rodas sūdzības, tad par notikušo var saņemt naudiņu.” K. Blaus atklāja, ka sievietei, ar kuru atgadījās nepatīkamais negadījums, tiks palīdzēts.
K. Blaus, komentējot situāciju par ārpus aploka staigājošajām lamām, uzsvēra, ka šie dzīvnieki pa saimniecības teritoriju staigā brīvi, arī ārpus aploka, un tas nav ne kaut kas neparasts, ne arī nepareizs: „Šis nav zooloģiskais dārzs, kurā uz dzīvniekiem ir jāskatās no attāluma. Šeit ir iespēja būt ar dzīvniekiem tiešā kontaktā. Pie lamām cilvēki drīkst iet arī aplokā, notiek arī pastaigas ar lamām.” K. Blaus piebilda, ka arī apmeklētāji nereti varētu būt uzmanīgāki, piemēram, barojot dzīvniekus vai glaudot tos. Kā piemēru K. Blaus min barošanu – ja apmeklētājs dzīvnieku vēloties pabarot, to arī vajagot darīt, nevis tikai rādīt vai slēpt barību.
Māra Majore – Linē
Komentāri