Bibliotēka noteikti ir tā vieta, kur var novērtēt lasītprieku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bibliotēku apmeklē īstie grāmatu tārpi. Kāpēc? Grāmatu cenas kāpj un daudzi vairs neatļaujas iegādāties to lasāmvielu, kas sirdij tuvāka, tāpēc gadās, ka šim priekam atmetuši ar roku. Bet uzņēmīgākie ver bibliotēkas durvis un atrod laiku vērtīgam vaļaspriekam. Šis spriedums rodas, klausoties Līgatnes pagasta bibliotēkas bibliotekāres Veras Dalbergas domās. Bibliotēka katru darba dienu strādā deviņas stundas, un nav ne brīdis, kad tajā nebūtu apmeklētāju. Nāk skolas bērni, nāk jaunie vecāki, kuri izvēlas lasāmvielu atvasēm, nāk pieaugušie, kuri vēlas izlasīt jaunākās, nesen izdotās grāmatas vai atļaujas sevi palutināt arī ar lubenēm, kādas noteikti veikalā nepirktu par pieciem, sešiem latiem.
“Man prieks, ka pagasta cilvēki lasa. Vēl lielāks prieks, ka pašvaldība atbalsta un varam nopirkt arī pašās jaunākās grāmatas. Mums ir liels plaukts ar izziņu literatūru, dažādām enciklopēdijām. Ir plaukts no kura var paņemt grāmatas par būvniecību, dārza ierīkošanu. Viss vajadzīgais lasītājam,” sacīja Vera Dalberga, kura neslēpa, ka darba dienas ir garas, bet pašai ir divas aizraušanās brīvdienās – gādāt par savu mīļo labsajūtu, gatavojot gardus ēdienus, un lasīšana.
“Man visvairāk patīk dzeja. Rindās varu atrast to, kas tobrīd liekas pats nozīmīgākais. Tās sajūtas varu iegūt un paturēt. Visvairāk šobrīd lasu Liju Brīdaku. Un grāmatu ņemu rokā arī tad, kad ir kreizīgās dienas – kad ir skumji, kad pusdienu vajadzējis paraudāt, atveru grāmatu un meklēju atbildes,” stāsta Vera un nosaka: “Pēc tam varu pasmaidīt par sevi. Ir jāiemācās pasmaidīt par sevi.”
Vai bibliotēkā bieži skan joki? Bibliotekāre neslēpj, ka ir reizes, kad bērni pavelk uz zoba, kad jāsmejas līdz asarām par kādu muļķīgu kļūdu. Pēdējais, kas ienākot prātā, kā bērni sajauc grāmatu nosaukumus, autorus. Sanāk neiedomājamākās kombinācijas.
“Man prasa Rūdolfa Blaumaņa “Ķīnas vāzi”. Un es domāju, vai tiešām kaut ko nezinu no Blaumaņa rakstītā? Tajā pašā laikā zinu, ka Mārtiņam Zīvertam ir “Ķīnas vāze”. Bērni tiek pie vajadzīgā, bet pati nodomāju – ja būtu arī šādas kombinācijas, tad daudzu autoru daiļrades saraksts būtu vismaz uz pusi garāks.”
Komentāri