Jāņus sagaidām pilnziedā. Pļavās ziedēšanā sacenšas ik zālīte, pilsētās jau smaržo liepas…
Jāņu krāšņā burvība sveic savā daudzveidībā.
„Vasara ir atnākusi tāda, kādu to prasījām. Pavasarī raudājām, ka saulītes par maz, tagad raudam, ka dārzi sausi, mitruma trūkst, saule visu ātri izžāvē,” saka vecpiebaldziete, biteniece, „Lilitas tēju” gatavotāja Lilita Plūme un uzsver, ka dabā viss notiek tā, kā tam jānotiek.
Viņas dienas Alauksta krastā aizrit skrējienā – jāvāc zāles tējām. „Lielā ziedēšana jau ir cauri. Avenes būs gatavas pirms Pēteriem, parasti manā mežā tās sāk ziedēt no 9.līdz 11. jūnijam, šopavasar ziedēja 2.jūnijā. Kļavas noziedēja divās dienās, bites nepaguva neko ievākt. Daba mums dod to, kas nepieciešams, nevajag uztraukties. Jāuztraucas, kā mēs pret to izturamies, vai esam
saudzīgi, protam paņemt tikai to, ko mums vajag,” domās dalās zāļu sieva.
Lilita zāļu tējas sākusi vākt pirms gadiem 25. Dzīvesbiedram bijušas problēmas ar veselību, piedāvājusi dzert tēju, lasījusi augus, ko pazinusi – kumelītes, piparmētras, asinszāli. Tā mājās regulāri sākuši dzert pašu lasīto augu tējas. Pirms gadiem desmit Vecpiebalgā rīkoja tirgu. „Kaut kas bija jāizdomā. Tad vēl zāļu tējas nebija tādā vērtē. Ne jau apzināti ko saliku kopā, gribējās, lai izskatās skaisti. Saliku septiņas zālītes un odziņas – mellenes, brūklenes, avenes, zemenes, piparmētru, asinszāli un ugunspuķi. Nevarēju taču likt raudeni, kuru daudzi nepazina, un vēl dīvaināks šķita tās svešādais nosaukums oregano.
Iznāca skaista, krāsaina tēja un garšīga. Tā tirdziniekus ieinteresēja,” par savu aizraušanos un vēlāk rūpalu stāsta Lilita. Nākamajos gados viņa pabeidza kursus, mācījās par augiem, tējām. „Lilitas tējas” tagad pazīstamas ne tikai Latvijā, tās par labām atzinuši Beļģijā un Amerikā, bieži vien tās bijušas kā dāvana no Vecpiebalgas.
„Jāvēro daba, tā pasaka priekšā. Jāņem zālīte, kuru satiec, ieraugi, tas ir brīdinājums, ka būs vajadzīga. Ja ne tev, tad kādam cilvēkam, kas tev blakus,” pārliecināta vecpiebaldziete.
Laiks ap Jāņiem ir vislabākais zāļu vākšanai. Bet Lilita atgādina, ka sestdien sāksies pilnmēness, kad dabā ir daudz enerģijas. „Bet pilnmēness ir arī ārdošs, ne tikai dodošs. Šis ir tāds traks laiks –
saulgrieži, pilnmēness, pilnbrieds. Šajās dienās vēl daudz ko var vākt. Tagad enerģija visām zālēm pilnbriedā. Jātur acis vaļā, lai kaut ko nekavētu,” stāsta zāļu sieva un piebilst, ka pēc vecā stila Zāļu vakari bija jau otrdien, trešdien, un pirms Jāņiem arī laiks pirts slotu siešanai. „Zinām taču, ka augi jāvāc augošā Mēness fāzē, bet saknes dilstošā. Bet esam no tik daudz kā atkarīgi. Dienā, kad jāvāc tēja, līst. Arī nākamajā līst. Vai tāpēc nesavāksim to, ko vajag? Tūlīt ziedēs vīgriezes, liepas, ja būs karsts, pāris dienās noziedēs. Esam pieraduši, ka viss zied pēc kārtas. Šovasar, garām skrienot, ieraugi, jau zied. Es daru, kad Dievs ļauj. Vari jau saplānot, kad ko darīsi, bet nesanāk,” pieredzē un vērojumos dalās Lilita un iesaka: „Vairāk vajag skatīties debesīs, gūt enerģiju.
Ja pie mājas ir kāds mīļš koks, pieej, paglaudi un caur zariem paskaties debesīs. Daba dod to, ko mums vajag, tikai jāpaņem.”
Sarma Klince
Komentāri