Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Laiks abonēt! Arī “Druvu”

Sarmīte Feldmane
00:00
17.12.2016
8
Pastniece 1 Fotomarta 1

Gada nogalē darāmo darbu netrūkst. Arī jāpagūst abonēt laikrakstus. Ik dienu ne tikai cēsnieki, arī “Druvas” lasītāji no tuvākiem un tālākiem novadiem iegriežas redakcijas Reklāmas nodaļā. “Pērn redakcijā šim gadam avīzi abonēja 760 lasītāji. Tagad ar katru dienu abonētāju ir vairāk,” stāsta Reklāmas nodaļas konsultante Rudīte Brūvere un piebilst, ka redakcijā “Druvu” var abonēt jau septīto gadu. “Ne viens vien jautājis, vai te nevar abonēt arī citus preses izdevumus. Redakcijā nevar, to var izdarīt pastā, pie pastnieka vai izmantojot internetu,” saka Rudīte. Gadu gaitā ir izveidojies lasītāju loks, kuri “Druvu” pastāvīgi abonē redakcijā. Te ir lētāk, jo nav jāmaksā par abonementa noformēšanu. Kā pastāsta Rudīte Brūvere, redakcijā to arī var izdarīt ātri.

“Ir prieks ikdienā satikt cilvēkus, kuri lasa “Druvu”. Daudzi arī vērtē avīzē izlasīto, jo kaut kam nepiekrīt vai kāds raksts ļoti paticis. Patīkami dzirdēt lasītājus sakot, ka bez “Druviņas” gan nevar palikt, kā tad citādi uzzinās par kaimiņu novadiem, pazīstamiem cilvēkiem, viņu priekiem. Televīzijā jau reti rāda laucinieku dzīvi,” pārdomās dalās Rudīte Brūvere un ar gandarījumu piebilst, ka lasītāji bieži stāsta, kā gaida pastnieku un uzmana, vai jau avīze nav ielikta pastkastītē.

Cēsu pasta pastniece Līga Velvele četras reizes nedēļā “Druvu” piegādā lasītājiem Cēsu un Amatas novadā – Bērzaines pusē, Katrīnkalnā, Meijermuižā, Līvos un Agrā. Par pastnieci viņa strādā sešus gadus, bet pastā jau 43. gadu. Līga atceras, ka pasta darbinieki savulaik gaidīja, kad “Druvu”, vēl smaržojošu pēc krāsas, atvedīs no Cēsu, tad no Valmieras tipogrāfijas. Līga strādājusi par pastnieci, tad šķirotavā, bijusi operatore, šķirotavas vadītāja.

“Darbs vienmēr bijis interesants. Kādreiz kā pasta pavadone braucu līdzi mašīnā, kas izvadāja presi pa pasta nodaļām. Man bija uzticēts vest uz Siguldu cēsnieku puķes Vairai Vīķei – Freibergai. Tas bija īpašs pienākums,” pastāsta Līga Velvele un uzsver, ka ir gandarīta, jo viņai patīk darbs, ko dara.

Sešos gados viņas pasta soma kļuvusi vieglāka, presi cilvēki abonē mazāk, bet, kā uzsver Līga Velvele, “Druvas” abonentu skaits ir gandrīz nemainīgs.

Līga atzīst, ka ir izdevīgi abonēt preses izdevumus pie pastnieka. Taču, tā kā viņa apkalpo piepilsētu, lasītāji lielākoties izmanto iespēju abonēt avīzes un žurnālus pastā vai “Druvas” redakcijā. “Internetā to arī ir ērti izdarīt. Tie, kuri “Druvu” abonē, tie to arī dara, jo iespējas ir dažādas.

Drabešu pagasta Līvu bibliotēkai vienmēr pastnieka atnestā preses izdevumu kaudzīte ir bieza. Bibliotekāre Lidija Rutkovska uzteic pastnieces akurātību un atzīst, ka daudzi domā – tas ir vienkāršs darbs, bet, ja to dara atbildīgi, tā nav.

Pastniece Līga Velvele gandarīta, ka viņu gaida gan pilsētā, gan laukos.

“Ja gadās kāda neparedzēta kavēšanās, dažs jau gaida pie pastkastītes, cits stāsta, ka jau pāris reižu bijis līdz pastkastītei skatīties, vai nav avīze,” pastāsta Līga Velvele un piebilst, ka pastnieki allaž steidz ātrāk nogādāt pasta sūtījumus.

Ikdienas darbā pastniecei viss zināms, ir patīkami parunāties ar cilvēkiem. Kāds izmanto iespēju abonēt presi, cits nopērk Ziemassvētku kartītes, aploksnes un markas. Līgu vienīgi apbēdina tas, ka pēdējā laikā diezgan bieži reklāmu izplatītāji savus izdevumus pastkastītēs nevīžīgi iebāž, stūris paliek ārā. Lietū papīrs samirkst. Ja pastkastītē blakus iemet avīzi, arī tā kļūst slapja.

“”Druvu” esmu lasījusi visu mūžu. Katrā numurā ir kāds raksts, kas ieinteresē īpaši, bet izlasu jau visu avīzi. Kur vēl citur uzzināšu par pazīstamiem cilvēkiem, kuri nav gadiem satikti,” pārdomās dalās pastniece Līga Velvele.

Informācija par preses izdevumiem, kurus var abonēt, apkopota katalogā, kuru pastnieks ielicis katrā pastkastītē, kā arī tas pieejams pastā. Laikrakstu un žurnālu abonementu noformēšana iespējama “Latvijas Pasta” abonēšanas interneta vietnē https://abone.pasts.lv, kādā no vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietām visā Latvijā, pie pastniekiem, kā arī zvanot uz “Latvijas Pasta” informatīvo tālruni 27008001, 67008001 vai izmantojot īpašo Abonementa pieteikumu, kas tiek izplatīts kopā ar preses izdevumu abonēšanas bezmaksas katalogu.

Sevišķi izdevīga un ērta ir uzņēmuma piedāvātā bezmaksas e-abonēšanas iespēja interneta vietnē www.abone.pasts.lv – izvēlētos preses izdevumus klients var abonēt, nereģistrējoties sistēmā un maksājot par tiem tiešsaistē, turklāt bez pakalpojuma maksas. Pirms jaunās abonēšanas sezonas “Latvijas Pasts” ir pilnveidojis e-abonēšanas vietni, izveidojot to pārskatāmāku un klientiem ērtāk lietojamu.

Atgādināsim, ka “Druvu” var abonēt arī laikraksta redakcijā, Cēsīs, Gaujas ielā 8.

Abonēšanas kampaņas laikā 2016.gadam tika noformēti 416 353 preses izdevumu abonementi. Vai to, kuri grib būt droši, ka nepaliks bez iecienītās avīzes vai žurnāla, kļūst vairāk, uzzināsim janvārī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
54

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi