Nu, kur tas pazūd – gads? Kur paliek tās 365 dienas? Kādos reģistros, taustāmā un netaustāmā matērijā tiek ierakstīts? Šķiet, bija un pazuda. Šķiet, pagaisa bez pēdām.
Bet tepat vien jau tas ir. Pavasarī iestādītajā puķu dobē, kas nākamgad atkal kuplos jo raiba. Tālajā braucienā pie mazbērniem, kas rātni sagūlis albuma lappusēs. Jaunākās meitas maģistra izlaidumā Universitātes aulā, kas atstājis rētu uz kreisās rokas īkšķa – muskuli nejauki ieplēsa rozes ērkšķis. Jaunajā vāzē uz kamīna malas –ģimenes svētki. Grāmatu plauktā kaudzītē apbružātajās, ne manis lasītajās grāmatās, kas atgādina par tuva cilvēka aiziešanu…
Un līdzās visam – kartona vākos iešūtās „Druvas”. Pavisam 201. Uzskaitīts, nodrukāts un vairāk nekā astoņos tūkstošos eksemplāru vērtēšanai nodots katras dienas darbs. Var spriest, vairāk vai mazāk izdevies, bet darīts no sirds. Labākais, ko konkrētajā brīdi esam spējuši un pratuši, ko gribējuši citiem pavēstīt. Tie ir stāsti par jums, lasītāj, bet tie ir stāsti arī par mums. Par mūsu vēlmi atrast un rādīt labo, sacīt labus vārdus un priecāties līdzi veiksmei un varēšanai. Bet tie ir arī kritiski, reizēm pat skaudri vērtējumi, kurus teikt mūs spieduši apstākļi un situācijas. Nav viegli rakstīt kritiskus un par negācijām vēstošus materiālus, un nav viegli pieņemt lēmumu par to publicēšanu, jo vienmēr jau ir simtiem un tūkstošiem objektīvu apstākļu, kādēļ ir tieši tā, kā ir.
Taču apstākļi nedrīkst dominēt pār jūsu interesēm, lasītāj. Tā mēs domājam un cenšamies ar avīzes izvēli to jums pavēstīt.
Gads nepazūd. Tas katram saglabājas personiskās detaļās, aptaustāmās un reālās. Bet neliela daļa no mūsu, Cēsu rajona iedzīvotāju, gada priekiem un sašutuma saglabājas arī „Druvas” numuros. Nu, tad sāksim krāt atkal nākamo, 2008. gadu! Lai izdodas jums jūsu gads veiksmīgs! Un lai mums izdodas to tikpat veiksmīgi parādīt!
Komentāri