Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Lai skola būtu kā konfekte

Druva
00:00
26.02.2008
11

Zaubes pamatskolas direktore Vita Krūmiņa atzīst, ka 21 gada laikā, kopš viņa strādā skolā par direktori, daudz kas ir mainījies.

“Tā padomājot, šķiet, ka mani visvairāk satrauc visatļautība, kas vērojama gan skolēnu izpratnē, gan mūsu sabiedrībā kopumā. Mainījušās vērtības. Arī pārprastā demokrātija ieviesusi korekcijas. Kad 1991. gadā Zviedrijā biju uz veselības mācības kursiem, Stokholmā gāju pa laukumu un bridu līdz potītēm pa kolas un čipsu pakām. Man tas likās vājprāts. Pie skolām meitenes pīpēja, un zviedri runāja par tādām jauniešu vidū izplatītām problēmām kā anoreksija un bulīmija, kas mums toreiz likās kaut kas nereāls. Šobrīd tas viss pie mums ir atnācis. Tā jau laikam ir, ka tas sliktais pielīp un iesakņojas ātrāk nekā labais. Tāpēc brīžiem ir skumji skatīties un domāt, ka zūd pamats zem kājām. Ka latvju tikumiskās un sabiedrības īstās vērtības atstumjam. Priekšplānā izvirzām materiālo. Un kur runa ir tikai par materiālām vērtībām, tur vairs nav vietas dvēseliskām bagātībām,” domās dalās direktore un, turpinot sarunu par skolas dzīvi, saka: „Brīžiem šķiet, ka gribas visu mest pie malas. Satrauc arī tas, ka laukos dzimst arvien mazāk bērnu. Ja pirms diviem gadiem skolā bija 150, tad šobrīd tikai 98 skolēni. Ir ļoti straujš kritums. Taču domāju, ka mazās lauku skolas priekšrocība ir tā, ka nav klasē viens liels bars. Ir individuālāka pieeja katram skolēnam. Bet tas nenozīmē, ka visi visu būs apguvuši. Te ir jautājums vēl par paša vēlmi un attieksmi.”

Direktore uzsver, nav godīgi, ka valsts visas rūpes par skolu uzkrauj uz pašvaldību pleciem un tajā pašā laikā paziņo, ka valstī ir bezmaksas izglītība.

„Mums ir tādas prasības informāciju tehnoloģijās, bet pēdējos datorus skolā dabūjām teju pirms septiņiem gadiem. Protams, mums skolā ir interneta pieslēgums, ir divas datorklases. Bet mēs zinām, cik strauji tehnoloģijas attīstās. Vai es negribu iet laikam līdzi? Ļoti labprāt nopirktu projektoru un iegādātos jaunus datorus skolēniem. Es gribētu, lai skola būtu kā konfekte. Taču reiz jau kādam deputātam teicu – brīžiem man rodas sajūta, ka šī ir mana privātā skola un personīgie bērni,” stāsta direktore un uzsver, ka nemitīgi tiek domāts par to, lai neveidotos atšķirība starp skolēnu, kurš izglītību ieguvis mazā lauku skoliņā, un to, kurš beidzis pilsētas skolu.

„Prasības jau visiem vienādas. Un jāsaka, pateicoties pagasta pašvaldībai, mums ir pašiem savs autobusiņš, ar kuru skolēnus regulāri vedam mācību ekskursijās. Piemēram, bioloģijas mācību stunda nenotiek tikai klasē, aizvedam audzēkņus arī uz zooloģisko dārzu, kur ir izstrādātas vairākas mācību stundas skolēniem. Paņemam klāt kādu muzeju vai teātri. Tāpat skolēnus vedam uz Krimuldas peldbaseinu. Cenšamies, lai bērni redzētu pēc iespējas vairāk un plašāk. Lai viņu redzesloks nebeigtos ar pagasta vai rajona robežām,” stāsta V. Krūmiņa un atzīst, ka nākas ikdienas darbā saskarties arī ar citām problēmām.

„Kādreiz jau skolotāji uz daudz ko piever acis, lai tikai skolēns nāktu uz skolu. Jā, ir rupjība, un skolotāji atzīst, ka nereti pēc mācību stundām jūtas pazemoti. Ja vēl pirms diviem gadiem skolotāji par kādu teica: “Kā viņš runā!”, tad šobrīd dzirdu šos vārdus ik uz soļa. Skolēni savus izteicienus vairs pat nekontrolē. Teju katra teikuma galā ir pa kādam rupjam vārdam. Mājās tā varbūt runā vecāki, uz ielas draugi, un bērni, skolas solā sēžot, runā tieši tāpat,” par skolas dzīvi stāsta direktore un atminas, ka laikā, kad tikko sākusi strādāt pamatskolā, bijusi skolas goda tiesa, kurā toreiz 2. klases skolēnam par vienu latviešu valodā rupju vārdiņu nācies atskaitīties.

„Tas tagad varbūt nedaudz komiski šķiet. Bet patiesībā laukos saskaramies ar elementārām higiēnas problēmām – bērns uz skolu var atnākt pāris nedēļu nemazgāts vai netīrās drēbēs. Bet tīrībai pat nav nepieciešama nauda, bet gan vecāku laiks,” saka direktore un jautāta, vai problēmas skolā nerada pedagogu trūkums, atbild noraidoši.

„Pedagogiem ir lielas slodzes. Tas tiesa. Taču, ja kādu jaunu pedagogu paaicināsim uz pāris stundām, kurš te brauks? Šādu gaisa gabalu un pa šādiem ceļiem?! Mazās klases mums ir apvienotās. Un ceru, ka būs jau labi. Kaut gan, runājot par laukiem, man patika, kā nesen teica prezidents: „Ja nedomās par laukiem, būs tikai Rīga un Dublina.” Jā, arī es ar baltu skaudību skatos, ka pagastos attīstās ražošana. Kur cilvēki uz vietas var dzīvot, strādāt un justies labi. Mūsu priekšrocība ir tā, ka esam tuvu Rīgai. Ja vien ceļi būtu labākā stāvoklī,” prāto Zaubes pamatskolas direktore un sarunas noslēgumā atminas, ka reiz, beidzot augstskolu, domājusi, ka visiem spēs iemācīt matemātiku.

„Tagad zinu, ka visi nekad nezinās matemātiku uz desmit. Tāpat to, ka visiem to nekad nespēšu iemācīt,” smejot saka Zaubes pamatskolas direktore V.Krūmiņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
16

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
108

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
108

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
101

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
29

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
78

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Tautas balss

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
5
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
5
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
9
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Sludinājumi