Folkloras kopa “Ore” piekto vasaru iesaistījusies akcijā “Piedzīvosim Jāņus”. Ikviens cēsnieks apgūt Jāņu tradīcijas bija aicināts uz Pils dārzu.
“Šoreiz cilvēku bija mazāk nekā citus gadus. Varbūt mazāk tādu, kuri grib ko uzzināt par Jāņu svinēšanu, jo paši zina, kas un kā darāms,” domās dalās “Ores” vadītāja Inese Roze un piebilst, ka agrākos gados pie Akmens ligzdas interesentu pulciņš sanācis jo kupls.
Pils dārzā varēja mācīties Jāņu dziesmas, siera siešanu, dažādas rotaļas. Zvārtes ieža zāļu sieva Līga Eglīte stāstīja un rādīja Jāņu zāles, atklāja ne katram zināmo. “Par zāļu tējām, ārstniecības augiem pēdējā laikā sāk interesēties vīrieši.
Kāds vīrs vaicāja, kur likt Vasarsvētku meijas, cits gribēja izprast, kāpēc vienas meijas smaržo vairāk, citas ne tik ļoti.Viņi prasa par enerģiju, ko dod katrs augs, kā to izmantot,” atklāj Līga Eglīte. Viņa bija savākusi trīs reiz trejdeviņus augus, stāstīja, kuras puišu, kuras meitu zāles, kas par tām teikts tautasdziesmās.
“Pēc šādām mācību reizēm allaž rodas pārdomas. Daudzi jo daudzi aizvien nesaprot – ja no dabas esi paņēmis, nedrīksti tās dāvāto tāpat vienkārši izmest. Paņēmi, tad izmanto, vienalga – tējai vai vannai, bet nelaid, lai aiziet postā,” domās dalās zāļu sieva un skumji pastāsta, ka Pils dārzā arī sanākusi rīdzinieku grupa. Sievām lauku ziedi rokās. Kad jautājusi, kur viņi tos liks, visi atbildējuši, ka vedīs uz Rīgu. Pavisam drīz viens pušķis nejauši bija aizmirsies uz sola, cits zem ozola, vēl kāds rūpīgi pamests uz akmens…
“Jāņu laiks ir bagāts. Cilvēkam jābūt saprātīgam. Mūsu senči neko lieki netērēja,” uzsver līga Eglīte.
Savukārt pirtniece Anna Lutere stāstīja un rādīja, kā pērties neizģērbjoties un neejot pirtī. Katrs, kurš gribēja, tika nopērts ar paša izraudzītu augu slotiņām. Ja gribējās iemācīties vēl ko jaunu, piemēram, aust jostiņu, varēja izmantot iespēju, jo “Vēverīšas” padomu neliedza.
Mājup līgošanas mācību skolnieki devās kaut nedaudz gudrāki un ar dziesmu grāmatiņām rokās.
Sarmīte Feldmane
Komentāri