Četros gados, kopš Cēsu rajons iesaistījies starptautiskā zviedru rosinātā darbā, lai bērni ar speciālām vajadzībām netiktu izolēti no sabiedrības, bet tajā integrēti, noticis būtisks pagrieziens.
Virknei bērnu rasta iespēja no mājapmācības pāriet uz mācībām vispārizglītojošā skolā, atrasties vienaudžu vidū. Bērni ar veselības problēmām skolās var apgūt mācības individuālā tempā un saņemt speciālo palīdzību. Pāris gados rajonā par 80 procentiem samazinājies mājās apmācāmo bērnu skaits. Šiem bērniem nebija jādodas uz internātskolām, viņi var mācīties dienas skolās un ikdienā dzīvot ģimenē.
Ar šī fakta pozitīvu novērtējumu rajona pašvaldību, izglītības, medicīnas un sociālo darbinieku nozīmīgam veikumam veselības un izglītības jomā šonedēļ sākās Cēsīs sarīkotā starptautiskā konference „Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanas iespējas” – vainagojums projektam ar šādu pat moto. Konferencē piedalījās ne vien projekta līdzdalībnieki no trīs valstīm – Zviedrijas (Linčepinga), Krievijas (Pleskava) un Latvijas (Cēsis), bija aicināti arī visu trīs valstu pārstāvji pašvaldību un valsts līmenī.
Zviedrijas parlamenta Veselības un labklājības komitejas priekšsēdētājs Kenets Johansons raksturoja invaliditātes politiku Zviedrijā, pastāstot, ka „likumdošana un pašvaldību, kā arī sabiedrisko organizāciju atbalsta sistēma vērsta uz to, lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem augtu ģimenē un varētu apmeklēt tuvējo skolu.” Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts speciālās izglītības centra direktors Guntis Vasiļevskis apgalvoja, ka mūsu valsts īsteno politiku un veido likumdošanu, lai nākotnē visi bērni, neatkarīgi no veselības traucējumu smaguma, varētu apmeklēt skolu, pie tam vispārizglītojošo, nevis speciālo. G.Vasiļevskis prognozēja, ka vēl gadus piecus valsts dotēs speciālās izglītības iestādes, pašlaik Latvijā tādas ir 64, bet pēc tam arvien vairāk bērnu ar speciālām vajadzībām – redzes, dzirdes, psihoneiroloģiskās un garīgās attīstības, kā arī kustību traucējumiem iekļausies vispārizglītojošās skolās.
Ka tas ir iespējams, konferencē apliecināja Cēsu 2. pamatskolas pārstāvji. Speciālās izglītības skolotājas Elita Bernāte un Agrita Sniķere stāstīja un rādīja video no klases, kurā mācās bērni ar ļoti smagiem veselības traucējumiem, kā arī situācijām skolas dzīvē, kurā citu skolēnu pieņemti un saprasti ir bērni ar garīgu un fizisku invaliditāti.
Biruta Dambīte, Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes galvenā speciāliste, projekta koordinatore Latvijā, konferencē iepazīstināja ar rezultātiem, ko devis projekts. Apgūtas jaunas metodes un radīti mācību materiāli, kurus izmantot speciālajā izglītībā, skolotāji, sociālie pedagogi, mediķi un arī pašvaldību pārstāvji pabijuši pieredzes braucienos Zviedrijā. Tos palīdzējusi organizēt projekta vadītāja Zviedrijā, Eva Mertela-Hogberga.
Pašlaik astoņās Cēsu rajona vispārizglītojošās iestādēs mācās bērni ar speciālām vajadzībām. „Lai strādātu klasē, kurā mācās arī viens vājdzirdīgs bērns, apguvu speciālas zināšanas,” pastāstīja Jaunpiebalgas vidusskolas sākumklašu skolotāja Judīte Beķere. „Pirmais gads bija grūts, jo bērnam ar traucējumiem skolas vidē iedzīvoties bija sarežģītāk nekā visiem citiem. Taču pūles ir vainagojušās ar acīm redzamiem labiem rezultātiem.” Skolotāja pastāstīja, ka puisēns ir ar labi attīstītu intelektu un var izpildīt skolas prasības. Nu jau bērns ir trešā klasē.
Direktore Anda Lukstiņa pastāstīja, ka Skujenes pamatskola parūpējusies par speciālās mācību programmas akreditāciju, lai saņemtu atbalstu un finansējumu skolotāju papildu darbam ar bērniem, kuri
mācību programmu nevar apgūt
vispārējā tempā. To, kuriem bērniem tāda palīdzība nepieciešama, bet tāpēc nav nepieciešams mācīties speciālā skolā, noteikusi medicīnas komisija.
Konferences dalībnieki tika sīki iepazīstināti ar Latvijas likumdošanas niansēm un piemēriem no prakses, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz izglītību savas pašvaldības teritorijā. Invaliditātes dēļ viņiem ir arī tiesības uz rehabilitāciju un sociālo atbalstu. „Valsts gan ir radījusi tiesisku bāzi, bet dzīvē to īsteno nepilnīgi. Ar likumu izdošanu vien nepietiek,” konstatēja Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs. „Kamēr valsts nav radījusi saprotamu, izpildāmu un arī finansiāli nodrošinātu sistēmu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai sabiedrībā, mēs pašvaldībā kuļamies, kā mākam.” Cēsu pašvaldībai pirmsskolas un skolas vecuma bērnu integrēšanai 2. pamatskolā ļoti noderējis zviedru piemērs.
Projekts „Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšana”, kurā iesaistījušās trīs valstis, turpināsies arī 2008. gadā.
Komentāri