Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Labie darbi, uzdrīkstēšanās, atbalsts – novērtēti

Sarmīte Feldmane
09:51
09.12.2016
29
Pulksteni2

Laikraksta “Druva” lasītāju aptauja “Gada cilvēks 2016” noslēgusies, šodien Vidzemes koncertzālē “Cēsis” Ērģeļu zālē laureāti aicināti uz godināšanas sarīkojumu. Aizvadīts brīnišķīgs laiks, kad redakcijā saņēmām vēstules, tālruņa zvanus par darbīgiem, uzņēmīgiem, drosmīgiem, aktīviem cilvēkiem. Par tiem, kuri ikdienā ir tepat līdzās, bet bieži vien šķiet pašsaprotams tas, ko un kā viņi dara, ka kopējiem darbiem iedvesmo citus.

Jau vairākus gadus viens no pirmajiem, tiklīdz izziņota aptauja, savu kandidātu piesaka cēsnieks Oļģerts Tīliks. “Pirms gadiem domāju, kurš nelaimīgais atvēris picēriju Rīgas ielā. Kas tik tajā vietā nav bijis, nekas nav pastāvējis ilgi. Labi, ka kļūdījos. Jau trešo gadu tur ir forša vieta, pulcējas jaunieši. Vēl uzņēmējs saimnieko Cēsu sporta kompleksā. Prieks, ka jaunieši strādā nopietni, ar funktieri,” stāstīja Oļģerts Tīliks, aptaujai iesakot uzņēmēju, “Studio pizza” saimnieku Ģirtu Berginu.

Savukārt cēsniece Zenta Rukša par uzņēmēju Uldi Kvantu raksta: “Mēs, cēsnieki, zinām par vienīgo nacionālo tirgotāju, kurš spēj attīstīt tirdzniecību bez apnikušām reklāmām, ko mēs katru dienu atrodam pastkastītēs. Kaut gan uzņēmējam ir daudz darāmā veikalu tīklā “Solo”, maiznīcā, viņš ir radoši domājošs, gudrs, godīgs, neatlaidīgs, idejām bagāts, kuras cenšas īstenot dzīvē. Pirms gada uzņēmējs iegādājās viesnīcu “Cēsis”, sācis rekonstruēt, lai viesnīca, restorāns un kafejnīca kļūtu vēl skaistākas, ar savu īpašu auru, kur iespējams labi atpūsties, garšīgi paēst pašu cilvēkiem un pilsētas viesiem.”

Jausma Ābrama piezvanīja no Rīgas. Viņa stāstīja par Cēsu Zonālā valsts arhīva vecāko eksperti dokumentu saglabāšanas un izmantošanas darbā Andu Opoļsku. Viņa daudz uzzinājusi par Latvijas armijas pulkvedi, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Raimondu Bebri un viņa dzimtu Cēsīs un iekārtojusi izstādi. “Viņa atrada faktus, kurus ģimenē nezinājām. Pagātne, savas saknes ir jāzina. Anda Opoļska palīdz tās izzināt,” stāstīja Jausma un piebilda, ka jaunā paaudze svētku reizēs vienmēr aiziet pie vectēva uz Brāļu kapiem.

Pārgaujnieki aptaujai ieteikuši biedrības “Straupes jaunieši” līderes Elīnu Gulbi – Urbāni un Kitiju Dzērvi. “Apbrīnojama ir meiteņu spēja ap sevi pulcēt jauniešus no visa novada, rīkot sporta, labdarības pasākumus,” raksta pagājušā gada aptaujas laureātes Ilze Krivašonoka un Līga Tiltiņa. Viņu teiktajam piekrituši vēl 85 pārgaujnieki, parakstot kopējo vēstuli.

Cēsniece Anna Malēja iesaka Koprades mājas “Skola6” vadītāju Ditu Trapencieri. “Zinu, ka Dita tur ir ieguldījusi ļoti daudz darba, darbojoties gan fiziski, gan morāli. Ar minimāliem līdzekļiem veica kosmētisko remontu, labiekārtoja koplietošanas telpas, lai darītu šo ēku mājīgu. Tagad tā ir piepildīta ar jaunām idejām, un droši var teikt, ka “Skola6” ir neatņemama daļa no Cēsu vizītkartes. Dita ir ļoti erudīta, pretimnākoša. Arī tagad, tuvojoties Ziemassvētkiem, “Skola6” radošie cilvēki apvienojušies kopējā “Īslaicīgā veikaliņā”, lai parādītu savu veikumu un priecētu cēsniekus un viesus,” raksta Anna Malēja.

Jauniešu organizācijas “Nītaureņi” komandas vārdā biedrības vadības komanda Dina Ivanova un Mārtiņš Šteins aptaujai iesaka biedrības “Nītaureņi” radošo darbnīcu vadītāju, organizācijas un pagasta brīvprātīgo, “Nītaureņu” vecjaunieti un četru bērnu mammu Larisu Šteini.

“Lielāko brīvā laika daļu viņa velta brīvprātīgajam darbam biedrībā “Nītaureņi”, kur vada projektus, dažādas radošās darbnīcas, iesaista kā mazus, tā lielus labo darbu veikšanā Nītaurē un novadā, arī Latvijas mērogā, Larisa ir brīvprātīgā arī Nītaures hokeja laukumā, kur pieskata ziedoto inventāru, mazgā nolietotos un netīros tērpus. Kopā ar “Nītaureņiem” iesaistās makulatūras un PET pudeļu vākšanā, ar viņas iniciatīvu “ZAAO” šī gada rudenī pat piešķīra 1000 litru konteineru turpmākai atkritumu šķirošanai. Larisa ir darbojusies arī Amatas novada Mūzikas un mākslas skolas aktivitātēs. Vairāk nekā ierindas vecākam būtu jādara, viņa iesaistās arī Nītaures vidusskolas ikdienā, darbojoties vecāku padomē,” raksta jaunieši un uzsver: “Darbošanās, kustība, nesavtība un brīvprātība no ideju radīšanas līdz realizēšanai, vēlme izzināt jauno un sirsnība ir dažas no pieturzīmēm, kas raksturo Larisas ieguldījumu Nītaurē.”

Vecpiebaldzēnu vārdā vēstuli par zemnieci Lāsmu Dūmiņu uzrakstījusi Līva Grudule. “Lāsma aktīvi aizstāvēja Vecpiebalgas zemes īpašnieku, piebaldzēnu tiesības pašiem lemt par savas zemes izmantošanu, kopšanu un aizsardzību. Viņa aktīvi piedalījās Vecpiebalgas Dabas aizsardzības plāna publiskajās apspriešanās un pamatoja savu nostāju pret individuālo zonējumu zemes īpašniekiem, akcentējot, ka ikviens vecpiebaldzēns vienmēr ir skaidri apzinājies, ka dzīvo Aizsargājamo ainavu apvidū un pret savas zemes kopšanu un uzturēšanu izturas atbildīgi. Lāsma iebilda pret nepamatotām ievērojamām zonējuma izmaiņām un atklāti iestājās par to, kas uztrauca un sarūgtināja arī citus zemju īpašniekus, viņa aktīvi pauda sabiedrības nostāju,” teikts vēstulē.

Sarmīte Plaude raksta: “Priecājos par sakārtoto Ieriķu ciematu. Apbrīnoju Amatas novada domes priekšsēdētājas Elitas Eglītes uzņēmību cīnīties arī ar visādām nejēdzībām.

Atzinīgi novērts un labi vārdi teikti par Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu. “Cēsis ir sakustējušās,” saka Daina Bierande, bet Anita Gediņa papildina: “Esmu tik priecīga, ka Cēsīs stadions pārveidojas. Augstu vērtēju, ka viņš atteicās no augstiem amatiem un palicis uzticīgs Cēsīm. Viņš aktīvi aizstāv Cēsu klīniku.” Dzidra Užāne uzsver Jāņa Rozenberga attieksmi, ar kādu viņš sarunājas ar cilvēkiem, uzklausa. “Pagaidām cēsniekiem nav jābrauc uz Rīgu aizstāvēt klīniku, to dara politiķis, kuru ievēlējām kā interešu aizstāvi,” novada vadītāju vērtē cēsniece.

Vēstulē, kuru parakstījusi Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, atzinīgi vārdi veltīti “Druvai”. “Kā lasītāji priecājamies par ikgadējo tradīciju pasniegt “Druvas” lasītāju aptaujas “Gada cilvēks” balvu. Pašvaldība iesaka novada Tūrisma informācijas centra speciālisti Daci Sabuli. Kolēģi Daci raksturo kā laipnu, atsaucīgu un profesionālu. Viņa pratusi piesaistīt Ieriķiem skolēnu grupas no dažādiem novadiem. Dace prot vienot tūrisma uzņēmēju intereses un pašvaldības mērķus, tā veidojot Amatas novadu kā saprotamu un viegli sasniedzamu tūrisma galamērķi.

R.Jankuna no Skujenes atsūtījusi vēstuli par pagasta medmāsu Lailu Kļučivsku: “Katrs viņai var pajautāt pēc padoma, paraudāt, ja sirds pilna, un viņa māk nomierināt, padalīties ar padomu. Nav bijis reizes, kad viņa atteiktu vai neatbildētu uz tālruņa zvanu,” raksta skujeniete.

“Ārsta vieta sabiedrībā bija, ir un būs stabila, nepieciešama, neaizvietojama. Mēs, Straupes pagasta cilvēki, vēlamies pateikt lielu paldies mūsu dakterītei Iritai Stjadei par profesionālu un godprātīgu darbu. Viņa ir sirsnības, iejūtības pilns cilvēks. Vēl vēlamies pateikt paldies medicīnas māsai Ingai Mednei, jo ārsts viens visu nespēj,” rakstīts vēstulē, kurā teikto ar parakstiem apliecinājis 261 cilvēks. Labus vārdus par dakteri sacīja vēl daudzi zvanītāji.

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas kolektīvs ieteicis skolotāju Sandru Dzelzkalēju. Viņa topošajiem skatuves māksliniekiem māca mūzikas teorijas priekšmetus. Skolotājai Sandrai audzēkņi velta tikai labus vārdus: “Ļoti gudra un saprotoša, draudzīga skolotāja, pie kuras ir viegli un interesanti apgūt mācību vielu. (..) Lieliska, zinoša, atraktīva, jauka, bet tajā pašā laikā stingra skolotāja. Māca svarīgākos mūzikas priekšmetus – solfedžo, harmoniju, polifoniju, krievu, aizrobežu un laikmetīgo mūzikas literatūru. Apbrīnoju skolotājas plašās zināšanas un patīkamo darbu ar skolēniem. Lieliska skolotāja, kura paliks atmiņā.”

Pērnā gada aptaujas laureāti ieteica Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu organizācijas aktīvisti Natāliju Praliču, Cēsu Profesionālās vidusskolas direktori Mairu Apsīti, sportistus Arni Pētersonu, Baibu Bendiku un Andi Ruici, Politiski represēto biedrības aktīvistus Ingrīdu Lāci un Alvi Jansonu, uzņēmēju Renāru Sproģi. Par viņiem jau varēja lasīt “Druvā”.

Redakcijai īpašs prieks par cēsnieka Viestura Kondratjeva atzinības vārdiem, vērtējot “Druvas” korespondenta Jāņa Gabrāna un fotogrāfa Māra Buholca ikdienas darbu.

Kurš šogad iegūs aptaujas “Gada cilvēks 2016” laureātu godu, lasiet laikraksta “Druva” šodienas numurā (numura elektronisko versiju var iegādāties arī te.)

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
47

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
57

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
29
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi