Tā saka uzņēmēji, kuri nodarbojas ar kurināmā ražošanu. Iepriekšējās divas bargās ziemas cilvēkiem liek arī rūpīgāk izvērtēt, cik kurināmā iegādāties. Uzņēmējs Raitis Vilciņš no Skujenes puses, kurš ar skaldītas malkas tirgošanu nodarbojas vairākus gadus, atzīst, ka šogad cilvēki jau laikus iegādājas malku, turklāt pērk to nedaudz vairāk kā iepriekšējos gados. “Šogad bieži nākas no klientiem dzirdēt teikumu: “Paņemsim vēl nedaudz klāt.” Cilvēki patiesi daudz rūpīgāk gatavojas kurināšanas sezonai un pārdomā apjomus, jo iepriekšējās divās ziemās saskārušies ar to, ka malka beidzas ziemas otrā pusē, bet tirgū vairs nav iespējams iegādāties sausu malku,” norāda uzņēmējs un skaidro, ka šis gads cilvēkiem grūts, jo malkas cena ievērojami palielinājusies.
“Cenas kāpušas sterā par latu vai pat diviem. Tas ir būtisks sadārdzinājums. Turklāt jūt, ka cilvēkiem ar naudu ir grūti un maksātspēja pasliktinās. Globāli tiek solīts otrais krīzes vilnis, tas, protams, augstās malkas cenas pazeminātu. Tomēr pagaidām situācija ir tāda, kāda tā ir,” vērtē R. Vilciņš. Cēsu puses uzņēmuma SIA „Biko-Lat” biznesa attīstības direktors Andris Ziemelis “Druvai” norāda, ka uzņēmums jau vairākus gadus klientiem piedāvā kurināmās kokskaidu granulas. Šoruden, vērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, uzņēmums noliktavās izveidojis ievērojamu kurināmā uzkrājumu. “Divus iepriekšējos gadus februārī granulu pietrūka. Tāpat ierasti sezonu sākām ar 300 tonnām, bet pašlaik noliktavā ir 700 tonnas saražotu granulu. Tādu pašu apjomu augustā arī jau eksportējām,” saka A. Ziemelis, bilstot – parādās tendence, ka cilvēki nepieciešamo kurināmā apjomu iepērk uzreiz visai ziemai.
“Tas nozīmē, ka augustā, septembrī nopērk uzreiz līdz pat desmit tonnām granulu, ar ko pietiek visai ziemai. Taču ir klienti, kuri, vērtējot finansiālās iespējas, kurināmo pērk vien mēnesim. Taču šogad patiesi ziemai esam sagatavojušies kā vēl nevienu gadu. Turklāt sarūpētais kurināmā apjoms domāts tieši vietējam tirgum, jo eksportam granulas dodam jūlijā, augustā un septembrī, bet pārējo rudens un ziemas daļu cenšamies ar kurināmo nodrošināt vietējos klientus. Katru gadu, uzvarot iepirkuma konkursos, esam kurināmo piegādājuši arī daudzām Vidzemes reģiona pašvaldībām,” situāciju raksturo biznesa attīstības direktors A. Ziemelis. Vaicāts par kurināmā cenu, A. Ziemelis stāsta, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tā ievērojami nav cēlusies un nav gaidāmas būtiskas cenu svārstības arī ziemā.
Savukārt uzņēmums SIA “Staļi” saviem klientiem piedāvā kokskaidu briketes. Zāģētavas vadītājs Andris Velvelis komentē, ka kokskaidu briketes apkurē ir konkurētspējīgs kurināmais. Šī biomasa ir lētāka nekā gāze. “Tirgojam kantainās un apaļās kokskaidu briketes. Tās ražojam, pārstrādājot šķeldu, kas paliek pāri no pašu ražotnei, kaltei vajadzīgā kurināmā. Tīro šķeldu gan netirgojam, taču līdz nākamā gada sākumam iecerēts palaist granulu ražotni,” norāda zāģētavas vadītājs. Par to, ka pieprasījums pēc biomasas kurināmā ir milzīgs un tas pat pārsniedz piedāvājumu, liecina šī gada situācija brikešu tirdzniecībā. Pagājušajā gadā sagatavoto kurināmo izpirka līdz decembrim, savukārt šogad uzkrājums, domājams, beigsies jau oktobrī. Liels ir gan Latvijas individuālo patērētāju pieprasījums, gan arī labs noiets Eiropas valstu tirgos.
Taujāts par cenām, A.Velvelis norāda, ka briketēm un granulām tās pieaugušas vidēji par pieciem līdz desmit procentiem. Viņš zina stāstīt, ka arī šķeldas ražošana un tirdzniecība ir perspektīvs bizness, kas attīstāms Latvijā, tostarp Cēsīs: “Pirms desmit gadiem visus mežizstrādes atkritumus dedzināja, tagad līdz pēdējam zariņam viss tiek savākts, pārvērsts šķeldā. Kurināmajai šķeldai cenu līmenis tirgū pašreiz svārstās no sešiem līdz desmit latiem kubikmetrā.” Liene Lote Grizāne Anda Dzenža
Komentāri