Līgatnes novads. Novada kultūras dzīves ritmu gadalaiki nemaina. Amatiermākslas kolektīviem šīsezona bijusi patiesi spīdoša. Jauktais koris
Mārča Kataja un Ilmāra Seiļa vadībā un Ivetas Pētersones – Lazdānes vadītais vidējās paaudzes deju kolektīvs “Zeperi” skatēs ieguvuši pirmās pakāpes vērtējumu un ir vieni no labākajiem Cēsu koru un deju apriņķī. Sieviešu senioru ansamblis “Mantojums”, kuru vada Dace Bicāne, Vidzemes skatē ieguva tiesības piedalīties Latvijas skatē un tika atzīts par trešo skanīgāko valstī.
“Kolektīviem nav klusā laika. Koris gatavojas Vidzemes Dziesmu svētkiem, dejotāji braucienam pie novada draugiem uz Gruziju. Regulāri ir koncerti citos novados, festivāli,” saka Līgatnes kultūras un tūrisma centra speciāliste Katrīna Šteina un uzsver, ka Līgatnē vasarā svētku netrūks.
Patlaban līgatnieši aktīvi gatavojas 6.pūtēju orķestru svētkiem, kas notiks nākamsestdien. Tajos muzicēs seši orķestri no visas Latvijas. Līgatne skanēs, uzstāsies gan pašu “Zeperi”, gan citi deju kolektīvi, mūziķi,
būs atvērtas radošās darbnīcas, dažādi pārsteigumi, protams, līgatniešu un viesu gājiens.
“Nu jau tradicionālajiem svētkiem tapusi emblēma. Līgatnes pūtēju orķestra vadītājs Sandris Bārdiņš uzrakstījis Līgatnes pūtēju maršu, ko izpildīs visi orķestri. Svētki būs krāsaini visas dienas garumā,” stāsta Katrīna un piebilst, ka svētku pasākumi ir bez maksas un to rīkošanā iesaistījušies brīvprātīgie jaunieši.
Agrākos gados līdztekus pūtēju orķestra svētkiem notika brīvās mākslas festivāls “Balta lapa”. Tagad tas būs augustā kā atsevišķs pasākums, kas veltīts papīram. “Baltā lapa” kļuvusi tik plaša, ka var sākt patstāvīgu ceļu. Jūlijā novada jaunākajai paaudzei būs Bērnu svētki.
“Vasara ir tik īsa, nav viegli saplānot svētkus tā, lai tajā dienā arī kaimiņos kas nenotiktu. Līgatnes un Siguldas svētki būs vienā dienā. Ja pārliktu par nedēļu – sakristu ar Cēsīm. Arī tā ir iespēja izvēlēties,” bilst Katrīna.
Vasarā estrādē Līgatnes centrā paredzēti visdažādākie koncerti, teātra izrādes. “Mums ir brīnišķīga estrāde, un vasarā netrūkst teātru, deju kolektīvu, kuri vēlas uzstāties. Līgatnieši pieraduši, ka vasarā estrādē vienmēr kas notiek,” stāsta kultūras un tūrisma centra vadītāja Ilze Kūle. Viņai no bērnības atmiņā Rozenštrauha koncerts, kad uz to atnākuši teju visi pilsētnieki un komponists burtiski iekrauts ziedos no līgatniešu dārziem.
Līgatnē ir senas Jāņu svinēšanas tradīcijas. Arī šovasar būs iespēja izvēlēties, kur un kā svinēt. Jāņu ieskandēšana notiks 21.jūnijā Augālīgatnē parkā pie skolas kopā ar folkloras zinātājiem. Bet Līgo vakarā
varēs ballēt Gaujmalā, prieku sagādās draugi no Gruzijas. Savukārt Ratniekos būs tradicionāla svinēšana.
“Kultūras nams ir pilsētā, tāpēc arī te notiek vairāk pasākumu nekā pagastā. Transports ir nodrošināts, atliek tikai atbraukt. Diemžēl nav daudz tādu, kuri to izmanto. Bija ierosinājums, ka pasākumus vajag dublēt. Ja vien iespējams, tā arī darām. Bērnu koncerts notika gan pilsētā, gan pagastā,” stāsta Ilze un ir gandarīta, ka novada ļaudīm patīk sanākt kopā, jauki pavadīt laiku. “Ja laukos, kur novadā dzīvo daži tūkstoši cilvēku, uz pasākumu atnāk
50, saka – maz, bet, ja Rīgā no miljona atnāk simts, tiek teikts, ka daudz. Tas ir relatīvi. Vienmēr var vēlēties, lai pasākumos būtu vairāk cilvēku. Priecājamies par katru, kurš atnāk,” domās dalās Ilze. Kultūras darbinieces ir pārliecinātas, ka ar laiku novada ļaudis kultūras dzīvi nedalīs – tas notiek pagastā, tas pilsētā.
Arī ikdienā līgatniešiem ir daudz iespēju radoši darboties. Aizvien vairāk interesentu darbojas Amatnieku centrā.
“Te paaudzes nodod piederību savai vietai. Ir vairāk jārunā par lokālpatriotismu. Jā, Līgatnē tas ir, bet tas jājūt, tam jāizskan. Tiem, kuri te atbraukuši, mājās jādodas ar pārliecību, ka bijuši skaistā vietā, kur dzīvo cilvēki, kuri ir lepni par savu Līgatni,” saka Ilze.
Viņa novada kultūras dzīves vadību uzņēmusies nesen. “Ikdienā cilvēks pierod, un viss šķiet pašsaprotams. Vecākā paaudze bieži vien ikvienas pārmaiņas uztver ar bažām, jaunie aizvien grib ko citādu. Tad ir labi, ka uz visu, kas notiek, var paskatīties no malas jaut vai mazliet. Esmu līgatniete, pazīstu cilvēkus,
bet esmu bijusi prom un mans skats ir konstruktīvāks, redzu, ko vajadzētu citādi,” saka Ilze. Viņa ilgus gadus spēlē ērģeles Ķempju baznīcā, vada Ogres skolotāju kamerkori, dziedājusi Valsts korī “Latvija” un korī “Kamēr”, vadījusi daudzus kultūras projektus, rīkojusi koncertciklus Latvijā. “Man patīk
vadīt procesus, iesaistīt cilvēkus, iezīmēt ceļu un
kopā
sasniegt mērķus. Diriģents ir vadītājs nelielam kolektīvam, bet ikdienā jau diriģēšana aizņem mazāko laiku, jo, lai pastāvētu un darbotos kolektīvs, ir daudz cita darāmā. Varu teikt, ka tagad paplašinu darbības lauku un visu iepriekšējo pieredzi varu satīt kamolā,” stāsta kultūras un tūrisma centra vadītāja un uzsver, ka kultūra nav iedomājama bez sadarbības. Ilzei ir kordiriģente, ieguvusi mākslas maģistra grādu kultūras teorijā, tagad studē vadības zinības.
“Līgatne ir pasludināta par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi Latvijā, tai piešķirts EDEN tituls. Pie mums brauc aizvien vairāk cilvēku ne tikai no Latvijas, bet daudzām pasaules valstīm. Jā, viņus interesē un priecē Līgatnes savdabīgā daba, bet mūsu pamatvērtība ir kultūra. Kaut apskatot kultūras namu, kas arī ir iekļauts ekskursiju maršrutos, viņiem rodas ieskats, kādi esam.
Domas, ar kurām ciemiņi brauks mājās, kā viņi citiem stāstīs par līgatniešu viesmīlību,
veidos attieksmi un interesi par Līgatni, Latviju,”
saka Ilze Kūle.
Sarmīte Feldmane
Komentāri