Raiskuma pagasta “Jaunrūjās” vienas lielās siltumnīcas dobes klāj daudzkrāsaini paklāji, gaisā vējo maiga smarža. Zied krokusi. Tā vien šķiet, ka dzeltenie sacenšas ar sauli, zilie ar mākoņiem, jo katrs, kurš te ienāk, dziļi ievelk elpu un sāk smaidīt.
Šīgada krokusu ziedēšana selekcionāram Jānim Rukšānam noteikti paliks spilgtā atmiņā arī ar grāmatas “The world of crocuses” (Krokusu pasaule) laišanu klajā. Tajā apkopts viņa mūža darbs. No 235 krokusu sugām, kas atklātas pasaulē, Jāņa Rukšāna kolekcijā ir ap 200, no tām 31 paša atklāta un aprakstīta. 568 lappušu biezajā grāmatā ir par katru sugu. Klāt karte, kur šie krokusi aug, bet attēlā redzams gan zieds, gan sīpoli.
“Materiāls vākts visu dzīvi, bet rakstīju divus gadus. Daudz laboju, precizēju. Vēl janvāra sākumā kolēģis atsūtīja agrāk nezināma krokusa fotogrāfiju no Grieķijas salas, atļāva ielikt grāmatā. Grāmatā ir 1700 fotogrāfiju, dažām sugām fotogrāfiju nav, tās kolēģi neiedeva, jo paši raksta grāmatu,” atklāja Jānis Rukšāns.
Par krokusiem selekcionārs var stāstīt daudz, var vien brīnīties, kā var zināt katras sugas nosaukumu un atšķirības. Jāņa dzīvesbiedre Guna par to nebrīnās. “Man arī tā aizvien šķiet liela māka, jo krokusi taču ir līdzīgi. Bet katrs paraugs ir atvests no kalniem, iestādīts, čubināts un saudzēts, sagaidīts pirmais zieds, tad pavairots. Kā var nezināt, ja katrs izauklēts,” pārdomās dalījās Guna Rukšāne. No 31 sugas, ko Jānis aprakstījis, par divām varot būt šaubas, ka tās nav sugas, kam krokusu pētnieks nepiekrīt. Tagad sugas pārbauda pēc divu hromosomu fragmentiem, drīzumā to darīs pēc 20.
Grāmata “The world of crocuses” ir angliski. Selekcionāra un puķkopja Jāņa Rukšāna vārds pasaulē ir labi pazīstams. “Uzreiz nevaru iedomāties, vai šo grāmatu varētu uzrakstīt latviski. Arī darba piezīmes rakstu angliski, tā vienkāršāk,” bilda Jānis Rukšāns un atzina, ka diemžēl Latvijā šādam izdevumam pieprasījums būtu mazs. Pārgaujā izaudzētos krokusu sīpolus regulāri iegādājas vairāki simti kolekcionāru pasaulē, Latvijā tādi ir divi trīs. Pārdošanu Jānis Rukšāns uzskata par to, kas ikdienas darbā visvairāk aizņem laika, bet, ja nepārdotu, nevarētu braukt ekspedīcijās, kolekcijā nebūtu jaunu sugu.
Grāmata ir skaista, ērta lietošanā, jo viegli atrast sugas, kas interesē. Tās dizainu veidojusi cēsniece Anda Nordena. “Man bija jābrauc uz Gēteborgu, tipogrāfija solīja, ka grāmata būs, beigās uz lidostu atveda trīs eksemplārus.
Pirmās atsauksmes ir ļoti labas, jo otras tādas grāmatas pasaulē nav. Zviedru kolēģi teica, ka ne par vienu sīpolpuķi nav tāda izdevuma,” pastāstīja Jānis Rukšāns. Iemesls visbiežāk vienkāršs – tādu grāmatu izdošana peļņu nenes. Jānis Rukšāns pastāstīja, ka pirmā grāmata par krokusiem izdota pirms 130 gadiem, tā antikvariātā maksā sešus tūkstošus dolāru. “Kopija man ir,” klusi un ar lepnumu atklāj selekcionārs.
Grāmatu “The world of crocuses” autors izdevis pats. Latvijas Zinātņu akadēmija piekrita būt par izdevēju, jo darbs atbilst akadēmijas līmenim, bet finansējums jāmeklē pašam. “Biju gatavs atdot visus ietaupījumus, bet arī ar to būtu par maz,” bilst grāmatas autors. Skotu akmensdārzu biedrība ieteica vākt ziedojumus, solīja reklamēt un arī piešķīra pirmo naudu. Drīz tika atrasti arī citi atbalstītāji. Bija kolekcionāri, kuri pasūtīja grāmatu iepriekš.
“Grāmata tikko iznāca. Pārdota jau trešā daļa tirāžas, kaut izdevums vēl nav recenzēts un īpaši reklamēts. Esmu gandarīts, jo ir pamanīts tas, ko daru,” sacīja Jānis Rukšāns un atklāja, ka uz Austrāliju tiks nosūtītas 40 grāmatas. Svētku un krokusu ziedēšanas reizē pie Jāņa Rukšāna ciemojās arī kolēģi no Igaunijas. “Grāmata ir brīnišķīga, tajā ir arī pirms dažiem gadiem atrastās jaunās sugas. Te ir viss, ko patlaban zinām par krokusiem,” “Druvai” sacīja puķaudzētājs Sulevs Savisārs no Tartu. Ar Jāni Rukšānu abi pazīstami jau no 80.gadiem, kad latvietis Igaunijā lasīja lekcijas par sīpolpuķēm.
“Jānis stipri ietekmējis puķkopības attīstību Igaunijā. Mēs katalogos rādījām viņa puķes, daudzviet izveidojās kolekcionāru grupas. Man pašam ir vairāki Jāņa retumi,” uzsvēra igaunis un piebilda, ka Latvijā krokusi nav īpaši populāri, cilvēkiem pietiek ar tiem, kurus var nopirkt lielveikalā. Tādu nopietnu kolekcionāru ir maz. Līdzīgi domā arī Jānis Rukšāns: “Krokusi pavasaros zied daudzos dārzos, zālienos, sīpoli lielākoties audzēti Holandē, un tie ir lēti. Bet tie ir tik atšķirīgi! Rudenī zied balti un zili, ir arī divas dzelteno krokusu sugas, bet tās grūti audzēt, jo ir no Kaukāza. Vai nav skaists šis gaiši zilais krokuss no Ziemeļrietumu Turcijas provinces! Tādu lielveikalā nenopirkt. Manā kolekcijā ir tādi, kas ziemā jāsargā no sala. Podiņos audzēt ir ērti un droši. Vismaz neaudzēju sīpolus ūdensžurkām, un ir vieglāk strādāt, ērtāk ziemā apsegt.”
1981.gadā Jānis Rukšāns latviski izdeva pirmo grāmatu par krokusiem, nākamais lielais pētījums iznāca pirms vairākiem gadiem, bet autors uzskata, ka tas bijis par agru, jo pēdējos gados notikuši ievērojami atklājumi.
“Tas, ko Jānis dara, ir ārkārtīgi smags darbs, un viņa paveiktais ir apbrīnojams. Laikam jau mums abiem tā – ko sākam, malā nolikt nevar, un, ja kaut ko cītīgi sāc darīt, tad arī kaut kas iznāk,” par brāli saka brālis Atis Rukšāns un atzīst, ka abiem tuva ir daba. Atis tagad nodarbojas ar orientēšanās sportu, fotografē dabu, bijis ķīmiķis, Jānis prot ieraudzīt dabā brīnumus, atvest tos mājās un nodot citiem.
“Kad atbraucu mājās, bija dīvaina sajūta, nav, ko darīt, grāmata iznākusi. Tas nu izdarīts. Bet klāt pavasaris!” tā Jānis Rukšāns. Grāmata ir pazīstamā selekcionāra dāvana Latvijai simtgadē.
Fotogaleriju no grāmatas atvēršanas svētkiem skatiet te!
Komentāri