Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Krīzes vadības padome rosina izsludināt ārkārtas situāciju ĀCM skartajos Krimuldas un Ādažu novados

Leta
14:06
16.01.2017
9

Krīzes vadības padome šodien nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajos Krimuldas un Ādažu novados, pēc padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis stāstīja, ka valdība rīt, 17.janvārī, lems par ārkārtas situācijas izsludināšanu Krimuldas un Ādažu novados, ņemot vērā, ka steidzami ir jāutilizē 5000 cūkas. Pēc premjera teiktā, cūku likvidēšanai nepietiks ar esošajām jaudām, ko var nodrošināt pārstādes utilizācijas uzņēmumi, tāpēc nāksies nodrošināt cūku papildu dedzināšanu, kā rezultātā vairākos likumos būs jāmaina atsevišķas normas vai tās jāaptur, piemēram, Iepirkumu likumā, Dabas aizsardzības likumā un virknē citu normatīvo aktu.

Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) informēja, ka cūkas varētu utilizēt Ādažu poligonā, un šādu priekšlikumu atbalstījis arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). “Armija palīdzēs sagatavot cūku utilizācijai nepieciešamo teritoriju, iztīrīt piebraucamos ceļus, lai varētu piebraukt kravas automašīnas ar manipulatoriem, jo sivēnmātes nav vieglas – tās sver līdz pat 300 kilogramiem,” sacīja Dūklavs.

Cūku dedzināšanas pasākumiem būs nepieciešamas papildu finansējums vairāk nekā 100 000 eiro apmērā. Plānots, ka šo finansējumu piešķirs no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis stāstīja, ka pēc ĀCM uzliesmojuma mājas cūkās Krimuldā un tās apkārtnē uz gadu tiks noteikta stingrākā – trešā – zona, kas nozīmē aizliegumu pārvietot no šīs zonas dzīvas cūkas, kā arī ierobežos gaļas produktu izplatīšanu.

“Apkārt Krimuldas novietnei, kurā tika konstatēts ĀCM, tiks noteikta aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona – desmit kilometru rādiusā. No abām zonām 42 dienu laikā nevarēs notikt cūku pārvietošana, bet septiņas dienas nevarēs pārvietot citu sugu mājlopus. Karantīna darbosies līdz otrajai dezinfekcijai, pēc kuras tiks noņemti ierobežojumi. Paralēli tam Eiropas Komisija ar lēmumu noteikts trešo zonu, kas skars teritoriju vismaz 20 kilometru rādiusā ap konkrēto novietni. Cilvēkus, kas netur cūkas, aizliegumi neietekmēs,” stāstīja PVD vadītājs.

Patlaban Krimuldā desmit kilometru zonā ir reģistrētas 17 saimniecības, bet 20 kilometru zonā – viena saimniecība ar 1000 cūkām.

Ārkārtas situācijas zona ir plašāka nekā karantīnas zona, jo ārkārtas zonā ietverta ne tikai skartās, bet arī apdraudētās teritorijas pierobežā. Par darbības koordināciju ārkārtējās situācijas laikā atbildīgs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kura amatpersonām ir tiesības iekļūt privātā īpašumā, lai veiktu visus nepieciešamos mēra apkarošanas pasākumus. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana atvieglo operatīvo dienestu darbu attiecīgajā teritorijā. Pārsvarā tas saistīts ar operatīvu dzīvnieku likvidēšanu un blakusproduktu iznīcināšanu.

Iepriekšējā ārkārtas situācija saistībā ar ĀCM tika izsludināta 2014.gada 1.jūlijā, kad Latvijā pirmo reizi tika konstatēta šī sērga. Toreiz ārkārtas situācija tika izsludināta uz trim mēnešiem Latgalē – apmēram 5000 kvadrātkilometru platībā.

LETA jau ziņoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šogad pirmo ĀCM uzliesmojums mājas cūkām – slimība skārusi cūku novietni “Rukas” Krimuldas novada Krimuldas pagastā ar 5023 dzīvnieku ganāmpulku.

Noteikta arī karantīna – aizsardzības zona triju kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap skarto novietni. Šajā teritorijā tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

Cūku audzēšanas kompleksa apsaimniekotājs ir SIA “Ancers”, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā. Tajā teikts, ka “Ancers” šķirnes cūku audzētava veidojusies uz kādreizējās zinātniski pētnieciskās saimniecības “Krimulda” bāzes. Uzņēmumam esot divi cūku audzēšanas kompleksi – viens Krimuldas pagastā sivēnmāšu turēšanai un sivēnu ražošanai, otrs Salaspilī – gaļas cūku audzēšanai. Kopējais ganāmpulka lielums esot 8500 dzīvnieku.

Kā liecina “Firmas.lv” dati, “Ancers” dibināts 1994.gadā. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 2 588 384 eiro, bet peļņa 254 524 eiro. Uzņēmuma īpašniece ir Dace Kalvāne.

Iepriekšējais saslimšanas gadījums ar ĀCM mājas cūkām tika konstatēts pagājušā gada 22.septembrī Gulbenes novada Rankas pagastā, kad slimības dēļ nācās likvidēt 119 mājas cūkas. Kopumā pagājušajā gadā slimība tika konstatēta trijās Latvijas saimniecībās. Slimības dēļ tika likvidētas 311 mājas cūkas.

ĀCM turpina izplatīties meža cūku populācijā. Šogad vīruss konstatēts 43 meža cūkām, bet pagājušajā gadā slimība skāra 1146 meža cūkas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi