Pēc pirmdienas rītā kādā privātmājā notikušā ugunsgrēka divas raunēniešu ģimenes palikušas bez jumta virs galvas. Ugunsnelaimē cietis arī bērns.
Slimnīcā ievietota četrgadīga meitenīte. “Atvedot uz slimnīcu, bērna veselības stāvoklis bija smags. Bija saindēšanās ar dūmiem, bezsamaņa, bet tagad jau mazā dodas uz spēļu istabu,” skaidroja pediatre Elita Smoļina. Arī meitenītes mamma Lelde Buliņa tagad saka: “Viss būs labi. Bērns izveseļosies, tad domāsim, ko darīt tālāk.”
“Druva” šodien devās uz ugunsgrēka vietu, lai aprunātos ar nodegušās mājas saimniekiem un saprastu, kas tajā naktī noticis, kāpēc uguns visu aprijusi.
“Pamodos ap pieciem no rīta un sapratu, ka degam. Pirmais, kas man ieskrēja prātā, bija bērns, tad sapratu, ka jāmodina kaimiņi. Paķēru somu un basām kājām izskrēju uz ceļa. Tagad domājam, ka varbūt būtu paspējuši saglābt vēl kaut ko no iedzīves, bet kad cilvēks tādā situācijā nonāk pirmoreiz, viņš pavisam apjūk. Mēs ļoti uztraucāmies par bērnu,” stāstīja Lelde Buliņa.
Solveiga Plētiena vakar vēl centās gruvešos atrast kādu vērtīgāku lietu. Viss bija apkvēpis un sadedzis.
“Zināt, es neko no tā rīta daudz neatceros. Man likās, ka pamodos no sprakšķiem, laikam plīsa šīferis. Paķēru bērnus un izskrēju laukā. Vīrs bija darbā. Kā tas varēja notikt? Nezinu. Krāsnis sen vairs nekurējās,” tā Solveiga.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigāde izsaukumu saņēmusi drīz pēc pulksten pieciem.
“Ugunsgrēka vietā strādāja piecas mašīnas. Labi, ka Raunā ir pašvaldības ugunsdzēsēji, kuri varēja ierasties visātrāk. Kad atbraucām
mēs, tad ēkas otrais stāvs dega ar atklātu liesmu, jumta konstrukcijas bija sabrukušas. Jau plkst. 6.45 uguns bija lokalizēta, bet māja diemžēl ir nodegusi,” stāstīja VUGD Cēsu brigādes komandiera vietnieks Juris Bogens. Ugunsdzēsēji neslēpj, ka arī šī bijusi tā reize, kad ūdens dzēšanai jāmeklē tuvējā upē, šaurā ieliņa, kurā atradusies degošā celtne, ir neērta vieta dienesta darbam. Taču šī ir tā reize, kad arī cietušie glābšanas dienestiem neko nepārmet, vien atceras reālo situāciju, ka, zvanot uz 112, bijis ļoti grūti rast savienojumu ar Cēsu rajona glābšanas dienestiem un pašiem šķitis, ka viss notiek ļoti lēni, kaut, ieskatoties pulkstenī , minūtes tālu nebija aizsteigušās.
“Kopā ar policiju vēl skaidrojam ugunsgrēka iemeslus. Taču iespējams, uzsverot šo “iespējams”, ka bojājums bijis dūmenī. Iespējams, vietā, kur dūmenis šķērso mājas otrā stāva griestus. Cilvēkiem zaudējumi tiešām ir lieli,” tā, izprotot notikušo, Juris Bogens. Ģimenes gan uzsver, ka skursteni ik gadu tīrījušas un tas arī labots. “Viss jau ir iespējams. Kāda plaisa, dzirkstele. Mums bija skaidu jumts,” noteica Lelde Buliņa.
Notiekošo ar sapratni uztvēruši arī pagasta iedzīvotāji, nelaimē cietušo ģimeņu kolēģi un pašvaldība.
“Pagaidām neesam jautājuši, kāda palīdzība tieši cilvēkiem vajadzīga, bet Sarkanais Krusts ir gatavs iedot vispirms jau apģērbu. Esam vietējā veikalā izvietojuši un aizzīmogojuši ziedojumu kastīti, kur
katrs, kurš vēlas palīdzēt, var ziedot naudiņu,” stāstīja SK Raunas nodaļas priekšsēdētāja Ilze Ādamsone. Ar sapratni pret kolēģes nelaimi izturas arī Raunas pasta nodaļā.
“Esam jau runājuši, ka atbalstu šādā situācijā varētu sniegt arī darba vieta, bet pagaidām paši, cik kurš var atļauties, esam Solveigai saziedojuši mazu naudas pabalstiņu. Vēl atradām iespēju viņu aizvietot, lai šajās dienās nav jānāk uz darbu, lai atgūstas,” uzsvēra Raunas pasta nodaļas priekšniece Ieva Simsone un piebilda, ka daudzi iedzīvotāji lūguši informāciju, kā sazināties ar ģimenēm, lai palīdzētu. “Druva” noskaidroja, ka palīdzēt saviem vienaudžiem bijuši ieinteresēti arī skolas un bērnudārza audzēkņi.
Būtisku atbalstu iedzīvotājiem sniegusi arī Raunas pagasta padome.
“Buliņu ģimenei esam palīdzējuši ar dzīvojamo platību. Noslēdzām līgumu, ka līdz 1. jūnijam ģimene varēs mitināties vienistabas dzīvoklītī. Otra ģimene pagaidām šādu palīdzību nav lūgusi, jo dzīvo pie radiem. Sociālais dienests pašlaik izskata jautājumu par pabalsta piešķiršanu pirmās nepieciešamības preču iegādei. Ir pārrunāts, ka drīz krāsmatas vajadzēs nojaukt, pašvaldība apņēmusies segt visus izdevumus, kas būs jāsamaksā Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijai par būvgružu aizvākšanu,” skaidroja Raunas pagasta padomes izpilddirektore Evija Zurģe.
“Druva”, jautājot par ģimenēm radītajiem zaudējumiem, no Leldes un Solveigas nedzirdēja gaušanos.
“Galvenais, lai meita izveseļojas. Sāksim jaunu, skaistu dzīvi,” noteica Lelde un jau smaidot piebilda: “Tagad es katram varu teikt, lai nekrāj nekādu mantu. Vienā brīdī tās vienkārši var nebūt.” Buliņu ģimenes īpašuma daļa bijusi apdrošināta, tāpēc viņi drošāk spriež, ka jau pavasarī nāksies domāt par pamatu likšanu jaunam mājoklim, Solveigai pagaidām vēl konkrētas atbildes nebija. Ģimenes visvairāk priecājās, ka paši nav cietuši, vien bērniem vēl jāsamierinās ar zaudējumiem. Leldes meitiņa tikko nosvinējusi dzimšanas dienu un tāpēc domā, ka mājās viņu gaida dāvanas, kuras jau sen pārvērtušās
pelnos, bet Solveigas bērni skumst pēc baltās kaķenītes. Pērlīte nobijusies, paslēpusies un mincīti nav izdevies glābt.
Komentāri