Konkurences padome (KP) nav konstatējusi pārkāpumus piena kooperatīvu “Trikāta KS” un “Dzēse” darbībās, līdz ar to starp kooperatīviem nav bijusi karteļa vienošanās par savas produkcijas tirdzniecības cenu, secināts pēc Konkurences padomes (KP) veiktās izmeklēšanas.
Kā ziņots, lieta tika ierosināta 2011.gada jūnijā pēc tam, kad uzraudzības ietvaros KP iepazinās ar tirdzniecības dokumentiem, kas raisīja aizdomas, ka “Dzēse” un “Trikāta KS” – savstarpēji konkurējoši uzņēmumi – ārpus jaundibināmās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas projekta varētu būt saskaņojuši cenas savai produkcijai. Tikmēr rūpnīcas dibinātāji noraidīja KP pārmetumus par karteļa vienošanos, akcentējot – ja KP konstatēs vienošanos par piena tirdzniecības gala cenu un uzliks naudas sodu 5% līdz 10% no apgrozījuma, tas varētu nozīmēt rūpnīcas bankrotu un “krustu pāri kooperācijai”.
Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja KP pārstāve Inita Kabanova, lēmums par lietas izbeigšanu pieņemts, jo uzņēmumu vienošanās par cenām atbilst Konkurences likumā noteiktajam izņēmumam no aizlieguma – ieguvumi ekonomiskajai attīstībai no šādas vienošanās pārsniedz tās radītos ierobežojumus konkurencei.
Apkopojot informāciju par kooperatīvu darbību ilgākā laika periodā, KP secinājis, ka minētā vienošanās bijusi nepieciešama, lai īstenotu ieceri izveidot kopīgu piena pārstrādes rūpnīcu. Patlaban rūpnīcas projekts nodrošina patērētājiem izdevīgu konkurences saasināšanos un sortimenta paplašināšanos. Savukārt projekta realizācijā iesaistītajiem zemniekiem tas rada papildu noieta kanālu un ļauj palielināt neatkarību no piena pārstrādātājiem. Šie ieguvumi saskan arī ar Eiropas Savienībā īstenotajiem centieniem veicināt piena ražotāju konkurētspēju, norāda KP.
Būtiski arī, ka pārējo komercdarbību, kas nav saistīta ar pārstrādes rūpnīcu, kooperatīvi veic patstāvīgi, nelikvidējot konkurenci, turklāt pēc KP aicinājuma tie no savstarpējiem līgumiem ir izslēguši nosacījumus, kas radīja bažas par katra atsevišķā rūpnīcas projekta realizācijā iesaistītā kooperatīva tiesībām patstāvīgi noteikt svaigpiena realizācijas noteikumus.
Lietas ietvaros KP pārbaudīja, vai kooperatīvi, vienojoties par svaigpiena tirdzniecības cenu, nav pārkāpuši Konkurences likumu. Likums aizliedz savstarpēji konkurējošu uzņēmumu vienošanos par cenām, vienlaikus paredzot atsevišķus izņēmumus – no aizlieguma tiek atbrīvotas tādas vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, bet nelikvidē konkurenci.
Kā jau vēstīts, 10,4 miljonus latu vērtās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas “Latvijas Piens” pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva 600 biedru līdzfinansējums ir viens miljons, kredīts – aptuveni 6,5 miljoni latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums – aptuveni trīs miljoni latu, savukārt valsts garantētais atbalsts ir pieci miljoni latu.
Rūpnīca sāka darbību 2012.gada jūnija beigās. Piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda ir līdz 300 tonnām desmit stundās – kopumā līdz 100 000 tonnu gadā. Savukārt vājpiena koncentrāta ražošanas jauda ir 75 tonnas diennaktī jeb 27 000 tonnu gadā.
Patlaban uzņēmums sācis arī vietējā un eksporta tirgū pieprasītā Šveices tipa apaļo sieru – dažādu veidu “Trikantāleru”, kā arī Krievijas un Holandes tipa siera ražošanu. Siera ražošanas jauda sākotnēji ir 300 tonnas mēnesī, bet nākotnē šis rādītājs būšot 800 tonnas.
NOZARE.LV
Komentāri