Cēsu rajonā no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada decembrim ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu realizēts ERAF Nacionālās programmas „Likumdošanas prasībām neatbilstošu atkritumu izgāztuvju rekultivācija” projekts
„Amatas novada atkritumu izgāztuves „Konrādi” rekultivācija”.
Atkritumu izgāztuves rekultivācijas nepieciešamību noteica vairāki valsts normatīvie akti “Latvijas Nacionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2003.-2012.gadam” nosaka, ka veco izgāztuvju rekultivācija ir viens no prioritārajiem uzdevumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. “ES direktīvas 1999/31/EC I ieviešanas plāna” piektajā sadaļā noteikts, ka Ziemeļvidzemes reģiona izgāztuves jārekultivē no 2005. līdz 2009. gadam. b>Līdzfinansējums 80 procentu apmērā
Lai uzlabotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ERAF paredz atbalstu likumdošanas prasībām neatbilstošu sadzīves atkritumu izgāztuvju rekultivācijai tajās pašvaldībās, kur šo izgāztuvju rekultivācija nav iekļauta reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides projektos. Programmas mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi, ko rada skaitliski daudzās izgāztuves, kas ierīkotas bez vides aizsardzības pasākumu veikšanas. Pie šādām izgāztuvēm pieskaitāmi arī “Konrādi”.
Cēsu domes speciāliste vides politikas jautājumos Inta Ādamsone pastāstīja, ka bijusi iespēja rekultivēt izgāztuvi jau agrāk, kad veica Daibes poligona būvniecību: “Taču tad šim projektam nebija gatava ne Amatas novada dome, ne Cēsu pašvaldība, jo tās bija lielas izmaksas. Tiesa, bija pieejams ES līdzfinansējums, taču tas bija mazāks, nekā šajā projektā piesaistītais, tāpēc darbi uz kādu laiku tika atlikti.
Uzsākot rekultivācijas projektu, piedāvājām ar līdzfinansējumu iesaistīties arī rajona padomei, jo “Konrādi” tomēr bija Cēsu rajona lielākā izgāztuve, uz kuru ilgu laiku atkritumus veda ne tikai no Cēsīm un Amatas novada, bet arī no citiem apkārtējiem pagastiem. Sarunas bija sarežģītas, tomēr beigās projektā palika tikai Cēsis un Amata, jo sapratām, ka projekts jārealizē.”
Izdevās piesaistīt
ERAF finansējumu un valsts budžeta dotāciju, kas kopumā sedza 80 procentus no projekta kopējām izmaksām. Tas bija liels atbalsts, ņemot vērā, ka projekts izmaksāja gandrīz 414 tūkstošus latu.”
“Konrādu” rekultivācijas tehnisko projektu savulaik izstrādāja firma „Agroprojekts”, tomēr, uzsākot realizāciju, tehnoloģijas bija mainījušās un projektu nācās pārstādāt. To veica SIA “Geo Consultants”. Speciālisti izvērtēja arī iespēju izmantot biogāzi, kas rodas atkritumu izgāztuvē, bet to atzina par neefektīvu, jo teritorija un atkritumu masa ir pārāk neliela biogāzes ražošanai.
Precīzi, veiksmīgi, optimāli
Amatas novada izgāztuves “Konrādi” rekultivācijas projekts ietvēra šādus darbus: atkritumu, kas izkliedēti izgāztuves teritorijā, savākšanu un pārvietošanu vienā kaudzē uz izgāztuves vidusdaļu; caurtekas demontāžu un jaunas caurtekas ievietošanu esošajā, lai veiktu strauta iekapsulēšanu; izgāztuves sānu nogāžu veidošanu, atkritumu blietēšanu un virsmas izlīdzināšanu; izgāztuves pārklāšanu ar pretfiltrācijas un auglīgās grunts slāņiem; izgāztuves apzaļumošanu, ieskaitot teritorijas sakopšanu izgāztuves daļā, no kuras atkritumi būs pārvietoti; brīdinājuma zīmju uzlikšanu par to, ka izgāztuve ir slēgta.
Darbus veica SIA „Valkas meliorācija”, kas tika izvēlēta konkursa kārtībā. Šis ir uzņēmums ar lielu pieredzi līdzīgu projektu realizācijā, “Konrādi” tam bija jau 20. rekultivētā izgāztuve. Uzņēmuma speciālisti piedalījušies arī Daibes poligona būvniecībā, veicot visus zemes un meliorācijas darbus. Viņu pieredze ļāva darbus “Konrādos” veikt precīzi, veiksmīgi un optimāli.
“Svarīgs uzdevums bija strauta ievadīšana caurulē, kurā nav plaisu, kas ir hermētiska. Esošā dzelzsbetona caurteka savu laiku bija nokalpojusi, tā bija ieplaisājusi, savienojuma vietas nebija blīvi noslēgtas, tāpēc ūdenī ieplūda infiltrāts, piesārņojot strautu. Tiesa, līdz šim dabai nebija nodarīts liels kaitējums. Lai veiktu strauta iekapsulēšanu, no sākuma bija jādemontē daļa vecās caurtekas, ko klāja biezs atkritumu slānis. Daļu caurtekas demontēja, daļu rekonstruēja, ievietojot tajā jaunu plastmasas caurteku. Tās zemākais gals pieiet pie novadgrāvja, pa kuru strauts tek tālāk, līdz sasniedz savu dabisko gultni. Novadgrāvis savāks arī pārējos virszemes ūdeņus, kuri tek no izgāztuves ziemeļu un rietumu daļas. Atlikušie virszemes ūdeņi, atbilstoši jaunizveidotajam vertikālajam plānojumam, infiltrēsies apkārtējā teritorijā vai tiks novadīti strautā,” stāsta I. Ādamsone.
Veicot rekultivāciju, izgāztuve padarīta kompaktāka. Izstrādājot tehnisko projektu, tika noskaidrots, ka izgāztuve ir 3,4 hektāru platībā, bet, projektam noslēdzoties, atkritumi kompakti noglabāti 2,9 hektāru platībā. Pēc izgāztuves sānu nogāžu izveidošanas un augšējās virsmas izlīdzināšanas un pieblietēšanas tā tika noklāta ar pusmetru biezu māla pretfiltrācijas slāni. Tas novērsīs ūdens caurplūdi, kas veicina ūdens sajaukšanos ar infiltrātu un nonākšanu dabā. Māls pārklāts ar melnzemes kārtu, kas līdz šī gada jūnijam tiks apzaļumota, uzsējot zāli. Apzaļumota tiks arī teritorija, no kuras pārvietoti atkritumi.
“Atkritumu izgāztuves vertikālais plānojums pēc rekultivācijas risināts tā, lai tā pēc iespējas labāk iekļautos apkārtējā ainavā, ņemot vērā, ka izgāztuve atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Vieta tagad izskatās pievilcīga, pagaidām gan tehniskajā projektā noteikts, ka stādījumus pirmajos gados pēc rekultivācijas nedrīkst veikt. Bet, kad pēc gadiem tur sastādīs kokus, nekas neliecinās, ka šajā vietā kādreiz bijusi izgāztuve,” saka I. Ādamsone. 30 gadu monitorings
Rekultivācijas darbi paveikti, bet tas nenozīmē, ka šī vieta tiks aizmirsta. Lai kontrolētu pazemes ūdeņu piesārņojumu, izveidota iekultivētās izgāztuves novērojumu programma, kas ietver monitoringa punktu izvietojumu un mērījumu biežumu. Aizsargjoslā ierīkoti trīs kontrolurbumi pazemes ūdeņu ņemšanai. Monitoringa pasākumi vides stāvokļa kontrolei poligonā un tā apkārtnē izstrādāti saskaņā ar 2006. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumiem nr. 474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” un ES 1999. gada 26. aprīļa direktīvu 1999/31/EC “Par atkritumu apglabāšanu.” Saskaņā ar šo noteikumu 55. pantu monitorings veicams 30 gadu laikā pēc izgāztuves slēgšanas. Fakti: Faktiskais projekta finansējums: Kopējās projekta izmaksas (LVL): 413691, no kurā m * ERAF finansējums 75 %: LVL 310268; * valsts budžeta dotācija 5%: LVL 20684; * Amatas novada domes līdzfinansējums: LVL 50 205; * Cēsu pilsētas domes līdzfinansējums: LVL 32 534.
Komentāri