Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Konkursā par Vidzemes mūzikas un kultūras centra rekonstrukciju saņemti pieci piedāvājumi

Druva
08:40
29.04.2010
14

Konkursa par Vidzemes mūzikas un kultūras centra rekonstrukciju Cēsīs pirmajā kārtā Cēsu novada dome saņēmusi piecus piedāvājumus, pastāstīja novada domē.

Jau ziņots, ka janvāra beigās novada dome slēgtā konkursā sākusi pretendentu atlasi Vidzemes mūzikas un kultūras centra izbūvei, kas notiks, rekonstruējot ēku Cēsīs, Raunas ielā 12.

Kā informēja Cēsu novada pašvaldības projektu vadītāja Laine Madelāne, pirmās kārtas piedāvājumus ir iesnieguši pieci uzņēmumi – SIA “UPB”, konsorcijs “ABA”, SIA “RE&RE”, SIA “Arčers” un SIA “Skonto Būve”.

Pašlaik notiek kandidātu iesniegto dokumentu vērtēšana un tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums, kur apstiprinātie kandidāti tiks aicināti iesniegt būvniecības darbu finanšu un tehniskos piedāvājumus.

Jau ziņots, ka Vidzemes mūzikas un kultūras centra tehnisko projektu izstrādājis SIA “Arhitekta J.Pogas birojs”. Rekonstrukcijas laikā tiks veikta esošā Cēsu Kultūras centra rekonstrukcija un izbūve.

Esošās Kultūras centra ēkas, kas ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, stāvoklis ir kritisks. Jau šobrīd ēkā vairs nenotiek kultūras pasākumi un amatiermākslas mēģinājumi. Ēkas rekonstrukcijas un izbūves darbus sāks jau šogad, un tos paredzēts pabeigt 30 mēnešu laikā.

Modernais reģionālās nozīmes daudzfunkcionālais Vidzemes mūzikas un kultūras centrs nodrošinās kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un kultūras darbinieku tālākizglītību ne tikai Cēsīm, bet visam Vidzemes reģionam.

Piedāvājumā iekļautas dažādas vietējo un viesmākslinieku programmas, amatiermākslas aktivitātes, konferenču rīkošana, starptautiskas kultūras un mākslas sadarbības programmas, pilsētas mākslas galerijas izstādes. Paredzams, ka jauna centra izbūvei būs plaša sociālekonomiska ietekme, īpaši veicinot tūrisma nozares attīstību reģionā.

Daudzfunkcionālā centra “Vidzemes mūzikas un kultūras centrs” izveidei Kultūras ministrijas kopējais apstiprinātais finansējums ir 4 116 210 lati, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 3 489 568 lati. Projekta līdzfinansējumu nodrošinās Cēsu novada pašvaldība, kā arī papildus finansējumu pašvaldība paredzējusi piesaistīt ERAF prioritātē “Policentriska attīstība”.

Kā informē Madelāne, Cēsu Kultūras centra ēkai, kura ir Cēsu pilsētas vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, ir sena vēsture. Ēka 1915.gadā tika celta par tautas saziedotiem līdzekļiem kā Viesīgās biedrības nams pēc arhitekta Augusta Malvesa 1913.gadā tapuša projekta. Nama tālākais liktenis ir bijis sarežģīts – 1917.gada rudenī krievu karaspēks tur ierīkoja kara hospitāli un operāciju zāli. Cēsu kauju laikā namā mitinās vācu karaspēks, kas 1919.gada 22.jūnijā ēku nodedzina, atriebjoties par sakāvi. Nams tika atjaunots 1923.gadā, un kopš tā atjaunošanas tajā veikti vien kosmētiskie remonti.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
43

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
310

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
41

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
83

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
60

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
98
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi