Eiroparlamenta deputāta Krišjāņa un “Druvas” rīkotajā konkursā piedalījās 28 interesenti. Pareizas atbildes bija iesūtījuši 25. Uz tikšanos ar K.Kariņu un izlozēt iespēju apmeklēt Briseli un Eiropas Parlamentu bija atnākuši vairāk nekā 20 dažādu paaudžu pārstāvji.
“Druvas” redaktore Andra Gaņģe uzsvēra, ka konkurss rosina vairāk uzzināt par Eiropas Savienību, rosina pašiem vērtēt ieguvumus un zaudējumus. To ikdienā dara arī laikraksts. “Konkursa jautājumi nebija ļoti grūti, bet tādi, lai rosinātu piedalīties tos, kuri tiešām ir ieinteresēti,” atzina K.Kariņš.
Izlozē braucienu uz Briseli laimēja Dace Ošiņa un Alise Ādmine. Krišjānis Kariņš piedāvāja iespēju vēl vienam konkursa dalībniekam, to ieguva Guna Veģere. Dace ar smaidu pastāstīja, ka laikam jau nojautusi, ka būs brauciens, jo vienu atvaļinājuma nedēļu lūgusi atstāt uz vēlāku laiku. Guna atklāja, ka izrāvusies no darba, lai tiktu uz izlozi. “Vairākus gadus piedalos, nu beidzot braukšu uz Eiroparlamentu!” gandarīta bija Guna Veģere. Viņa Priekuļu tehnikumā māca tiesību pamatus un Briselē redzēto varēs pastāstīt audzēkņiem.
Vizma Kronīte konkursā piedalās regulāri. Viņa kopā ar meitu Agnesi un dēlu Eināru jau pabijusi Briselē. “Tajā gadā konkursā piedalījās tikai seši dalībnieki, četri atnāca uz tikšanos. Toreiz mūs visus uzaicināja braucienā. Man brauciens ļoti patika. Tā bija iespēja pabūt Briselē, Eiroparlamentā, redzēt, kā tur strādā,” pastāsta cēsniece un atklāj, ka Krišjānis Kariņš arī ļāvis kabinetā pasēdēt savā krēslā.
Eiroparlamenta deputāts stāstīja par aktuālo ES, par to, cik naudas varētu saņemt nākamajos gados, dalījās pārdomās par norisēm Latvijā, arī atbildēja uz jautājumiem.
Līga Bērce interesējās, vai līdz ar Lielbritānijas aiziešanu no ES Eiropas Savienībā angļu valodas vietā nenāks franču valoda. “Tā nebūs. Austrumu valstīs franču valodu nemāk. Franču valodu prot tikai francūži, vēl pierobežā vācieši, spāņi, itāļi. Saziņas valoda ES tāpat paliks angļu valoda. Īrijā oficiālā valoda ir īru un angļu, tādēļ angļu valoda tāpat paliek kā viena no dalībvalstu valodām,” skaidroja K.Kariņš un piebilda, ka latvietim iemācīties franču valodu nav viegli.
Garāka diskusija raisījās par jauniešiem, kuri negrib un nemāk strādāt, par mazajām algām Latvijā. “ Jaunietim ir sevi jāpierāda, tad varēs nopelnīt, bet jaunības maksimālisms dara savu,” atgādināja eiroparlamentārietis un izteica viedokli: “ Daudz ir bezdarbnieku, kuri nestrādā, jo uzskata, ka nav vērts, algas tik mazas. Ir darba devēji, kuri vakances grib aizpildīt ar migrantiem. Algu celšana ir ekonomisks risks. Svarīgs ir darba ražīgums. Ja algas palielina par strauju, uzņēmums var nogrimt, taču ir uzņēmēji, kuri brauc dārgās mašīnās un maksā strādājošajiem mazas algas, viņi izvēlējušies ceļu uz nekurieni. Prioritātes ir nepareizā kārtībā. Valdībai pakāpeniski jāceļ minimālā alga un neapliekamais minimums. Viss jādara uzmanīgi. Latvijai nav nākotnes, ja mums būs lēts darbaspēks, iznāk, ka mēs pārcelsimies uz Īriju un mūsu vietā nāks citi. Vēlamais taču, lai cilvēki nebrauc prom, bet tie, kuri aizbraukuši, atgriežas.”
K. Kariņš dalījās pārdomās par izglītības sistēmu, par sportošanu un aktīvu dzīvesveidu skolās. “Bērni skolās netiek mudināti sportot. Latvijā nav problēmu ar elitārismu – jaunieši ar lielu talantu sasniedz pasaules līmeni, bet daudz rūpīgāk jādomā, kā izglītības sistēma var palīdzēt ikvienam atrast savu nišu, būt efektīvam un veiksmīgam dzīvē. Mums jārūpējas par vidusšķiras veidošanos Latvijā. Un sporta skolotājam ir jāmāk ieinteresēt, lai bērni labprāt sportotu, lai izjustu, cik tas ir jauki,” pārliecināts K.Kariņš un piebilda – ja nesportosim skolā, drīz vien jaunieši būs spiesti apmeklēt fizioterapeitus, kuri mācīs vingrot, kustēties.
Krišjānim Kariņam arī tika jautāts, ko dara Eiroparlamenta deputāte Iveta Grigule no ZZS, kolēģis atbildēja, ka nezina, jo viņu redz retas reizes.
“Šī bija jauka tikšanās. Augstu novērtēju kopā pavadīto laiku ar ieinteresētiem, pozitīviem cilvēkiem,” sacīja Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.
Komentāri