Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Kokapstrāde neaprimst. Bet vienmēr vajadzīgs plāns B un C

Jānis Gabrāns
00:00
04.11.2021
16
Balku Krava

Daļa sabiedrības šajā laikā strādā attālināti, bet ražošanā tas nav iespējams, arī kokapstrādē.

Pēdējā gadā daudz dzirdēts par kokmateriālu cenu pamatīgu lēcienu, par loģistikas problēmām, īpaši tiem, kuri produkciju eksportē uz Lielbritāniju. Arī mūsu pusē ir kokapstrādes uzņēmumi, kuriem svarīgs šis tirgus.

Ieriķos esošajam uzņēmumam SIA “Ekju” Lielbritānija nav lielākais tirgus, vairāk produkcijas tiek sūtīts uz Vāciju, Spāniju, tomēr pēc valdes priekšsēdētāja Māra Danieka teiktā, arī viņiem nākas izbaudīt loģistikas problēmas, kas saistītas ar valsti, kura pametusi Eiropas Savienību: “Galvenais sarežģījums, ka uz Lielbritāniju grūti dabūt transportu un konteinerus. Tur ostās esot iestrēguši simtiem tūkstoši konteineru, arī kuģi gaida uz izkraušanu, nav, kur izkraut. Tas rada problēmas, dažkārt paiet krietns laiks, kamēr atrodas konteiners, ko var novirzīt uz Lielbritāniju. Arī to cenas būtiski kāpušas, mums nācies maksāt augstākais par 50 procentiem vairāk, bet informācija vēsta par daudz būtiskāku sadārdzinājumu.”

Ar piegādi uz citām Eiropas valstīm problēmu neesot, jo netiek izmantoti konteineri, bet furgoni ar tentu, tie esot pieejamāki.

Runājot par kokmateriālu cenu, M. Danieks norāda, ka pēdējā laikā tā būtiski samazinājusies. Ja augstākajā atzīmē cena bija sasniegusi 480 eiro par kubikmetru, tagad esot ap 300 eiro. Tas gan vēl neesot kā laikos, kad kubikmetrs maksāja 180 eiro, bet vismaz var elpot.

“No kokmateriālu sadārdzinājuma visvairāk cieta pārstrādātāji, kuri ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību,” saka M. Danieks. “Gan tā, gan augošā elektroenerģijas cena, gan piegādes izmaksu pieaugums – viss ietekmē arī gala cenu un pasūtījuma apjomu. Īpaši tas jūtams uz lētākas klases produktiem, jo patērētājs par tiem nevēlas maksāt cenu, kas būtu jāmaksā. Taču produkcijai ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, mēbelēm, ietekme mazāk jūtama, tur pasūtītājs, pircējs to pieņem. Protams, kaulēšanās ar lielajām, starptautiskajām tirdz­niecības ķēdēm ir ļoti smaga.”

Pēc viņa teiktā, dažādi tirgi reaģē dažādi: kamēr vienā valstī pandēmija turpinās, citā tā beigusies, tur pieprasījums aug: “Ma­nuprāt, šādos neskaidros apstākļos strādāsim vēl vairākus gadus, tāpēc plānam A, B un C jābūt nemitīgi. Turpinām attīstīties, meklējam jaunus klientus, patiesībā ejam uz priekšu ar straujiem izaugsmes tempiem. Ir attīstības stratēģijas, pie kuras intensīvi strādājam.”

Lielbritānija ir viens no svarīgiem tirgiem arī uzņēmumam “Nordplay” Cēsīs. Valdes loceklis Ģirts Jurševskis stāsta, ka ar Lielbritāniju problēmas loģistikā sākušās jau no gadu mijas, pat pirms tam, kad visi centušies ievest no Eiropas iespējami vairāk, un jau tad ostas bijušas pārslogotas. Tagad nekas nav mainījies, klāt nākusi    konteineru krīze, tie kļūst arvien dārgāki. Viss šai pasaulē ir saistīts, pat ja liekas, ka tas tālu un mūs neskar. Kaut vai notikums ar Suecas kanālā uz vairākām dienām iestrēgušo kuģi, tā sekas izjūt visa pasaules ekonomika, un, iespējams, tās vēl nav pilnībā izzudušas.

Kā pozitīvo faktoru arī Ģ. Jur­ševskis atzīmē kokmateriālu cenu lejupslīdi: “Kāpums nobremzējās augustā, tagad iet uz leju. Gribas, lai tas kritums būtu tikpat straujš kā kāpums, bet tā jau nekad nenotiek. Jebkura posma sadārdzinājums ietekmē gala cenu, rezultātā tas ietekmē ražotāju, kuram sarūk pasūtījuma apjomi. Visu būtībā nosaka pircējs, cik viņš gatavs maksāt par produktu.”

Ja abi uzņēmumi produkcijas ražošanai galvenokārt izmanto skujkokus, SIA“Inerce” strādā tikai ar bērzu, un šīs koksnes cena nav kritusi, saka uzņēmuma līdz­īpašnieks Māris Krūze: “Kok­materiāli jādala divos segmentos, skujkoki un bērzs, kuriem cenas ļoti atšķiras. Ja pirmajiem cenas patlaban krītas, bērzam – nē, un to nosaka vairāki faktori. Arī tas, ka ievest no Krievijas ir sarežģīti, no nākamā gada janvāra jūtami palielināsies izvedmuita no šīs kaimiņvalsts, tas palielina pieprasījumu pēc bērza baļķiem tepat, bet vietējie meži to nespēj apmierināt. Domāju, bērzam cenas šogad nekritīsies, jo pieprasījums lielāks nekā meža resurss. Tā kā strādājam galvenokārt ar mēbeļu ražotājiem, atklāts ir jautājums, cik ilgi viņi turēsies pie dārgā bērza tā vietā, lai pārslēgtos uz osi vai ozolu.”
Runājot par loģistiku, M.Krū­ze norāda, ka Lielbritānija nav viņu tirgus, šīs problēmas neskarot. Tiesa, kopumā uzņēmējs secina, ka šobrīd loģistika netiek līdzi arvien augošajam pieprasījumam un tas ietekmē piegādes termiņus.

M. Krūze norāda uz vēl kādu būtisku problēmu, kas ietekmē produkcijas apjomu, un tas ir kadru trūkums: “Mūsu uzņēmumā trūkst apmēram 30 darbinieku, kas patiesībā ir ļoti daudz. Ja skatāmies objektīvi, tas uzņēmumam nes zaudējumus, jo mēs varētu saražot un pārdot vairāk, tikai nav, kas to izdara. Nevajag jau speci­ālistus, vajag strādniekus, kuri gatavi fiziski strādāt astoņas stundas pēc kārtas. Un tas nav stāsts par to, ka maz maksājam. Problēma tajā, ka cilvēki, kuri jaunāki par 35 gadiem, to vienkārši ne­spēj.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
13
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
122
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi