Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Kodu kartes paliek vēsturei

Jānis Gabrāns
23:00
15.09.2019
3
Luminor Banka 1

Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika rāda, ka jūnijā vispopulārākais autorizācijas līdzeklis banku klientu vidū bija lietotne viedtālrunī, to lietoja 57 % klientu. Aptuveni 25 % jeb ceturtā daļa banku klientu kā autorizācijas līdzekli ikdienā izmantoja kodu kartes, savukārt kodu kalkulatorus – 17,5%.

No šīs nedēļas gandrīz visu Latvijas banku klienti savas kodu kartes var nolikt par piemiņu, jo to darbība tiek pārtraukta. Latvijas Finanšu nozares asoci­ācijas komunikācijas konsultante Ilze Vītola skaidro, ka šonedēļ stājas spēkā jauna Eiropas Savienības regula par drošiem tiešsaistes maksājumiem un šīs prasības attiecas arī uz visām Latvijas bankām. Izmaiņas paredz stingrākas prasības attiecībā uz klientu digitālo autentifikāciju, lai pasargātu cilvēkus no krāpšanas gadījumiem.

“No 9. septembra lielākā daļu banku sāks apturēt kodu karšu darbību. Vienīgā banka, kas saglabās kodu kartes, papildinot tās ar vēl vienu autentifikācijas līdzekli, ir “Citadele Banka”. Ņemot vērā, ka kodu kartes ir ilgstoši izmantota tehnoloģija, kura bez papildu drošības elementu ieviešanas neatbilst pašreizējiem drošības standartiem, banku klienti aktīvi sāk lejupielādēt un izmantot lietotnes viedtālruņos, lai autentificētos internetbankā, maksātu rēķinus, veiktu citas darbības,” skaidro I. Vītola.

“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops saka, ka kodu kartes palikušas ap 70 tūkstošiem klientu no kopējā klientu skaita, kas pārsniedz 900 tūkstošus: “Kodu karšu darbība pārtraukta 9.septembrī, tas nozīmē, ka tiem, kuri neizvēlējās citu autentifikācijas līdzekli, tagad vienīgā iespēja ir doties uz filiāli un apstiprināt savu identitāti klātienē, lai iegūtu pieeju internetbankai caur kodu kalkulatoru vai mobilo aplikāciju “Smart-ID”.”

Šis pats nosacījums attiecas arī uz citu banku klientiem, kuri nav paspējuši nomainīt kodu kartes, bet šajās dienās secina, ka vairs nevar piekļūt savai internetbankai. Bankas jau apmēram gadu informēja klientus par plānotajām pārmaiņām, taču joprojām netrūkst cilvēku, kuri to nebija ievērojuši, atlika maiņu uz vēlāku laiku un par šo vajadzību aizmirsa.

Bankas informē, ka klienti var izvēlēties bezmaksas lietotnes viedtālruņos, bet tie, kuriem nav piemērota tālruņa vai citas viedierīces, var izvēlēties kodu kalkulatoru, tie ir dažāda lieluma, piemēram, vājredzīgiem cilvēkiem pieejami lielā izmēra kodu kalkulatori ar audio funkciju, proti, kalkulators ne tikai parāda, bet arī nosauc ģenerēto kodu.

“Vairāk nekā gadu ilgušajā kodu karšu nomaiņas procesā redzam, ka ievērojami populārāka ir lietotne “Smart-ID”, to uzstādījuši vairāk nekā 620 tūkstoši klientu. Kodu kartes izmanto apmēram 230 tūkstoši. “Smart-ID” popularitāte skaidrojama ar to, ka tā ļauj savas finanses “paņemt līdzi jebkur”, proti, visas autentifikācijas viegli veikt ar vienmēr līdzi esošo mobilo telefonu,” skaidro J. Krops.

SEB bankas privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane informē, ka kodu kartes kā vienīgo autorizācijas līdzekli izmanto mazāk nekā viens procents aktīvo SEB bankas internetbankas lietotāju jeb aptuveni 4500 klienti. Arī šīs bankas klienti pārsvarā kā autorizācijas līdzekli izvēlējušies izmantot bezmaksas lietotni “Smart-ID” savā viedtālrunī. Septembra sākumā “Smart-ID” lietotāju skaits SEB bankā ir vairāk nekā 257 100 klientu. Savukārt kodu kalkulatoru kā autorizācijas līdzekli izmanto aptuveni 130 000 klientu.

Pirmdien savus klientus, kuri vēl nav nomainījuši kodu kartes pret drošāku autentifikācijas līdzekli, “Luminor” Uzņēmīgo centrā Cēsīs gaidīja šīs bankas speciālistes, lai skaidrotu situāciju, palīdzētu veikt pāreju uz drošāku vidi. Klientu netrūka, kāds, kurš jau veicis nomaiņu, vienkārši vēlējās precizēt dažas neskaidrības, citiem palīdzēja apgūt mobilo aplikāciju.

Normunds Rudzītis, “Luminor” privātpersonu segmenta vadītājs, skaidro, ka pēdējā laikā katru nedēļu “Smart-ID” aplikāciju sāk lietot apmēram četri tūkstoši klientu:
“Taču aplēses liecina, ka uz kodu karšu slēgšanas brīdi alternatīvu autentifikācijas rīku vēl nebūs izvēlējušies aptuveni 10 000 mūsu bankas klientu. Redzam, ka daudzi cilvēki autentificēšanās rīka izvēli atlikuši uz pēdējo brīdi, aicinām to vairs neatlikt un pašiem laikus lejupielādēt “SmartID” aplikāciju, lai pēcāk izvairītos no rindām filiālēs, vai nākt pēc kodu kalkulatora uz filiālēm.

Protams, būtiski ir saprast, vai cilvēks ikdienā vispār lieto internetbanku – attiecīgi, vai nepieciešams kodu kalkulators vai “Smart-ID” aplikācija. Redzam, ka dažkārt klients atnāk uz apkalpošanas centru pēc kodu kalkulatora, bet sarunā saprotam, ka viņš izmanto tikai karti, lai izņemtu naudu no bankomāta, un internetbanku nelieto. Tādās situācijās nemaz nav nepieciešams iegādāties kodu kalkulatoru vai izmantot “Smart-ID”.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi