Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Ko atgādina Cēsis

Mairita Kaņepe
23:00
24.10.2016
13
Img 6388 1

Šovasar sarunā ar izdevniecības “Santa” īpašnieci Santu Anču viņas īpašumā Cēsīs, Gaujaskalnā, runājām par to, kāpēc starp visām citām pilsētām viņa izraudzījusies Cēsis. Pati taču ir liepājniece, strādā Rīgā, lauku īpašumu izveidojusi Zemgalē, bet viesmīlības biznesu tagad veido Cēsīs.

Kā Indijā

Santai Ančai tūlīt bija atbilde: “Cēsis man atgādina Indiju.” Lieki teikt, ka cēsniekus, kuri nekad nav bijuši Indijā un priekšstatus par šo zemi veidojuši no filmām, tāds salīdzinājums pamatīgi pārsteidz. Uzņēmēja izbrīnu mazināja, sakot: “Ticiet man, jo es Indijā esmu bijusi piecas reizes!” Cēsis ar Indiju biznesa sieviete salīdzina sajūtu līmenī. Gan tur, gan te, Cēsīs, cilvēki jūtoties apmierināti, vēl vairāk -laimīgi ar pilsētu, kurā dzīvojot. Gan indietis, gan cēsnieks ar ikvienu atbraucēju padalīšoties, cik jauka ir šī pilsēta,un tas nekādā ziņā nebūšot lielīgi, drīzāk lepni un laimīgi. Saņemot tādu vēstījumu, atbraucēji sajūtu līmenī saprotot, ka ir vērts atkal un atkal Cēsīs atgriezties. Tā esot noticis ar viņu. Santa Anča secinājusi – kāpēc lai tā nebūtu arī ar citiem, kurus viņa aicinās Gaujaskalnā apmeklēt SPA centru “Santas rezidence”.

Kā Holandē

Pēc šīs sarunas sāku uzmanīgāk ieklausīties sajūtās un asociācijās. Domāju, kādas man raisījušās sajūtas, dzīvojot Cēsīs, bet bieži dodoties ceļojumos ārpus valsts.

Šovasar, ejot uz darbu agros rītos, kad mazpilsēta tikai mostas, manī ir raisījušās asociācijas ar mazpilsētu Holandē, atausušas sajūtas, kuras esmu ceļojumā baudījusi pirms kādiem 20 gadiem: glīti krāsotas privātmājiņas ar iekoptiem, zaļiem pagalmiņiem, puķu groziņiem pie logiem, pie fasādēm, bruģētiem, gludiem gājēju celiņiem. Toreiz Holandē es ļoti vēlējos, lai dzīve Cēsīs arī būtu tik omulīgi sakārtotā vidē.

Kā Sibīrijā

Šovasar Palasta ielā, gaidot iedegamies luksoforā zaļo gaismu, lai nogrieztos uz redakciju, mani redzēta ainiņa asociatīvi aizveda uz Sibīriju. Sibīrieši par mazām pilsētiņām, ciematiņiem mēdz teikt tā – sibirskaja glubinka. Ciematiņi, esot tālu no lielpilsētām, dzīvo savu dabisko, ekoloģisko dzīvi. Ārstniecības un garšaugus sibīrieši audzē mazdārziņā tieši pie ielas un mājas fasādes. Tie reizē ir skaistuma dārziņi. Sibīrijas zeme ir lekna. Īsajās vasarās tur paspēj izaugt un sazaļot viss. Augi, piemēram, kaņepes un avenes, stiepjas līdz palodzēm.

Cēsu vecpilsētas līko ielu krustojumā, kur viens otru stutē seni koka namiņi, arī ir visai lekna zeme. Tādi garšaugi kā nātres šovasar Cēsīs auga griezdamies un veidoja iespaidīgi veselīgus apstādījumus. Kad rudenīgie vēji skaistās nātrītes salieca un pat piespieda zemei, man prātā jauna doma – arī mans auto, ja ne izskatu, tad nātru īsto vērtību pabojāja ar izplūdes gāzēm. Par to žēl, bet prieks par ik rīta asociācijām, domās aizvedot uz ciematiem, kādus skatīju ceļojumā pa Sibīriju.

   * ZAĻO AUGI. Piemājas dārziņš Sibīrijas ciemā.

   * ZAĻO AUGI. Piemājas dārziņš Sibīrijas ciemā. FOTO: no ceļojuma albuma

 

   * ZAĻO AUGI. Piemājas dārziņš Cēsu vecpilsētā. FOTO: Māris Buholcs

   * ZAĻO AUGI. Piemājas dārziņš Cēsu vecpilsētā. FOTO: Māris Buholcs

Kā Norvēģijā

Pavisam nesen devos uz interviju privātmāju pudurītī, kas atrodas Cēsu pievārtē. Saimniece stāsta, ka ceļš būs sākumā stāvs, tad ies pa apli – apkārt, apkārt, un galā es ieraudzīšot guļbūves namiņu.

No labi pazīstamas Cēsu ielas iegriežoties uz vēl neiepazīta piemāju celiņa, aiz katra nākamā līkuma jutos, kā braucot pie stūres Norvēģijas lauku apkaimē. Liels bija pārsteigums, ka galā patiešām ieraudzīju Norvēģiju – kā no mana ceļojumu albuma. Norvēģu stilā celtu guļbūvi ar sūnu jumtiņu.

“Jā, šo pirtiņu uzcēlām pēc ceļojuma uz Norvēģiju,” apstiprināja saimnieki. Izpētījuši tehnoloģijas, visu, kas nepieciešams, ievērojuši pirtiņas guļbūves celtniecībā. Namiņam, kurš pirms 20 gadiem noskatīts Norvēģijas ciematā, tagad ir brālēns Cēsu pievārtē. Viss kā Ziemeļzemē! Pļava uz jumtiņa vasarās augot griezdamās, bet prasot kopšanu. Sausās vasarās jākāpj uz jumtiņa pļaviņu aplaistīt, leknās vasarās jākāpj vairākas reizes, lai jumta pļaviņu nopļautu.

* Namiņš Norvēģijā. FOTO: no ceļojuma albuma

* Namiņš Norvēģijā. FOTO: no ceļojuma albuma

 

* Norvēģija.

* Norvēģija.

 

   * SŪNU JUMTIŅŠ. Pirtiņa Cēsu pievārtē.

* SŪNU JUMTIŅŠ. Pirtiņa Cēsu pievārtē. FOTO: no albuma

 

 * Pirtiņa Cēsu pievārtē. FOTO: Māris Buholcs

* Pirtiņa Cēsu pievārtē. FOTO: Māris Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi