Tieši mēnesi Augšlīgatnē tirgus laukumā ikvienam durvis atvērusi ceptuve- kafejnīca “Trīs kūkas”. Par tajā ceptajiem pīrādziņiem līgatnieši saka vien atzinīgus vārdus un daudzi atzīst, ka pagasta centrā jau sen vajadzējis tieši tādu vietu, kur var gan nopirkt tikko ceptus konditorejas izstrādājumus, gan pasēdēt, iedzert tasi tējas un kafijas. “Trīs kūkas” ir Noras un Mareka Bērtiņu izlolots uzņēmums. Tā sagadījās, ka abi palika bez darba. Nora ir konditore. Bezdarbnieku kursos Mareks uzrakstīja projektu ES finansējuma saņemšanai uzņēmējdarbības uzsākšanai. Siguldā apstiprinājumu ieguva vienīgi viņa rakstītais. “Neticējam, ka tā notiks. Nu vairs nekas neatlika, bija jāsāk,” saka Nora. Protams, bija neziņa, kā būs pašiem visu darīt. “Strādāt savā uzņēmumā, tā ir cita atbildība, kaut arī strādājot pie citiem, taču tāpat visu dari, cik labi proti un vari. Strādājot sev, apzinies, ka tas nav vienas dienas projekts, reģistrējot firmu, saproti, ka esi sev sagatavojis nebeidzamu darbu,” domās dalās Nora Bērtiņa. Ģimene apsvēra, ka varbūt ceptuvi ierīkot mājās, bet tā kā te pastāvīgi dzīvo vien dažus gadus, vai līgatnieši uzticēsies un nāks iepirkties? Tad pārsprieda iespēju īrēt telpas, līdz beigās pārliecinājās, ka vislabāk iegādāties neliela moduļa māju un saimniekot tajā. Tā kā pašvaldība pagasta centrā zemi nevarēja piedāvāt, to iznomāt piekrita kāds privātīpašnieks. Saņemtie divi tūkstoši latu tika ieguldīti, lai varētu sākt. Līdz skolas gada sākumam mammai palīgā nāca meitas, Mareks nodarbojas ar saimnieciskām lietām, arī dokumentu kārtošanu. “Bailīgi sākām kā uzņēmēji, bet nu jau esam darba devēji.Un atkal jāsāk kas jauns. Algojam pārdevēju un meklējam konditori, jo daudzi līgatnieši regulāri jautā – kad būs kūkas. Pagaidām cepam plātsmaizes, pīrādziņus, bulciņas, kliņģerus, cepumus, picas. Kad būs vēl viena darbiniece, būs arī kūkas,” stāsta saimniece.
Iritai Kupicai šodien “Trīs kūkās” ir ceturtā darba diena. Agrāk viņa strādājusi par pārdevēju Siguldā, tad auklēja atvasi, kura sāka iet bērnudārzā. “Esmu ļoti priecīga, ka tepat ir darbs. Nav nekur jābrauc, nav jātērē nauda ceļam,” saka Irita. Kamēr “Druva” runājas ar saimnieci, pircēji nāk cits aiz cita, katram kārojas ko citu, dažs piesēž turpat pie galdiņa, iedzer kafiju, apēd siltu smalkmaizīti. “Pircēji jau jautā, vai būs piparkūkas. Ir lielāki pasūtījumi. Varam būt gandarīti, ka jau ir pastāvīgie klienti, ka te iegriežas dažādas paaudzes. Mēnesi būsim nostrādājuši, tad varēs vērtēt, kā finansiāli veicies. Līdz šim esam iztikuši bez kredītiem,vien ar ES atbalstu.Tas uzliek pienākumu – uzņēmumam jāstrādā vismaz divus gadus,” bilst Nora. Jā, bet kāpēc “Trīs kūkas”? Nosaukums, protams, piesaista. Tāds mīļš, gribas pasmaidīt. Nora atklāj, ka, domājot, kā nosaukumā neiekļaut bieži dzirdētās “kafejnīcas”,”beķerejas”,ar abām meitām, kopā strādājot, izdomājušas – lai ir “Trīs kūkas”. Otrs variants bijis – “Vaniļas debesis”. “Mums patīk tas, ko darām. Ja dzirdu labas atsauksmes, ja cilvēki atzīst, ka pīrādziņi vai plātsmaize ir garšīgi – tas ir gandarījums,” atzīst Nora Bērtiņa, “Trīs kūku” saimniece un jaunā uzņēmēja. Sarmīte Feldmane
Komentāri