“Parasti kāzu dienā jaunlaulātie ilgāk par stundu muzejā nepavada. Viņi aizdedzina kamīnā mīlestības uguni, klausās Skalbes mīlestības dzejoļus, dzejnieka istabā dzer mīlestības tēju. Tur viņiem ir iespēja pabūt vieniem,” stāsta I. Muižniece.
Tomēr todien vienam pārim tradicionālā sagaidīšana muzejā nenotika, jo viņu precību diena bija iekritusi tieši salidojuma dienā. Tad nu vecie jaunie pāri kā pārsteigumu jaunlaulātajiem sarīkoja muzejā kāzu uzvedumu. Salidojuma dalībnieki pārtapa par atrakciju meistariem, izstādes kuratoriem, oratoriem, novērotājiem, vārdu sakot, par cilvēkiem, kuri kāzu dienu padara par skaistu un neaizmirstamu. Jaunais pāris nezināja, ka būs tāda sagaidīšana, arī paši rīkotāji – vecie pāri – par kāzām uzzināja tikai pēdējā brīdī. “Dalībniekiem izstāstījām par savu ideju īpaši sagaidīt jaunlaulātos. Iestājās dziļš klusums, likās – visi ir neapmierināti, nobijušies. Tad viņi sāka darboties pārliecinoši, sapratām, ka viss ir kārtībā. Galvenais bija iepazīties, jo muzeja apmeklējums kāzās parasti ir īss un oficiāls,” stāsta L. Grudule.
