Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Katram laukos savs darāmais

Druva
09:51
07.11.2014
6
N Taure 3

“Vecelmūžos” var satikt Valentīnu Vītolu ar sievu Māru. Sieva strādā Spāres internātpamatskolā, bet Valentīna pārziņā ir nelielā saimniecība.

Valentīns ir pensijā, tādēļ šiverēšanās pa lauku sētu ir tas, kas aizpilda viņa brīvo laiku. Vītoli par dzīvi nesūdzas un saka, ka vienmēr atrodas kas darāms, jāapsaimnieko savs zemes stūrītis, jārūpējas par aitu ganāmpulku, kur patlaban ir ap divdesmit aitu, uz ziemu būšot mazāk, jo kūts ir maza, un jādomā par to, lai visiem pietiktu vietas. “Neko daudz turēt nevaram. Cik atļauj platība, tik arī varam turēt. Ielikām sludinājumu internetā, ka pārdodam aitas. Cilvēki zvana, interesējas. Gatavi braukt pakaļ no dažādām Latvijas vietām,” min saimnieks un pastāsta, ka savulaik turēti arī liellopi, notikusi lielāka saimnieciskā darbība.

Vītolu ģimenē ir trīs bērni, aug arī vairāki mazbērni, kas bieži brauc ciemos pie vecvecākiem. Te viņus piesaista ne tikai aitas, bet arīdzan lauku vides nepiespiestība un brīvā atmosfēra.

Kā noskaidrojas, divi Vītolu bērni ir aizklīduši prom no Nītaures puses. Bet dēls Rihards dzīvo turpat laukos, uzcēlis māju netālu no pašiem “Vecelmūžiem”. Viņa dzīvesvieta turpat pāri pļavai ir labi redzama. Rihards ir pārliecināts, ja vien ir automašīna, tad, ņemot vērā attālumu no Nītaures, uz darbu var mierīgi izbraukāt arī uz Rīgu. “Uz darbu Rīgā esmu braukājis katru dienu, jo tur var vairāk nopelnīt. Man tas atmaksājas. Laukos jūtos labi, un, kaut arī patērēju ceļā vairāk laika, gandarījums, ko sniedz lauku miers, ir neatsverams. Lai arī pilsētā esmu nodzīvojis ļoti ilgi, esmu no tās sugas, kuri pilsētā jūtas kā cietumā. Man pilsēta ir kā liels skudru pūznis, un tā kņada, kas tur apkārt, nav priekš manis, esmu atkarīgs no brīvības, ko sniedz lauki. Ir skumji, ka Latvijas politiķi vairāk atbalsta lielos lauksaimniekus, nepadomājot par to, ka tieši ierindas cilvēks ir tas, kas veido mūsu lauku dvēseli,” domā Rihards un piebilst, ka nupat sācis jaunu darbu, tagad viņš ik dienas braukā uz Līgatni. Viņš strādā SIA “Eco House Industries”, kas

ražo koka karkasa paneļu mājas, kā arī citas mājas no dabīgiem un ekoloģiskiem materiāliem. Tur viņš pilda ceha vadītāja pienākumus.

Rihards uzskata, ka arī citi laukos var atrast darbu, bet vispirms ir vajadzīga motivācija strādāt. “Ņemot vērā daudzu pilsētu tuvumu, reģionā ir samērā attīstīta infrastruktūra un darbu noteikti atrast var, protams, ja grib. Sliktākajā gadījumā var arī izbraukāt

uz Rīgu.

Ja kāds saka, ka laukos nav, ko darīt, tad tas ir iztēles trūkums. Katram gan ir sava situācija un iespējas. Es zinu arī otru medaļas pusi – labus darbiniekus ir grūti atrast. Sakarā ar to, ka algu līmeni uzņēmēji vēlas turēt tādu, kāds viņiem šķiet pareizs un taisnīgs, arī attieksmes līmenis ir tāds, kāds viņš ir, – daudzi labi speciālisti šobrīd ir ārzemēs, bet

labie speciālisti, kas ir palikuši, jau strādā. Klejo pārsvarā tie, kuriem ir problēmas ar attieksmi pret darbu,” viņš saka.

Vēl jāmin, ka Rihards ir biedrības “Nītaures Mednieku klubs” dalībnieks, un tas jau pasaka priekšā, ka viņa aizraušanās ir medības. Savam hobijam Rihards atrod brīvo laiku. “Šobrīd sākušās dzinējmedības. Sokas labi. Šaujam cūkas un aļņus. Pašam nupat izdevās nomedīt alni,” atklāj Rihards.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
7

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
7

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
39
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
33

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
13
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi