“Tikai par ceļiem nerunāsim. Uz Krīviem aizbraukt nevar, bedres tādas, ka mašīna sēžas iekšā,” saka Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna un piebilst, ka pašvaldība savus ceļus, cik var, remontē. Ja ko dara, tad tā pamatīgi, izrokot grāvjus, uzvedot grants segu. Diemžēl grants pašvaldībai nav. “Bet ceļi ir un paliek lielākā problēma pagastā. Ja pat uz Cēsīm normāli nevar aizbraukt pa valsts ceļu un nepārtraukti tiek solīts, ka būs labāk, bet nekas nemainās, pārmetumus saņem pašvaldība, ” atzīst pašvaldības vadītāja.
Aizvien vairāk cilvēki izsaka vēlēšanos
dzīvot Vaives pagastā. Pērnā gada sākumā nekustamo īpašumu tirgus bijis ļoti aktīvs. “Tagad vērojamas divas tendences – vieni sadala īpašumus, citi tieši pretēji – apvieno vairākus īpašumus vienā,” vērtē V. Zaļaiskalna un turpina: “Būvēties grib daudzi. Pašvaldībai nav zemes, ko piedāvāt. Tie zemes īpašumi, kas pašvaldībai pieder, nākotnē būs nepieciešami pašai.” Ar lepnumu pagasta vadītāja stāsta, ka izstrādāts un apstiprināts pagasta teritorijas plānojums un piebilst, ka agrāk pat nedomājuši, ka tas ir tik noderīgs.
Izglītība arī pērn bijusi pašvaldības prioritāte. Rāmuļu pamatskolā iepriekšējā gadā nomainīja logus, pērn veikts telpu remonts. “Jau bijām saņēmuši vairākus aktus, ka skolas virtuve un ēdamzāle neatbilst prasībām. Tagad viss iekārtots, kā tam jābūt,” saka pašvaldības vadītāja. Skolas ēkā izremontēti gaiteņi, iekārtotas telpas otrai pirmsskolas vecuma bērnu grupai. Skolā ieguldīts ap 59 tūkstošiem latu. Nauda iegūta, pārdodot apbūvētu zemes gabalu.
Līvu pamatskolā par valsts investīcijām 40 tūkstošiem latu nomainīts jumta segums. Valsts investīcijām iesniegts projekts skolas darbnīcu ēkas pārveidošanai par pirmsskolas izglītības iestādi, kurā būs vieta trim bērnu grupām. Projekta īstenošanai iecerēts izmantot arī novadu veidošanai piešķirto valsts naudu. Par to vēl plānots nopirkt skolas autobusu. “Skolēnu autobusa iegādei pērn arī iesniedzām projektu, bet to nepieņēma, vēlāk arī tika mainīti noteikumi, ka vajadzīgs 50 procentu līdzfinansējums,” par iespējām tikt pie valsts finansējuma stāsta pašvaldības vadītāja.
Tāpat kā lielākajā daļā pašvaldību, arī Vaivē tuvākajā laikā jāķeras klāt ūdenssaimniecības sakārtošanai. “Rakstīsim projektus. Rāmuļu pamatskolā jāveic kanalizācijas un dzeramā ūdens apgādes rekonstrukcija. Rīdzenē vajadzīga atdzelžotava un attīrīšanas iekārtas, jāmaina arī ūdensvadi. Krīvos nepieciešamas attīrīšanas iekārtas. Mežmaļi ir neliela apdzīvota vieta, tur paši saimnieciskā kārtā uzlabosim iedzīvotāju nodrošināšanu ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un vides aizsardzības prasības,” nākotnes ieceres atklāj V. Zaļaiskalna. Vēl pie šīgada lielākajiem darbiem viņa min sabiedriskā transporta pieturvietas iekārtošanu Līvos. Nauda no ERAF – 40 tūkstoši latu- jau saņemta, vēl arī no rajona padomes autoceļu rezerves fonda.
Skujenes pašvaldība lielu vērību un krietnus finanšu līdzekļus iegulda, lai nodrošinātu normālus dzīves apstākļus tiem, kuri, kļuvuši pilngadīgi, pēc dzīves bērnu namos atgriežas pagastā, kā arī jaunajām māmiņām, īpašnieku mājās dzīvojošajiem.
Top centrs “Strauti”, kurā mājvieta būs jaunajām māmiņām ar maziem bērniem. Vēl māja nav gatava, bet jau sešas pieteikušās. “Šogad tika atzīts, ka “Strautu” iekārtošana finansiāli atbalstāma, taču politiķi izsvītroja. Nāksies darbus veikt par pašu līdzekļiem, ” saka pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Sekste un piebilst, ka pērn pirmās kārtas darbiem no valsts saņemti 47 tūkstoši latu. Arī jauniešu centra iekārtošanai Sērmūkšos šogad valsts finansējums atteikts, bet tāpēc jau darbi neapstāsies, pašvaldība iesākto turpinās par budžeta līdzekļiem.
“Pašvaldība savos īpašumos Vecskujenē, Skujenē un Sērmūkšos iekārtos dzīvokļus. Pieprasījums ir ļoti liels. Bijušie bērnu namu audzēkņi gaida rindā, viņi jānodrošina ar apdzīvojamo platību,” stāsta Jānis Sekste un piebilst, ka pašvaldība mēģinās piesaistīt naudu dzīvokļu iekārtošanai.
Pērn tautas nama jumta sakārtošanai piesaistīts finansējums 5500 latu.
Pagasta centrā atjaunots asfalta segums. Pašvaldībai piederošajās mājās, kurās dzīvo pedagogi, nomainīti logi.
“Sērmūkšu pamatskolā viss kārtībā. Ļoti vajadzīga sporta zāle, kurā nodarbības būtu gan skolēniem, gan varētu bumbu spēlēt pagasta jaunieši. Tās celtniecībā plānojam ieguldīt novadu veidošanas naudu, ” stāsta pašvaldības vadītājs.
Arī Skujenes pašvaldība risina ūdenssaimniecības problēmas. Skujenē galvassāpes sagādā attīrīšanas iekārtas. Jau 90. gadu sākumā krāsainā metāla zagļi nozaga pārvades līnijas. Tiek projektētas un izbūvētas divas jaunas. Tā kā būvēs bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, elektroenerģijas pārrāvuma nedrīkst būt. Nākamgad tiks strādāts, lai sakārtotu maģistrālos ūdensvadus. Sērmūkšu skolā ir lokālās attīrīšanas iekārtas, tur problēmu nav. “Strādāsim arī pie kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošināšanas iedzīvotājiem. Diemžēl pagastam nav pabeigta teritorijas plānojuma izstrāde, tas traucē piesaistīt finansējumu,” saka Jānis Sekste. L īgatnes pilsētā pērn turpināta iesākto projektu realizācija. “Lielākais, protams, ūdenssaimniecības projekts. Plānojam šogad vai nākamgad sakārtot dzeramā ūdens sistēmu. Nepieciešams jauns urbums, atdzelžotava, ūdenstornis, visā pilsētā jāizbūvē maģistrālās kanalizācijas līnijas, kā arī divas jaunas attīrīšanas iekārtas. Līdz 2009. gadam pilsētā būs labs dzeramais ūdens un attīrīti kanalizācijas ūdeņi. Drīz tiks izsludināts iepirkums būvniecībai,” stāsta domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Martā durvis vērs veselības aprūpes centrs. Tas iekārtots telefonu centrāles telpās. Te būs darba vietas ģimenes ārstam un citiem speciālistiem. “Valsts atbalstu centra iekārtošanai neguvām, tas līgatniešiem ir ļoti nepieciešams, un visu paveicām par savu naudu,” stāsta domes priekšsēdētājs. Kopš 1. janvāra Līgatnē ir savs ģimenes ārsts Andrejs Karņeckis. Dakteris ir ar lielu pieredzi, pirmās līgatniešu atsauksmes par viņu labas. Pašvaldība ārstu nodrošina ar dzīvojamo platību.
“Centra iekārtošanai un inventāra iegādei esam paredzējuši tērēt ap 40 tūkstošiem latu. Iespējams, darbus paveiksim lētāk, jo remonts tiek veikts saimnieciskā kārtā, strādā pašu speciālisti, pilsētas amatnieki,” stāsta A. Šteins.
Pērn pašvaldības iesniegtie projekti nav guvuši valsts finansiālu atbalstu. Vien par rajona padomes autoceļu
fonda piešķirtajiem 25 tūkstošiem latu un pašu finansējumu sakārtota Spriņģu iela – gājēju ietves, segums. Šās ielas rekonstrukcijā ieguldīti 57
tūkstoši latu.
Pašvaldība pērn uzsākusi pilsētas kultūrvēsturiskā centra ēku atjaunošanu. Divām nomainīti jumti, sakārtotas inženierkomunikācijas. Līgatnē ir 22 mājas, kuras ir unikālas un jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Iedzīvotāji tās ir privatizējuši, un pašvaldība nevar piesaistīt fondu līdzekļus . “Par to naudu, ko iedzīvotāji maksā apsaimniekošanai, arī kaut ko var izdarīt,” uzsver domes priekšsēdētājs.
Pērn reorganizēta domes administratīvā struktūra. Izveidots “Kultūras un tūrisma centrs”, kurā strādā jauni, enerģiski speciālisti. Domes priekšsēdētājs uzsver, ka aktīvāka kļūst kultūras dzīve. Kultūras namā nu jau darbojas pieci kolektīvi – divi vokālie ansambļi, vokāli instrumentālais, ģitāristu ansamblis, modes deju kolektīvs.
Pēc domes ierosinājuma nodibināta biedrība “Līgatnes upes saimnieki”. Tajā apvienojušās abas pašvaldības un upei piekļauto zemju saimnieki, arī Gaujas Nacionālais parks. “Līgatnes upes attīrīšana, zivju resursu atjaunošana un tūrisma attīstība – tie ir galvenie mērķi. Pēc vairākām talkām nu pa upi gandrīz var izbraukt. Katru nedēļu rīkojam talkas. Martā būs visas pilsētas talka,” stāsta A. Šteins un piebilst, ka šogad pašvaldības prioritātes – kultūra, tūrisms, sports. Mērķtiecīgi un plānveidīgi tiek sakārtotas bērnudārza un vidusskolas telpas. Katru gadu izremontē trīs, četras. “Skolā, tāpat kā jauniešu centrā, līdzekļi tiek ieguldīti nepārtraukti,” saka domes priekšsēdētājs.
Līgatne – skaistā mazpilsēta – piesaista daudzus. Ne tikai tūristus, arī tos, kuri te vēlētos dzīvot. Domei nav zemes, ko varētu piedāvāt apbūvei. “Iedzīvotāju skaits nepalielinās, bet pilsētā pamazām ienāk jauni cilvēki. To veicina nekustamo īpašumu tirgus,” domās dalās A. Šteins.
Komentāri