Lai arī šīs nedēļas sākums vēl turpinājās ar diezgan lieliem mīnusiem, dzērbeniešiem tas neskādēja. Jaunā katlumāja nodrošina ar siltumu ikvienu dzīvokli, skolu un bērnudārzu.
Dzērbenes pagasta pašvaldības vadītāja Anita Kamerāde neslēpj rūgtumu par to, kas bijis jāpiedzīvo. Taču atzīst, ka pašvaldība un dzērbenieši ir tikai ieguvēji, ka izdevies realizēt pusotra miljona vērto projektu “Dzērbenes ciemata katlumājas, ārējo siltumtīklu un Dzērbenes vidusskolas iekšējās siltuma sistēmas rekonstrukcijas darbi”.
Rūgtāko pieredzi pašvaldībai nācās piedzīvot, jo no projekta iesniegšanas 2005. gadā līdz tā īstenošanai 2007. gada janvārī ievērojami sadārdzinājās gan materiālu, gan darbu izmaksas.
“Inflācija, būvmateriālu straujais sadārdzinājums un augstās algas, kuras valstī pieprasa celtnieki, tas viss projektu vairākkārtīgi sadārdzināja. Pagājušajā gadā vairs nevarēja paredzēt neko, jo cenas cēlās pa mēnešiem,” saka A.Kamerāde un skaidro, ka Dzērbenes ciemata katlumājai piegādāti un uzstādīti divi katli, uzbūvēta kurināmā noliktava, nomainīta siltumtrase 1700 metru garumā, kā arī rekonstruēta Dzērbenes vidusskolas apkures sistēma.
“Pašvaldība pagaidām ir ieguldījusi tikai savus līdzekļus. No bankas paņemts kredīts nepilni 600 tūkstoši latu. Turklāt Dzērbenes
pagasta padome jau pagājušā gada nogalē, saskaņā ar Cēsu novada izveidošanu, atbilstoši likumam “Par administratīvi teritoriālo reformu”, saņēma mērķdotāciju 200 tūkstošus latus un tos samaksāja celtniekiem. Ceram, ka tuvākajos mēnešos saņemsim ERAF līdzfinansējumu un valsts dotācijas daļu – kopā apmēram 427 tūkstošus latu,” stāsta pašvaldības vadītāja un atklāj, ka pagasta padome papildus plāno pārdot arī nekustamos īpašumus, lai ar iegūtajiem līdzekļiem segtu kaut daļu iztrūkstošās naudas summas.
Dzērbenes pagasta pašvaldības vadītāja atzīst, ka grūtākie mirkļi jau, iespējams, aiz muguras.
“Viegli negāja, bet esmu pateicīga celtniekiem, kuri triju mēnešu laikā tika galā ar lielajiem remontdarbiem un, tuvojoties ziemai, nodrošināja pagasta ļaudis ar siltumu. Daudzi teikuši, ka pašvaldība bijusi bezatbildīga, īstenojot šādu projektu, bet domāju, ka esam tikai ieguvēji. Tiesa, šobrīd esam līdzīgā situācijā kā Cesvaines pašvaldība ar jaunuzcelto vidusskolu. Bet esam nolēmuši tikt galā pašu spēkiem un rokas nenolaižam,” saka A.Kamerāde un atzīst, ka, meklējot trūkstošo finansējumu, vairākkārt tikusies arī ar nu jau bijušo Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un vairāku ministriju ierēdņiem.
“Solījumi bija, bet reāla palīdzība nesekoja. Vienīgi reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns un Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis izrādīja sapratni,” saka A.Kamerāde un piebilst: “Mēs uzņēmāmies lielu risku, bet esmu gandarīta, ka darbi ir pabeigti un ieguvēji esam vien paši. Domāju, ja šo projektu nebūtu realizējuši tagad, to nebūtu izdarījuši nekad.”
Komentāri