Pašlaik piedzīvojam kritisku brīdi. Nemitīgi kādam pārtikas produktam mainās cena, protams, uz augšu.
Ja vasaras sākumā bija skaidrs, ka celsies cena maizei un miltu izstrādājumiem, tad par piena un gaļas produktiem, saldēto produkciju tas nebija iepriekš zināms. Tagad esam augsto cenu fakta priekšā. Vēl nav zināms, kas pēc ražas novākšanas notiks ar dārzeņu cenām. Augļi jau tagad kļuvuši dārgāki. Lats – tas ir daudz
Sarežģīta situācija veidojas ēdināšanas uzņēmumiem, kas apkalpo izglītības iestādes. Skolās un bērnudārzos pusdienu cena ir tāda, kāda mācību gada sākumā saskaņota ar pašvaldību.
”Ceru, ka ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem Cēsu izglītības iestādēs izdosies noslēgt iepirkumu līgumus par produkciju ar draudzīgām cenām. Pilsētas domes vēlme ir standartpusdienu cenu – šogad tā ir viens lats – noturēt nemainīgu visu mācību gadu,” komentēja Cēsu domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina.
” Tikko cena mainījās uzņēmuma ”Valmieras piens” produkcijai. Atveda piena pakas, kurām klāt nākuši uzreiz desmit santīmi. Līdz šim nekas tāds netika piedzīvots,” secināja Broņislava Čudorāne, SIA ”Ozolaine” direktora vietniece ēdināšanā, kuras pieredze darbā skolu virtuvēs krājusies no 1993. gada. ”Inflācijas dēļ privātie uzņēmēji skolās kļūst par ķīlniekiem starp pārtikas preču ražotājiem un skolēnu ģimenēm. Daļa ģimeņu ēšanai naudu var netaupīt, bet daļu pārņem izmisums – kā ģimenes trīs vai četrus bērnus pabarot, ja par skolas pusdienām vien jāmaksā lats vai gandrīz lats.”
Priekuļu vidusskolā, kuru apkalpo SIA ”Ozolaine”, standarta pusdienu cena pielīdzināta Cēsu pilsētā šogad apstiprinātajai cenai. Pat tad, ja mācību gada sākumā pusdienu cena noteikta ar rezervi, paredzot, ka pārtikas produkti sadārdzināsies, ar tādu kāpumu, kāds vērojams tagad, pēc pāris mēnešiem cena neatbildīs patiesajām izmaksām.
Vecāku dotajā latā, ar kuru bērns pērk standartpusdienas, ietilpst ne tikai uz šķīvja uzliktais ēdiens. Porcijas cena veidojas tā, lai uzņēmējs varētu samaksāt par virtuves nomu, patērēto elektrību, ūdens, kanalizācijas izmantošanu, algotu darbiniekus un kaut kas paliktu attīstībai. Cēsu pašvaldība pusdienas dotē, vienīgi maksājot par apkuri.
Rajona lauku pašvaldību izglītības iestādēs standartpusdienu cena, kas šogad jāmaksā vecākiem, ir atšķirīga – 40, 50 vai 60 santīmi, jo pašvaldību prakse ir dažāda. Daudzās lauku skolās saglabājusies kārtība, ka pašvaldība skolēnu ģimenēm sniedz ievērojamu sociālo atbalstu, īstenojot politiskus lēmumus par skolu pusdienu dotēšanu. Ja pašvaldība samaksā par ēdienu gatavošanu, virtuves uzturēšanu, algo virtuves strādniekus, tad vecākiem jāsamaksā tikai produktu cena. Ir arī prakse, ka vecāki, vasarā strādājot skolas dārzā vai apkārtnē, var bērniem nopelnīt brīvpusdienas. Raiskuma pagasta padome visiem pamatskolas skolēniem septembrī nodrošinājusi brīvpusdienas, lai vecākiem mācību gada sākumā dotu atspaidu. Vaives pagasta pašvaldība praktizē, ka mācību gada laikā ikviens pagasta skolēns vismaz mēnesi saņem brīvpusdienas, tādējādi atbalstot pagasta skolēnu ģimenes.
Visas pašvaldības piešķir konkrētas dotācijas – brīvpusdienas maznodrošināto ģimeņu bērniem. Skolēni to pieņem atšķirīgi. ”Lai brīvpusdienu saņēmēji nejustos diskriminēti vai apsmieti, esam lūguši skolu direktorus pusdienu pasniegšanu organizēt tā, lai tas būtu pēc iespējas delikātāk,” pastāstīja L.Kokina, piebilstot, ka pēdējā laikā Cēsīs sūdzības no ģimenēm nav saņemtas.
Kompromisu meklējumos
”Privātajiem uzņēmējiem, kas strādā skolēnu ēdināšanā, no pašvaldībām jāsaņem ne tikai noteikumi, pašvaldībām jāpanāk arī pretī. Ne jau tikai inflācijas dēļ, arī izglītības iestāžu apkalpošanas specifikas dēļ,” skaidro B.Čudorāne. ”Darbs skolu virtuvēs notiek ar lieliem pārtraukumiem. Tie ir katru mēnesi. Mācību gada sākumā ēdāju ir mazāk, jo notiek ekskursijas, oktobrī ir brīvdienu nedēļa, novembrī valsts svētki, decembrī un janvārī skolā ir daudz brīvu dienu, februārī nedēļas brīvlaiks pirmklasniekiem, martā pavasara brīvdienas, aprīlī Lieldienas, vasaras mēnešos ēdinātāju pakalpojumi vispār nav vajadzīgi. Taču pavāriem algas ir jāmaksā, tām jābūt samērīgām, lai ir, kas strādā. Dīksstāves laikā jāatrod cits piemērots darbs.”
Neatrodot kompromisu ar Cēsu pašvaldību, SIA ”Ozolaine” šovasar pārtrauca darbu 2. pamatskolā. ”Mēs bijām gatavojušies strādāt ilgāk par gadu. Jaunuzceltajā skolā pašvaldība iekārtojusi lielisku virtuvi, mums izveidojās ideāla strādājošo komanda, uzņēmums ieguldīja savus līdzekļus, jauno skolu apgādājot ar traukiem. Taču pašvaldība īsti nenovērtēja mūsu pūles dzīvot laikam līdzi, tāpēc aizgājām.”
B.Čudorāne nedomā, ka varētu atgriezties vecie laiki, kad skolu virtuves strādāja bez peļņas: ” Ja pašvaldība nenāks pretī privātajiem, ja nebūs skolu vadības ieinteresētības sadarboties, tad privātuzņēmēji aizies no pakalpojumu sniegšanas skolām. Pašvaldība domās jaunu sistēmu un pati to finansēs.”
Tam, ka neatgriezīsies vecie laiki, piekrīt arī L.Kokina, bet prognozē citu situāciju: ”Pašvaldības uzdevums ir izglītības iestādēs nodrošināt ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu, tāpēc nākotnē tiks meklēti stabili partneri ar lielākām iespējām. Var izveidoties situācija, ka pilsētas visās izglītības iestādēs ēdināšanu organizēs tikai viens vai divi pakalpojumu sniedzēji. Tie būs pietiekami lieli ēdināšanas uzņēmumi, kuriem izglītības iestāžu apkalpošana būs tikai daļa no labi nostādīta biznesa.”
Kamēr Liepas pamatskolas virtuvē un ēdamzālē turpinās vasarā iesāktais kapitālais remonts un virtuvē uzstādīs modernas iekārtas, pārdomu laiks iestājies Liepas pašvaldībā. Pagasta padome šogad virtuves modernizēšanā ieguldīs gandrīz simts tūkstošus latu. Tagad jālemj, uz kādiem noteikumiem to izīrēt. Pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns pastāstīja, ka top konkursa nolikums. ”Protams, mēs gribēsim sadarboties ar firmu, kas skolā nodrošinās pusdienas par iespējami zemāku cenu, taču pašvaldībai arī nāksies būt pretimnākošai, citādi uzņēmējiem nebūs nekādas intereses sadarboties. Pagasta padome varētu prasīt gluži simbolisku nomas maksu par jaunās virtuves izmantošanu. Taču laikā, kad notiek pārtikas produktu un elektroenerģijas resursu cenu celšanās, pusdienu gatavošanas izmaksas varam prognozēt tikai līdz kalendārā, ne mācību gada beigām”.
Ēšanā valdošie stereotipi veicina neveselīgu uzturu
A.Rancāns, darbojoties DA Cēsu Valsts ģimnāzijas vecāku domē, vairākkārt pārliecinājies, ka galvenais faktors – kvalitatīvu un garšīgu ēdienu pagatavošana – vēl nenozīmē to, ka skolēni gribēs ēst siltās pusdienas: ”Daudz kas atkarīgs no ģimenē veidotajām tradīcijām, jo daļu veselīgu ēdienu skolēni neuzskata par labiem. Ļoti iespaido stereotips, jauniešu pieņēmums, ka ēst skolas ēdnīcā nav stilīgi. Pietiek vienam to deklarēt, pusdienu starpbrīdī skrienot uz veikalu iepirkties, lai iestātos bara efekts. Šāds stereotips izplatās jau piektajā klasē.”
Daudzās skolās, sevišķi tajās, kurās mācās vidusskolēni, ēdinātāji piedāvā izvēles pusdienas. ”Esmu uzklausījis skolēnu domas par pusdienu izvēli un ēdienu kvalitāti. Jaunieši sūdzējušies par to, it kā skolā pagatavotais ēdiens ir negaršīgs, it kā tas tiek pasniegts
auksts, taču, kad mēs, vecāki, to pārbaudījām, nekas tāds neapstiprinājās,” pastāstīja A.Rancāns.
”Pārliecinājāmies, ka daļa skolēnu siltajās pusdienās izvēlas tikai kartupeļus ar kečupu, un tas nav saistīts naudas trūkumu, bet ar ēšanas paradumiem. Apetīte tiek nomākta ar čipsiem, cepumiem un bulciņām. Vecāku domē spriedām arī par to, vai pieaugušajiem pusdienu starpbrīdī jāierobežo skolēnu skraidīšana uz veikaliem. Sapratām, ka žoga celšana apkārt skolai problēmu neatrisinās. Ja skolēns gribēs ekonomēt vecāku doto pusdienu naudu, tad tas arī notiks.”
L.Kokina izdarījusi secinājumu, ka mūsdienu ģimenēs ir mainījušies ēšanas paradumi. Mājās arvien vairāk tiek pasniegti ātri pagatavojami ēdieni. Tas saistīts ar vecāku aizņemtību darbā, mammas noslogotību. ”Bērni taču ēd tikai pazīstamu ēdienu, un mēs esam pārliecinājušies, ka bērnudārzu audzēkņi labprāt ēd makaronus ar gaļu, ceptus kartupeļus, kartupeļus vai makaronus ar kečupu, sautējumus, piena makaronu zupu, bet, piemēram, debesmannai ar pienu vai mannā putrai ar ķīseli pat nepieskaras. Saldie ēdieni vispār nav cieņā, izņemot biezpiena masu ar rozīnēm. Acīmredzot skolās mācību procesā vēl vairāk jārunā par veselīgu uzturu, jo daudzas ģimenes tādus paradumus neveido,” saka L.Kokina. Viņa apgalvo, ka neviens gadījums, kad skolēni sūrojušies par it kā ēdnīcā negaršīgu ēdienu, nav apstiprinājies: ”Bērni vienkārši nepazīst un negrib ēst tradicionālos ēdienus.”
Apzinoties situāciju, vēl jo svarīgākas būtu valsts rūpes, lai veselīgu un siltu ēdienu ēstu visi sākumklašu skolēni, lai mazākajiem brīvpusdienas būtu pieejamas vienādi visiem. Bērnu un ģimenes lietu ministrija paziņojusi, ka brīvpusdienas 1.klašu skolēniem būs nodrošinātas no nākamā gada 1.septembra. Aprēķināts, ka brīvpusdienas vienam bērnam izmaksās 80 santīmus un tās saņems 19 500 pirmklasnieku. Ministrija sākotnēji plānoja, ka
valsts brīvpusdienas piešķirs 1. – 4.klašu skolēniem, šo ieceri bija paredzēts īstenot jau no šī gada 1.septembra, taču valdība, ņemot vērā inflācijas samazināšanas plānu, budžeta grozījumos brīvpusdienām naudu neatvēlēja.
”Ja mani kāds uzklausītu, tad es ieteiktu līdz 5. klasei vispār nepieļaut izvēles pusdienas. Skumji kļūst redzot, cik neveselīgi ēšanas paradumi veidojas, ja bērns pusdienās patstāvīgi tērē vecāku doto naudu,” novērojusi B.Čudorāne. Bērni , iepērkoties tirdzniecības vietās ārpus skolas, nebūt neizvēlas to labāko. Pie tam ēšanai bieži vien patērē vairāk nekā latu.
Komentāri