Apmeklējot Mārsnēnu pagasta centru sestdienas priekšpusdienā, „Druva” pārliecinājās, ka sabiedriskās ēkas – pārvalde, bibliotēka, kultūras nams ir slēgti. Durvis nebija slēgtas tikai veikaliņam, kas ir iepretī autobusu pieturai. Zem pieturas jumtiņa lietaino dienu pārlaida divi vīri. Abiem bija grūti noturēt līdzsvaru. Nogurums bija tik liels, ka vīrieši zem pieturas jumtiņa snauduļoja. Ceļa pretējā pusē mazā veikaliņa pārdevēja preču bagātības vidū esot, par grīļīgajiem vīriem, neizteicās, tikai apstiprināja, ka uz pieturas sola viņi pavada dienas.
Tikmēr no Mārsnēnu pagasta kādreizējās pamatskolas ēkas, kur tagad darbojas sociālas aprūpes centrs bija raidījis izmisuma ziņu. Kaut kā noslēgtajā iestādē bija ienācis bīstamais Covid – 19 vīruss. Priekuļu pašvaldība sasauca civilās aizsardzības komisiju, informējot par vīrusa ieperināšanos dienestus – valsts policiju un pašvaldības policiju, zemessardzi un ugunsdzēsības dienestu. Policiju pārstāvji vispirms atrisināja kā aprūpes centrs tiks norobežots no pārējās apkārtnes Mārsnēnos. Tā tuvumā atrodas daudzdzīvokļu māja, bērnudārzs un privātmājas, kā arī mazdārziņi.
„Sākumā valdīja satraukums, par notikušo Mārsnēnu aprūpes namā,” teic Valsts policijas Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže, jo vairāk nekā divi desmiti cilvēku inficējušies ar zinātniski neizpētītu vīrusu. Policists sarunā ar „Druvu” Aldis Pāže uzskaitīja komisijai jau sākumā zināmo – infekcijas izplatīšanās vietu, konkrētus cilvēkus, kas aprūpes namā esot, ir jau skart. Civilās aizsardzības komisija, ar situāciju rēķinājusies, īsā laikā nospraudusi darbības plānu. „Komisija vienojās ko katrs no dienests darīs, lai situācija Mārsnēnos kļūtu pilnībā kontrolēta. Svarīgākais ātri darboties, lai infekcija neizplatītos. Tika noskaidrotas kādas personas ir aprūpes namā un kādas kontaktpersonas pēdējā laikā bijušas tuvumā saslimušajiem,” sestdien aizvadot policijas dežūru pie aprūpes nama „Mārsnēni” izskaidroja Aldis Pāže.
FOTO: Mairita Kaņepe
Priekuļu pašvaldības policija pirmā bija ieradusies, lai nožogotu pansionātu un tā tuvāko apkārtni. Valsts policijas Cēsu iecirkņa darbinieki nožogojumu pastiprināja, panākot, ka verams tikai galvenās ieejas durvis un apsardzei tās ir patstāvīgā kontrolē. „Tā kā pansionāta ēkā ir vairākas ieejas, bija svarīgi palikt pie vienas,” uzsvēra policists. Iepriekš lielu fizisku darbu pašā pansionātā bija veikuši zemessargi, lai pārkārtotu telpas mājas stāvos un inficētie cilvēki šajā namā būtu izolēti. Tātad veselās personas pasargātas un tas s;akumā bija svarīgākais. Domāju tālāk paša nama apsargāšana būs jau vienkāršāks darbs. Epidemologi ir izkaidrojuši, ka mums, policistiem, kuri tikai apsargājam teritoriju, iekšā nav jāiet. Tātad speciāli kombinzoni nav nepieciešami.
„Druva” sesdien kādu laiku vēroja policijas darbību ārpus norobežotās aprūpes nama teritorijas. Tā varēja pārliecināties kā notiek saziņa ar ēkā strādājošo vadību – īsas saziņas ar rācijas stapniecību. Vēl policija uzrunāja katru, kas pienāca vai piebrauca nožogotās teritorijas tuvumā. „Daudzdzīvokļu māja atrodas 150 metru attālumā no nožōgotās teritorijas. Nenākot tai tuvumā, visi būs sevi pasargājuši no iespējamās inficēšanās. Galvenais, lai visi cilvēki saprastu, ka nav jānāk pie nožogojuma vai pat jālien tam pāri.
„Šajā vietā Mārsnēnos notiekošais ir tieši apzīmējams – vārda īstā nozīmē karantīna. Tas nozīmē, ka apžogotā teritorija ir paredzēta tikai noteiktam skaitam cilvēku. Katram, kas ienāks, lai ēkā strādātu, jāvelk speciāls kombinzons un izejot no karantīnas zonas, kur atrodas ar vīrusu inficētie cilvēki, kombinzons jānovelk. To dezinficēs un pēc tam iznīcinās. Tā pasargāti aprūpētāji, kuriem jāies pie inficētajiem cilvēkiem, būs no vīrusa,”skaidro Aldis Pāže un piebilst, ka policija jau panākusi vairākas izmaiņas aprūpes darbinieku ikdienas paradumos. Tas saistīts ar teritorijas apsargāšanu. Apsardzei jāredz ikviena darbība aprūpes nama nožogotajā teritorijā. Tikai vienas ārdurvis, katra cilvēka, kas tās ver apzināšana.
Valsts policijas Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže, izvērtējis informāciju par saslimšanu ar vīrusu aprūpes namā, prognozēja, ka būs kriminālprocesa sākšana. Tātad notiks apstākļu izmeklēšana, ko veiks policija, Pirmajās dienās tas vēl nenotikšot, jo aprūpes nama vadībai jāatrisina situācijas. Pēc tam policija vadībai prasīt paskaidrojumus. Pagaidām aptuveni zināms kā vīruss varēja nonākt aprūpes namā, bet to noskaidros līdz sīkumam.
Apsardzi karantīnas zonai nodrošinās ne tikai policisti, maiņās strādāt tiks aicināti arī zemessargi. Aprūpes nama teritorija tiks kontrolēta 24 stundas diennaktī.
Centra vadītāja Evija Jēkabsone pastāstīja, ka saslimušie klienti ir izolēti atsevišķā centra ēkas spārnā un nevienam nav konstatēta smaga saslimšanas gaita.
Saslimušie darbinieki atrodas izolācijā savās dzīvesvietās. Tie klienti, kuri bija tuvākās kontaktpersonas saslimušajiem uzturas savās istabiņās un centra darbinieki turpina viņu novērošanu.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi patlaban strādā pie vairākām darba versijām, lai izvērtētu Covid-19 inficēšanās avotu sociālās aprūpes centrā “Mārsnēni”, pavēstīja SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Patlaban viens konkrēts inficēšanās avots nav noteikts, piebilda Arāja.
Centra darbs tiek organizēts saskaņā ar epidemiologu norādījumiem un jauni klienti netiek pieņemti. Patlaban nenotiek rehabilitācijas pasākumi, taču klienti tiek nodrošināti ar pamatvajadzībām – aprūpi, medicīnisko palīdzību un ēdināšanu.
“Skaitliski šī situācija izskatās briesmīgi, taču patlaban faktiski nav nekādu simptomu, bet protams viss var arī mainīties,” norādīja Jēkabsone un piebilda, ka centrā vēl pirms Covid-19 konstatēšanas, tāpat kā citviet publiskās iestādēs, tika ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības.
Jēkabsone skaidroja, ka patlaban grūtāk ir ar individuālās aizsardzības līdzekļiem. Pašvaldība ir piešķīrusi individuālās aizsardzības līdzekļus, taču rezervju sagādāšanai patlaban tiek izgatavoti arī vienreizējie halāti no agroplēves.
“Tikko biju veikalā un iegādājos krāsotājiem paredzētus aizsargtērpus un brilles. Tā mēs nodrošināmies. Protams, mums vajadzētu kārtīgus aizsargtērpus un respiratorus,” norādīja Jēkabsone un piebilda, ka valsts struktūras iepriekš centram bija piešķīrušas aptuveni 600 vienreizlietojamās maskas.
Dezinfekcijas līdzekļi centram bija iegādāti jau iepriekš, taču Jēkabsone pieļāva, ka nākamnedēļ krājumus palīdzēs nodrošināt pašvaldība.
Priekuļu novada pašvaldība informēja, ka patlaban sociālās aprūpes centra telpās un teritorijā tiek noteikts karantīnas režīms. Visiem centra klientiem ir noteikta izolācija un karantīnas laikā ir jāuzturas iekštelpās.
Pašvaldībā arī apliecināja, ka ir veikta inficēto personu atdalīšana no pārējiem centra klientiem. Savukārt, darbiniekiem, kuri atradušies centrā, konstatējot Covid-19, noteikts veikt pašizolāciju.
Trešajām personām, izņemot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, Valsts policijas un pašvaldības policijas darbiniekiem darba pienākumu veikšanai un pārtikas un pirmās nepieciešamības preču piegādātājiem, ierasties centrā ir aizliegts. Iestādes teritorija ir nožogota, cilvēku atrašanos tajā kontrolē Valsts policija un Zemessardze.
Lai ierobežotu vīrusa izplatību, novada pašvaldība ir noteikusi veikt drošības un atbalsta pasākumus blakus esošajās mājās – reizi dienā tiks dezinficētas māju koplietošanas telpas.
FOTO: Mairita Kaņepe
Tāpat, domājot par Mārsnēnu pagasta iedzīvotāju veselību, novada dome ir pieņēmusi lēmumu slēgt apmeklētājiem Mārsnēnu pagasta pārvaldi, bibliotēku un kultūras namu, kā arī pārtraukt bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanu klātienē Liepas pamatskolas Mārsnēnu pirmsskolas izglītības grupās.
Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone pastāstīja, ka patlaban centra teritorija ir nožogota, bet centra iemītniekiem izveidoti koridori, lai varētu iziet ārā un ieelpot svaigu gaisu.
Karantīnas zonas izveidošana aizvadītajā naktī piesaistīti zemessargi, kuri palīdzēja iekārtot telpas un nodalīt Covid-19 pozitīvos iemītniekus no veselajiem.
Turpinot Jēkabsones teikto, Stapulone norādīja, ka pašvaldība vakar centram piegādāja 1000 respiratorus, kā arī kombinezonus, aizsargmaskas un citu nepieciešamo ekipējumu. Ņemot vērā sagādes grūtības, novada vietējām šuvējām ir pasūtīts pa brīvdienām izgatavot kombinezonus.
Pašvaldības sagādātie individuālie aizsardzības līdzekļi pagaidām pietiks brīvdienām, taču darba grupa patlaban aktīvi meklējot citus risinājumus. “Esam pielāgojuši lietus mēteļus kā vienu no elementiem, lai pasargātu cilvēkus, kas palīdz pansionāta ļaudīm. Mūsu redzeslokā ir visi būvniecības preču veikali, lai citās jomās pielietotus apģērbus mēģinātu pielāgot šai nopietnajai situācijai. Pa brīvdienām šuvējas būs izgatavojušas pašdarinātos kombinezonus. Mums jādomā jau tagad, lai nepieļautu infekcijas izplatīšanos, jo šajā pansionātā ir aptuveni 60 veci ļaudis,” norādīja pašvaldības vadītāja.
Aizsardzības ministrijā apliecināja, ka Zemessardze palīdzējusi iekārtot telpu saslimušo izvietošanai, kā arī nodrošinājusi gaisa pūtēju telpas apsildīšanai. Tāpat tiks nodrošinātas patruļas.
Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1946 Covid-19 testi, kamēr pozitīvs tas bijis 27 cilvēkiem, no tiem lielākā daļa ir Priekuļu novadā esošā sociālās aprūpes centra “Mārsnēni” darbinieki un iemītnieki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Kopumā Covid-19 konstatēts četriem Mārsnēnu darbiniekiem un 17 iemītniekiem.
Aizvadītajā diennaktī nav stacionēti pacienti ar Covid-19.
Covid-19 uzliesmojums “Mārsnēnos” apliecina, ka pandēmija nav beigusies, tādēļ, plānojot brīvdienas, iedzīvotāji nedrīkst aizmirst par piesardzības pasākumu ievērošanu, uzsver SPKC.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, sociālo pakalpoju centrs “Mārsnēni” atrodas Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā un to uztur Amatas novada Skujenes pagastā reģistrētā biedrība “Labāka rītdiena”. Centrā par samaksu sniedz ilglaicīgus un īslaicīgus sociālos pakalpojumus pensijas vecuma cilvēkiem, kā arī I un II grupas invalīdiem.
Komentāri