Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Kāpēc tikai viens tilts

Mairita Kaņepe
00:00
11.01.2017
25
Valmiera Jaunaistilts 1

Ar upi viducī

Kopš Valmieras 21. gadsimta izteiksmīgā būve – tilts pār Gauju – darbojas jaunajā izpildījumā, tam ir vēl kāda loma pilsētā. Ja līdz šim fotoattēlos Valmieras tēls visvairāk saistījās ar Sīmaņa baznīcu, tad tagad valmieriešu sarunās un plašsaziņas līdzekļos Valmieras šodienu izteiksmīgi raksturo tilts pār Gauju.

Lai ziemas dienā priecātos par tiltu, bez kura Valmieras ikdiena nav iedomājama, nav obligāti jābūt uz tā. Par lielisku skatu platformu kalpo Valmieras integrētā bibliotēka. Skatoties caur bibliotēkas stiklotajām sienām uz Gaujas pusi, jaušams, cik aktīvi pulsē pilsēta tieši uz tilta.

“Beidzot Valmierai ir upe!” ar tik pārsteidzošu paziņojumu viesiem no citurienes klajā nāk bibliotekāre Agita Lapsa. “Valmiera vienmēr bijusi upes krastā, bet mēs upi nelietojām. Kad parādījās tā sauktais Gaujas tramvajs – tūristu kuģītis, kas braukā līdz tiltam, – Valmiera ieguva jaunu skatu laukumu. Nu varēja paraudzīties uz pilsētu no cita skatupunkta.

Upi pilsētas viducī līdz tam lietojuši vienīgi makšķernieki un laivotāji. Pilsētas vidū nebijis pieejas upei, arī oficiālas peldvietas ne. To nav ļauts veidot, jo upe nemitīgi mainās, kā lielāki pali, tā aina uz upi pavisam cita.

Cilvēki pieprasa krāces

Netālu no Gaujas tilta, upes lēzenākajā krastā, valmieriešu sauktajā Pārgaujā, savulaik izveidotas Krācītes un laivu bāze. Tikmēr pretējais Gaujas krasts palicis augsts un aizaudzis.

“Tāpēc augšpus Gaujas pie Daliņiem, kur sākas pilsēta, un lejpus Gaujas, kur otrā Valmieras malā ir Putriņu priedes un kādreiz šaursliežu dzelzceļam celtais pārvads, saukts par Dzelzīti, Valmieras bērni gājuši peldēties visos laikos.

Gauja vienmēr esot centusies valmieriešu dzīvi kaut kā ierobežot. Cilvēks darbojies tai pretim. Vēl 70. gados Gauja līdzās lielajam tiltam bijusi divreiz platāka. Gaujas vieta, ko valmierieši sauc par Krācītēm, cilvēku darbības rezultātā kļuva šaurāka. Uzcelts dambis, lai šajā vietā vasarās ūdens plūdums būtu bagātīgs un krācēs varētu notikt laivošana. “Ne visi Valmierā ir apmierināti ar to, kāda ietekme izdarīta uz upes plūdumu. Ne visai korekti tas pirms gadu desmitiem darīts. Tagad ūdens tajā vietā ir straujš, vasarā tā daudz. Vēl senāk puikas augšpus upei briduši pāri, kad no Pārgaujas devušies uz treniņiem Daliņa stadionā. Kādreiz Pārgaujas valmierieši ziemā pa ledu šķērsojuši upi, lai nokļūtu pilsētas pirtī. Tagad tas nav iespējams. Arī tāpēc, ka pirts vietā tagad paceļas moderna celtne mūzikas skolai. No Valmieras tilta tā labi redzama, izskatās skaista gan dienā, gan izgaismota vakaros.

Par otru tiltu

Jautāt tagadējam pilsētas mēram, vai 21. gadsimta Valmierai nederētu vēl viens tilts pār Gauju, nozīmētu viņu satracināt. Pirms tam būdams Valmieras pašvaldības izpilddirektors, Jānis Baiks labi zina, kas tās ir par izmaksām. Tam piekrīt arī bibliotekāre Agita Lapsa, pa savas darba vietas logu skatoties uz jauno, oriģināli veidoto tiltu. “Otra tilta celtniecība – tas būtu pilsētai liels finansiāls slogs,” viņa domā un tēmu turpina, sakot: “Par otra tilta nepieciešamību pilsētā sāka runāt 20. gadsimta 30. gados. Valmiera toreiz nebija ne tuvu tik liela un izpletusies abos Gaujas krastos, kā ir tagad. Vienā pilsētas ielu plānojumu kartē, kura izdota 30. gados, iezīmēts, ka nākotnē Valmierā pār Gauju varētu būt divi tilti. Otrs tilts bija plānots pavisam netālu no esošā tilta.”

Agita Lapsa, novadpētniecības darba vadītāja Valmieras bibliotēkā, pastāsta, ka 30.gados otrs Valmieras tilts sāktos vecpilsētas daļā pie Valterkalniņa, kur Gaujā ietek Rātsupīte un netālu atradās arī Lucas muiža. To sākts īstenot ar plati izbūvēto Tālavas ielu. Tā sākās un veda šķērsām cauri Pārgaujas mikrorajonam, sauktam par Krāču kaktu. “Ja būtu tapis arī tilts pār Gauju, tad tas braucējus un gājējus aizvestu līdz Lucas muižai un turpinātos pa ne mazāk plati izbūvēto Tērbatas ielu. Ikviens, kurš Valmierā iet vai brauc pa Tērbatas ielu, redz, ka tā radīta, lai kādreiz kļūtu par pilsētas maģistrālo ielu, uzvedot uz vēsturiskā Valkas – Tērbatas ceļa,” stāsta A.Lapsa.

Plāni neīstenojas

Karš otra tilta būvniecības ieceres pārtrauca. Kara beigās – 1944. gadā – Valmieru ievērojami izpostīja. Tikai 60. gados sākās acīmredzami celtniecības darbi. Būvēja rūpnīcas, mājas strādājošajiem, viņu bērniem tapa bērnudārzi un skolas, cēla slimnīcu, televīzijas torni.

80. gados atkal bija nopietnas sarunas, ka Valmierā pār Gauju vajag otru tiltu. Pilsētā, Gaujas augštecē, uzcēla kājnieku tiltu. “Vajadzēja tomēr celt riktīgu tiltu, arī transportam,” vērtē valmieriete no šodienas skatu punkta. “Vanšu tilts kaut kādā mērā palīdz valmieriešiem pārvietoties no vienas upes puses uz otru, bet transporta pārkļūšana tā arī nav atslogota,” par satiksmi, kura darbdienu beigās ap pulksten pieciem iestrēgst uz tilta un tālu ārpus tā, stāsta bibliotekāre.

Varēja būt, bet nav

Vietā, kur pilsētas vidienē ir kapsēta un pāri L.Paegles ielai sākas īsā Ziedu gravas iela, izvedot līdz Gaujas krastam, otrpus upei ir L. Laicena iela. Arī tur ticis domāts par tiltu pār upi transportam, tas bijis padomju laikos. Taču ideja palikusi par ideju vien. Šobrīd, oficiāli reģistrējušies, pilsētā dzīvo mazāk par 26 tūkstošiem iedzīvotāju, taču darbdienās cilvēku ir krietni vairāk, arī rēķinoties ar tiem, kas ar savu transportu atbrauc uz Valmieru darbā un pēc darba dodas projām. Daudziem braucējiem jātiek pāri Gaujai, un viņi izmanto vienīgo tiltu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
21

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi