Kopš valsts kultūras ministres Helēnas Demakovas personā devusi cerību, ka Cēsu kultūras centra ēkā gatavojas investēt lielus līdzekļus, lai to pārbūvētu atbilstoši mūsdienu prasībām, ir skaidrs, ka pēc modernizēšanas kultūras dzīvei Cēsīs jābūt jaunā kvalitātē. Iezīmē virzienus
Cēsu dome izvirzījusi mērķi izstrādāt kultūras stratēģiju ilgākam laikam – līdz 2013.gadam-, kuru īstenojot, Cēsis spētu ieņemt nozīmīgāku vietu Vidzemes kultūras dzīvē ar pretenzijām pat kļūt par Vidzemes mākslas un kultūras centru. Topošā stratēģija paredz iedzīvotājiem līdzdalības iespējas amatiermākslā, saglabāt labākās tautas mākslas tradīcijas, turpināt vasaras festivālus Cēsu vecpilsētā, bet kultūras centrā izbūvētajā akustiskajā koncertzālē rosīgu profesionālās mūzikas un mākslas dzīvi.
Stratēģijas izstrādes darba grupā iekļauti ne vien kultūras centra vadošie darbinieki Ija Groza, Ilona Asare un domes deputāti Gints Šķenders, Juris Žagars, Raitis Sijāts, bet arī Kultūras ministrijas pārstāvis un kultūras valsts inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa. Jaunas stratēģijas radīšanai Cēsīs ir pozitīvs piemērs – pirms vairāk nekā trīs gadiem ne bez grūtībām izstrādātā tūrisma stratēģija, ko tagad veiksmīgi īsteno Vidzemes vēstures un tūrisma aģentūra. Viens no uzskatāmākajiem darbiem ir investīciju piesaistes, rezultātā sākusies Cēsu vēstures un mākslas muzeja renovācija un iecere vecpilsētā celt četras vēsturiskas ēkas muzeja un kultūras tūrisma paplašināšanai. Aģentūras direktore Jolanta Sausiņa arī iesaistīta Cēsu kultūras stratēģijas izstrādē.
Stratēģijas pagaidu variantā vēl skaidri nav iezīmēta bibliotēkas attīstības perspektīva, ja nu vienīgi izvirzītajā mērķī Cēsīs panākt efektīvu un mūsdienīgu kultūras infrastruktūras (ēku) atjaunošanu.
Aicina uz publisku apspriedi
Pagājušajā nedēļā darba grupa rīkoja publisku apspriedi Cēsu kultūras stratēģijas jaunākajam metam. Kaut gan interesentu nebija daudz, klausītāji pārstāvēja pāris amatieru mākslas kolektīvus, centrālo bibliotēku, kā arī neatkarīgus producentus, kuriem ir pieredze nozīmīgu vasaras pasākumu rīkošanā brīvdabā un darbībā lietišķajā mākslā.
Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza iepazīstināja ar stratēģijas uzmetumu, vīziju par Cēsīm kā radošu un dinamisku kultūras pilsētu.
Stratēģija paredz radīt Cēsu kultūras aģentūru, kura pašvaldības uzdevumā uzņemtos atbildību par kultūras procesu koordinēšanu, labāko tradīciju dzīvotspēju un atrastu iespējas nozares infrastruktūras (kultūras centrs, mūzikas vidusskola, bibliotēka) atjaunošanai, lai kultūras dzīve nodrošinātu pievilcīgu pilsētvidi kā Cēsu iedzīvotājiem, tā viesiem.
„ Kultūras aģentūras uzdevums būs arī iekļauties radošajā industrijā,” uzsvēra Ija Groza, skaidrojot, ka tas ir Latvijā jauns jēdziens, kurš ietver domu par kultūras produktu ražošanu, prasmi tos reklamēt un pārdot (Cēsīs tas notiek ar kultūrvēsturisko mantojumu, kuru piedāvā tūrismā). Radošo industriju attīstīšana palielinātu kultūras nozares ieguldījumu Cēsu ekonomiskajā izaugsmē. No kā atteikties
„Cēsu kultūras dzīvē visu laiku kaut kas notiek, masu pasākumu publicitāte nemaz nav slikta. Vai šajā stratēģijā būs kas jauns? Varbūt kultūras darbinieki strādās tāpat kā strādājuši?” diskusiju iesāka neatkarīgā producente Guna Rukšāne, kurai pašlaik uzticēts Cēsīs veidot Latvijas valsts dzimšanas dienas sarīkojuma režiju. „Manuprāt, svarīgi stratēģijā radīt pamatu cēsnieku lielākai līdzdalībai kultūras norisēs. Cēsu 800 gades svētku rīkošanā pilsētas iedzīvotāju līdzdalība bija trūcīga. Jāatzīst, ka pagaidām pamaz ir kārtīgu tradīciju, kas Latvijā asociētos vienīgi ar Cēsīm.”
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders atzina, ka sakārtot kultūras iestāžu ēkas un saukt sevi par kultūras pilsētu pagaidām ir vēlme: „ Trūkst resursu, tai skaitā finansiālo, lai Cēsis būtu neapšaubāms
centrs Vidzemē. Kultūras stratēģijai jāatbild uz jautājumu, vai mēs varam strādāt augstākā kvalitātē un cik daudziem šajā darbā jāiesaistās.” Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs uzsvēra, ka ar stratēģiju saprot spēku samēru pārgrupēšanu straujākai attīstībai, pieļaujot, ka ne viss Cēsu kultūrā esošais derēs nākotnē. ”No kaut kā nāksies arī atteikties,” viņš vērtēja, kā arī piekrita secinājumam, ka pagaidām ir par maz tradicionālu kultūras notikumu, kuriem ir nepārprotams Cēsu zīmols. Par vietu amatieru mākslai
„Stratēģijā jāparedz skaidra proporcionalitāte starp profesionālo mākslu, kuras notikumus apmeklē zinoša publika, un amatieru mākslu, kurā cēsnieki grib izpausties, izglītoties, aizpildīt laiku, piepildīt ar kultūru saistītas vēlmes,” domas izteica Ivars Prauliņš –vairāk nekā desmit gadu garumā koordinators Latvijas Nacionālās operas izrāžu brīvdabas uzvedumiem Cēsīs. „Kultūras stratēģijā ļoti svarīgi iezīmēt, kāda būs jauno kadru aicināšanas un atbalsta politika. Ja gribam uzturēt augstu kvalitāti amatieru mākslā, svarīgi, lai pilsētā ienāktu talantīgi vadītāji. Pieredze liecina, ka 90 procentos amatieru kolektīva spējas nosaka vadītājs.”
I.Prauliņš uzsvēra, ka pagājis daudz gadu, kopš izdevies pilsētas domes amatpersonas pārliecināt par operas ienākšanas svarīgumu pilsētas kultūras dzīvē. „Katru gadu no jauna gāju uz domi, lai pārliecinātu un pierādītu, ka pašvaldībai Pils parkā jārada tādi apstākļi, lai tie būtu cienīgi operas uzvešanai un operas viesu uzņemšanai.” Tikai tagad ikgadējiem operas uzvedumiem radusies tendence pāraugt par Cēsīm raksturīgu opermūzikas festivālu.
Topošā kultūras stratēģija paredz, ka nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstīšanai būs savs centrs ar nepieciešamajiem resursiem un galveno darbības vietu ārpus tagadējās kultūras nama ēkas. Citiem vārdiem, to varētu dēvēt par tautas mākslas centru. Tas nozīmē, ka stratēģijā jāparedz, kur vairumam Cēsu amatieru mākslas kolektīvu pilsētā būs darbības vieta, ja tagadējā kultūras centrā atradīsies akustiskā koncertzāle, muzikālo kolektīvu mēģinājumu vieta, Cēsu mūzikas vidusskola, ka arī mūzikas tālākizglītības centrs Vidzemē un pati Vidzemes kultūras aģentūra.
Valsts kultūras inspektore Ilze Kalniņa norādīja, ka kultūras stratēģijā tautas mākslas centrs nevar palikt pabērna lomā. Viņa atgādināja, ka darbojas Dziesmu svētku likums, kurš paredz, ka pašvaldībām jāsniedz nopietns atbalsts tautas mākslai. „Lieliski, ja pilsētā būs moderna koncertzāle un piepildīsies sapnis par kultūras nama renovāciju, bet tajā paša laikā Cēsīs jārada darbības apstākļi tautas mākslas centram ar spēcīgu metodisko kabinetu, aptverot visus tautas mākslas veidus – arī lietišķo mākslu, kuru pašvaldība pagaidām vispār neatbalsta,” sacīja Ilze Kalniņa.
Nenoskaidrots jautājums
”Pašlaik diskutabls ir pieņēmums stratēģijā, ka Cēsis patiesi, ne tikai nosaukumā, varētu kļūt par Vidzemes kultūras centru. Vidzemes kultūras aģentūru vērts dibināt, ja tā spēs būt nozīmīgu projektu iniciatore, padomdevēja, ja tās patstāvīgai darbībai būs pietiekami daudz finansējuma,” sacīja Ilze Kalniņa un izteica priekšlikumu stratēģijas galīgo pieņemšanu atlikt uz gadu – laiku, kad būs zināmas Cēsu novada patiesās aprises, jo ir būtiski zināt, par cik lielu centru veidosies Cēsis.
Citās domās ir kultūras centra direktore Ija Groza: ”Kultūras aģentūras dibināšanu Cēsīs nevajadzētu atlikt, tāpat kā stratēģijas pieņemšanu. Cēsīs stratēģiju svarīgi pieņemt jau tagad.”
Pēc atklātās sanāksmes Ija Groza atzina, ka bija cerējusi uz lielāku atsaucību, jo par stratēģijas projekta apspriešanu bija informēti visi
amatieru mākslas kolektīvu vadītāji un dalībnieki. Sanāksmē bija pārstāvji tikai no diviem.
”Uz lielāku atsaucību atklātai sarunai cerējām tāpēc, ka, darbojoties kultūras iestādes vadībā, grūti uz darbu paskatīties no malas, bet tas nepieciešams stratēģijas veidošanā. Ne reti vadība saņem pārmetumus, ka cēsnieki par maz uzklausīti, lai noskaidrotu, ko tad īsti Cēsīs gaida,” atzina I.Groza.
Komentāri