Sindija Purgale, skolniece: – Mammai un tētim ir darbs, bet vienaudžu vidū dzirdu, ka viņu vecākiem darba nav, tāpēc skolēniem ir mazāka kabatas nauda. Manu paziņu lokā daudzi brauc strādāt uz ārzemēm, uz Angliju tikai tāpēc, ka te nav ienākumu. Mirdza Koreņkova, pensionāre: – Man dēls visu mūžu ir strādājis par šoferi, tagad darba nav. Mazbērns vēl mācās skolā, un labi, ka es no savas pensijas kaut pāris latu varu iedot, jo jaunajiem daudz vajadzību. Tas ir ārprāts, kas tagad valstī notiek. Bezdarbs dzen cilvēkus postā.
Mārtiņš Apinītis, bezdarbnieks: – Es meklēju darbu, darītu jebko, bet nav nekādu piedāvājumu. Labi, ka iepriekš par mani ir maksāti nodokļi, iztieku no pabalsta un pārdomāju dzīvi. Ceru, ka darbu atradīšu, jo aizbraukt negribas. Rita Smeltere, lietvede skolā: – Tuviem cilvēkiem, tuvākajam paziņu lokam pašlaik, par laimi, ir darbs, bet man liekas, ka bezdarba līmenis ir daudz augstāks nekā to rāda statistika. Daudzas ģimenes cieš, bet man liekas, ka ekonomikas ritenim pavisam drīz ir jāiegriežas pareizā virzienā.
Sintija Orupa, mājsaimniece: – Paziņu lokā lielākā daļa ir bezdarbnieku, bet viņi tic, ka šis ir ļoti sāpīgs pārmaiņu laiks, kas vasarā beigsies, būs daudz vairāk jaunu iespēju. Pašlaik daudzas ģimenes izmanto valsts un pašvaldības sniegto atbalstu. Arī ģimenē uz notiekošo cenšamies raudzīties, cik vien iespējams pozitīvi.
Komentāri