Aizvien biežāk iedzīvotāji, lai saņemtu valsts iestāžu vai pašvaldību pakalpojumus, izmanto valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus (VPVKAC). Tie atrodas novados un ir ērti pieejami. Vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā klientu apkalpošanas centra nav vienīgi Līgatnes novadā, bet Latvijā kopumā tie par valsts un pašvaldību naudu iekārtoti 89 pašvaldībās.
Pirms četriem gadiem viens no pirmajiem Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem jeb, kā ierasts teikt, KAC tika izveidots Raunas novadā. Tas sniedz pakalpojumus jau četrus gadus. Ar katru gadu tiek apkalpots aizvien vairāk iedzīvotāju. Starp novadu nozīmes centriem apkalpoto klientu skaita ziņā Ziemeļvidzemē līderis ir Raunas KAC. Pērn sniegti 1890 pakalpojumi un konsultācijas, no tiem 529 jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību.
“Lai gan iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto elektroniskos pakalpojumus, katru gadu palielinās to cilvēku skaits, kuri apmeklē KAC, ” stāsta klientu apkalpošanas speciāliste Sallija Lakina un piebilst, ka valsts iestādēs tiek samazināts darbinieku skaits, arī darba laiks, iedzīvotāji vēršas KAC gan pēc padoma, gan palīdzības.
Palielinājies arī valsts iestāžu pakalpojumu klāsts. Ja vēl pērn bija septiņi, šogad KAC speciālisti konsultē arī par būvniecības informācijas sistēmas BIS lietošanu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai (VDEAK) nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, Sociālās integrācijas valsts aģentūras pakalpojumiem. Paredzams, ka daudzi vērsīsies, lai nokārtotu pensiju mantošanas jautājumu.
“Visbiežāk pie mums nāk noformēt slimības pabalsta saņemšanu. Pieņemam gan papīra formātā, gan rādām, kā pašam to izdarīt portālā latvija.lv, gan varam būt e-asistenti, lai klienta vietā veiktu kādu pakalpojumu. Tad klients speciālistu rakstiski pilnvaro to darīt, un viss viņa klātbūtnē tiek izdarīts,” pastāsta S.Lakina un piebilst, ka šogad vēl neviens nav KAC vērsies par BIS vai VDEAK. Klientu apkalpošanas speciāliste atzīst, ka sagatavot VDEAK dokumentu paketi darbiniekam, kurš nav mediķis, ir ļoti sarežģīti, taču piebilst, ka strādājot nozaru sistēmās, tās labi iepazītas un reti gadās jautājumi, uz kuriem uzreiz nav atbildes. Bet to var atrast, sazinoties ar institūciju darbiniekiem.
S.Lakina gandarīta, ka daudzi, kuri pirms pāris gadiem izmantoja KAC pakalpojumus, tagad paši tiek galā. “Martā sāksies iedzīvotāju ienākumadeklarāciju pieņemšana, tad būs daudz klientu,” teic S.Lakina .
Tā kā vēl pirms KAC izveidošanas Raunas pašvaldībā jau bija izstrādāta elektroniskā dokumentu aprites sistēma, tad iedzīvotāju lielākais vairums iesniegumu nonāk tajā, nevis vienotajā klientu apkalpošanas centra sistēmā.
Ziemeļvidzemē starp reģionālās nozīmes vienotajiem klientu apkalpošanas centriem līderpozīcijās ir Cēsu novada Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. “Redzam, ka šāds centrs ir labs pamats attīstībai gan pašvaldībai, gan pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem. Sākotnēji valsts iestādes bija jāaicina, lai izmanto iespēju te strādāt, jāpierāda, ka varam sniegt to pakalpojumus, tās negrasījās ko mainīt, taču, tā kā sabiedrība aizvien vairāk izmanto elektronisko saziņu ar valsts iestādēm, nepieciešamība pēc struktūrvienības katrā pilsētā samazinās. Līdz ar to palielinās koplietošanas centru nozīme gan valsts iestāžu, gan iedzīvotāju ikdienā,” stāsta Cēsu pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots. Reģionālajos KAC klientu speciālistes sniedz telefoniskas un elektroniskas konsultācijas par latvija.lv izmantošanu, kā arī telefoniski, elektroniski un klātienē stāsta par pieejamajiem pašvaldības pakalpojumiem un pieņem iesniegumus. “Klientu apkalpošanas centra speciālistes nebūs tik zinošas kā konkrētās jomas darbinieki. Viņas var sniegt pirmo konsultāciju, norādīt, kā tālāk rīkoties,” uzsver K.Pots.
Klientu apkalpošanas speciāliste Santa Ozola pastāsta, ka klienti zvana tad, ja kaut ko nezina, vai, darbojoties elektroniskajā vidē, kaut kas neizdodas. “Visbiežāk nākas konsultēt situācijās, kad neizdodas iesniegt dokumentus slimības pabalsta saņemšanai. Soli pa solim izejam cauri visām darbībām. Tāpat notiek arī citās problēmsituācijās,” stāsta S.Ozola.
Savukārt klātienē uz centru visbiežāk nāk, lai novadā deklarētu dzīvesvietu. “Mūsu uzdevums ir arī iedrošināt cilvēkus pašiem izmantot latvija.lv, sazināties ar iestādēm elektroniski. Ir tādi, kuri jautā, lai parāda, kā telefonā izmantot aplikācijas, kā nosūtīt čekus. Daudzi teikuši, ka ļoti noderētu kādi kursi. Cilvēki labprāt apgūst jaunās tehnoloģijas, vēlas tās izmantot ikdienā,” stāsta Cēsu novada Valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centra vadītāja Jekaterina Jakovska un atgādina, ka speciālistes sniedz informāciju un atbalstu klientiem, izmantojot e-pakalpojumus portālā latvija.lv, bet ar roku rakstītus iesniegumus nepieņem un nereģistrē. K.Pots ir pārliecināts, ka vienmēr būs klienti, kuriem svarīgs būs personisks kontakts, nevis iespēja sarakstīties internetā.
K.Pots atzīst, ka speciālistes ar visiem jautājumiem tiek galā, taču tikai tad, ja sistēmas strādā. “Klienti domā, ka paši kaut ko nemāk, taču, ja tajā brīdī problēma ir sistēmā un kāds pakalpojums nav pieejams, tad klientu apkalpošanas speciālistes palīdzēt nevar. Neapmierinātie, protams, vaino konsultantu. Tāds darbs,” skaidro K.Pots un uzsver, ka ikdienā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīko mācības ne tikai par tehniskiem jautājumiem, arī par komunikāciju ar klientiem.
Cēsu KAC telpās klientus klātienē pieņem arī finanšu institūcija “Altum”, LAD, Pārtikas un veterinārais dienests, Lauksaimniecības datu centrs, Cēsu novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests”.
Komentāri