Latvijas kordiriģentu kora koncerts pulcēja pilnu Cēsu koncertzāli. Diriģenti – koristi un pie diriģenta pults. Izskanēja gan gaidāmo Dziesmu svētku repertuāra, gan pašu koristu – šoreiz diriģentu – izraudzītās dziesmas, tās, kuras gribas dziedāt kopā.
Pēc katras dziesmas klausītāji neskopojās ar aplausiem, koristi atkal un atkal dāvāja skanīgu pārdzīvojumu un prieku. Cēsniekiem tā bija lieliska iespēja dzirdēt kori, kura dziedātāji – profesionāli diriģenti – iepazīstināja ar koncerta “Diriģents” programmu, kas Dziesmu svētku laikā skanēs Mežaparkā, Kokaru zālē, un uz kuru biļetes jau izpirktas. Cēsu koncertzālē tās bija uz pusi lētākas nekā lētākās koncertā Kokara zālē. Kori diriģēja cēsniekiem pazīstamie Dziesmu svētku virsdiriģenti, kuri savulaik Cēsīs vadījuši korus – Sigvards Kļava, Mārtiņš Klišāns, Andris Veismanis -, kā arī Aira Birziņa, Ints Teterovskis, Kaspars Ādamsons.
Latvijas kordiriģentu koris pirmoreiz uzstājās Jāzepa Vītola 150.gadē, tad brāļu Kokaru divsimtgadē, bet iepriekšējos svētkos Noslēguma koncerts sākās ar šī kora dziedāto Alfrēda Kalniņa dziesmu “Esi sveicināta, saule”.
“Bez kordiriģentiem nebūtu iespējami Dziesmu svētki. Diriģents ne tikai iemāca kori dziedāt. Viņš ir organizators, kolektīva veidotājs un lielākoties labs dziedātājs. Gribas svinēt profesiju, ne viens vien diriģents bijis un ir arī komponists. Viņu dziesmas skan Dziesmu svētkos. Kordiriģentu korī paši varam izdziedāties. Lielais skrējiens uz Dziesmu svētkiem noslēdzies, protams, izņemot korus, kuri piedalīsies konkursā, varam sanākt kopā un padziedāt,” stāsta koncerta “Diriģents” idejas autors un mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis un atgādina, ka Dziesmu svētki ir dzimuši Vidzemē, tāpēc koncertam izraudzītas Cēsis. Starp kordiriģentu kora dziedātājiem visvairāk ir vidzemnieku.
“Kad diriģenti sanāk savā pulkā dziedāt, ir tāda laba, nervus kutinoša gaisotne,” vērtē Dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa un atzīst, ka kolēģiem kā koristiem ir stingrākas prasības nekā pašu vadītajiem koriem. Koristi- diriģenti satikās Cēsīs un līdz koncertam septiņas stundas mēģināja. Pirms tam katrs dziesmas mācījās individuāli. A. Birziņa piebilst, ka būtu bijis vieglāk, ja visiem būtu līdzīgāka sagatavotība. Kordiriģenti sava kora mēģinājumā atkal tiksies pirms koncerta Dziesmu svētkos. Tad piepulcēsies arī ārzemju tautiešu koru diriģenti un koncertu papildinās topošie kolēģi – Mūzikas akadēmijas studenti.
“Mums šis koncerts ir un būs notikums. Tā reizē svinam diriģenta profesiju un gaidām Dziesmu svētkus,” saka I.Teterovskis.
Kordiriģentu kora dziedātāju vidū arī Cēsu novada koru vadītāji – Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes – Dzērbenes, Zaubes, Straupes, Priekuļu, “Wenden”, “Beverīnas”, arī mūzikas pedagogi, kuru specialitāte ir kordiriģents.
“Dziedāt kordiriģentu korī – tā ir meistarklase, un to nedrīkst neizmantot. Noskaņa bija brīnišķīga, muzicēt kopā bija gandarījums,” vērtē Priekuļu sieviešu kora diriģente Iveta Lapiņa, bet kora “Pie Gaujas” vadītāja Solveiga Vītoliņa uzsver, ka gatavošanās koncertam un koncerts bijusi skaista satikšanās ar kolēģiem.
Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu kora diriģente Ilga Šķendere atklāj, ka četrus gadus nebija dziedājusi jauktajā korī. “Priecājos par spēcīgajām un skanīgajām balsīm apkārt, dziedot lidoju,” vērtēja diriģente un atklāja, ka pirmoreiz Dziesmu svētkos dziedājusi pirms 50 gadiem. Raunas pagasta kora “Rauna” diriģente Sarma Bērziņa uzsver, ka pēc koncerta ir gandarījums un prieks. “Tādā korī dziesmu var pilnīgi izdzīvot, sajūties īpašs, gūsti enerģijas uzlādējumu un arī, protams, pieredzi, kā strādāt ar kori, mācīt izdziedāt nianses,” pastāsta S.Bērziņa.
Piedalīties koncertā Cēsīs bija iespēja arī četriem Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļas audzēkņiem. “Bija daudz pašam jāmācās, lai dziesmas apgūtu, tad garais mēģinājums, koncerts – ir padarīta darba sajūta. Un liels gandarījums dziedāt kopā ar pieredzējušajiem kolēģiem un arī mācīties,” stāsta topošais diriģents Ulvis Krieviņš.
I.Teterovskis, gatavojot Dziesmu svētku 150.gadskārtai veltīto koncertu, uzsver, ka tajā iesaistīti arī tie, kuri ir kordiriģenti, bet strādā citās profesijās. Koncerta “Diriģents” radošā komanda veido cilvēkstāstu video sēriju, kurā atspoguļos to, kas ir diriģenta profesija un kādas nozīmīgas prasmes un ieguvumus tā paver arī citās profesijās. Video vēstījumus veido Mārtiņš Klišāns. Stāstu sērija sākas, iepazīstinot ar uzņēmēju, producenti un režisori Daci Pūci, Dailes teātra muzikālās daļas vadītāju, komponistu un diriģentu Juri Vaivodu. Videostāsti redzami sociālajos medijos.
Komentāri